E-vielas. Kas par tām jāzina?

Ar burtu "E" produkta marķējumā apzīmē pārtikas piedevu, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē "ēdams" - "edible". Vienkārši izsakoties: e-vielas ir pārtikas piedevas, kuras pievieno produktam, lai ietekmētu tā īpašības.

Pārtikas un veterinārā dienesta speciāliste Ilze Meistere skaidro, ka e-vielas var uzlabot pārtikas produkta krāsu, konsistenci, garšu un novērst pārtikas produkta bojāšanos. Pārtikas piedevas nepatērē kā atsevišķus pārtikas produktus un nelieto kā uztura sastāvdaļas. Tehnoloģisku apsvērumu dēļ tās pievieno pārtikas ražošanas, pārstrādes, sagatavošanas, iepakošanas, pārvadāšanas vai glabāšanas posmā, un tās ietekmē gala produktu.

Tomēr ne visas vielas, ko izmanto produkta aromāta, garšas vai konsistences nodrošināšanai, ir pārtikas piedevas. Tās nav, piemēram, sāls, cukurs, pipari vai citas garšvielas, garšaugi, kviešu milti vai želatīns.

I.Meistere norāda, ka ražot produktus var arī bez e-vielām un šādi produkti kļūst arvien populārāki. Tomēr tiek minēti arī tādi argumenti, kas pamato, ka e-vielu nelietošana samazina izvēles iespējas iegādāties produktus ar zemu kaloriju daudzumu, piemēram, augļu vai ogu sulas – spirdzinājumus, kuros izmantoti cukura aizstājēji. Nepievienojot pārtikas piedevas, iespējams, nebūtu daudzo saldumu, cepumu šķirņu un marmelāžu. Produktu lietošanas laiks ievērojami saīsinātos, bet produktu cenas, iespējams, paaugstinātos. Pārtika ātrāk bojātos, sevišķi ja tai nav iespējams nodrošināt glabāšanu, piemēram, izbraukumā vai pārgājiena laikā.

E-vielu veidi

Katrai pārtikas piedevai ir piešķirts burts "E", kā arī trīs vai četru ciparu skaitlis. Ja šai kombinācijai vēl ir pievienots mazais burts, tas norāda uz sīkāku iedalījumu.

I.Meistere skaidro, ka var izdalīt piecas pārtikas piedevu grupas.

Pirmā grupa – pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai. Šai grupai pieskaitāmi konservanti un antioksidanti. Konservanti ir vielas, kas pagarina pārtikas produkta glabāšanas laiku un/vai aizsargā pret patogēno mikroorganismu augšanu jeb bojāšanos. Arī antioksidanti pagarina produkta glabāšanas laiku un aizsargā no oksidēšanās procesu izraisītas bojāšanās, piemēram, tauku sasmakšanas vai krāsas maiņas.

Otrā grupa – piedeva garšas uzlabošanai. Šajā grupā ietilpst saldinātāji, skābes, garšas pastiprinātāji, irdinātāji. Saldinātājus lieto, lai piešķiru pārtikas produktiem saldu garšu vai aizvietotu cukuru, bet skābes - palielina pārtikas produktu skābumu. Irdinātājus pievieno, lai palielinātu mīklas apjomu.

Trešā grupa – piedevas ārējā izskata uzlabošanai. Tās ir krāsvielas, kas papildina vai atjauno pārtikas produkta krāsu. Atsevišķi tās uzturā nelieto un neizmanto kā pārtikas sastāvdaļas. Krāsvielas ir no pārtikas produktiem iegūti preparāti un citi ēdami dabīgu izejvielu materiāli, kas ir uzturvielām vai aromātiskajām sastāvdaļām radniecīgi pigmenti, ko iegūst selektīvā fizikālā vai ķīmiskā ekstrakcijā. Savukārt glazētājvielas izmanto pārtikas produktu ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgu vai izveidotu aizsargslāni.

"E-vielas var uzlabot pārtikas produkta krāsu, konsistenci, garšu un novērst pārtikas produkta bojāšanos."

Ceturtā grupa - piedevas produktu struktūras īpašību nodrošināšanai. Pie šīs grupas pieskaitāmi apjoma palielinātāji, emulgatori, kas pārtikas produktos ļauj izveidot homogēnu maisījumu, kurš sastāv no divām vai vairākām savstarpēji nesajaucamām fāzēm, piemēram, eļļa un ūdens. Emulģējošie sāļi veicina tauku un citu sastāvdaļu vienmērīgu sadalīšanos produkta masā. Cietinātāji padara vai saglabā stingrus vai kraukšķīgus augļu vai dārzeņu audus, vai veido želeju. Recinātāji rada želejveida struktūru, bet biezinātāji palielina produkta viskozitāti. Savukārt pie stabilizētājiem pieder vielas, kas ļauj saglabāt divu vai vairāku nesajaucošos vielu vienmērīgu izkliedi pārtikas produktos, kā arī saglabā vai pastiprina produktam piemītošo krāsu.

Piektā grupa – e-vielas tehnoloģisko procesu vadīšanas atvieglošanai. Tās ir nesējvielas, ko izmanto pārtikas piedevu šķīdināšanai, izkliedēšanai vai citai modificēšanai, lai atvieglotu šo vielu apstrādi vai lietošanu. Skābuma regulētāji maina vai regulē produkta skābumu vai bāziskumu. Pretsalipes vielas mazina produktu daļiņu salipšanu. Putu dzēsēji mazina putu veidošanos, savukārt putu veidotāji to veicina. Mitruma uzturētāji pasargā produktus no izžūšanas gaisa ietekmē. Pie piektās grupas pieder arī modificētās cietes, aizsarggāzes, propelenti (gāzes, izņemot gaisu), sekvestranti, kā arī miltu apstrādes līdzekļi, ko pievieno miltiem vai mīklai, lai uzlabotu tās īpašības.

Kā izvērtē e-vielu drošumu?

Pirms pārtikas piedeva tiek atzīta par izmantojamu, tai jāiziet rūpīga zinātniski pamatota drošuma novērtēšana. Eiropā to veic Eiropas Pārtikas nekaitīguma institūcija (EFSA), bet starptautiskā līmenī – Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas un Pasaules Veselības organizācijas Pārtikas piedevu apvienotā ekspertu komiteja.

I.Meistere skaidro, ka drošuma novērtējumu izstrādā, izmantojot visu informāciju, kas iegūta pētījumos ar dzīvniekiem un brīvprātīgajiem, tādējādi secinot, kāda ir maksimālā attiecīgās vielas deva, lai tā neizsauktu nevēlamu toksisku efektu. Šādi noteiktā pieļaujamā dienas deva ietver ievērojamu drošības rezervi un ir attiecīgās vielas daudzums, ko, uzņemot ikdienā visas dzīves garumā, neradīsies kaitējums cilvēka veselībai.

"Visvairāk jāuzmanās no krāsvielām (E 100–E 199) un garšas pastiprinātājiem (E 600–E 699), īpaši veidojot ēdienkarti bērniem."

Ja kāda noteikta patērētāju grupa uzturā lieto neparasti lielus vienveidīgas pārtikas daudzumus, tās sastāvā esošās pārtikas piedevas pieļaujamā dienas deva var tikt pārsniegta. Ja tā, tad Eiropas Komisija var pārskatīt pieļaujamo devu un sašaurināt produktu klāstu, kurās attiecīgā pārtikas piedevu lietošana ir atļauta.

Cik drošas lietošanā ir pārtikas piedevas?

I.Meistere norāda, ka pārtikas piedevas var uzskatīt par drošām, ja tās atbilst normatīvo aktu prasībām un šādiem drošuma faktoriem:

• pamatojoties uz zinātnisko informāciju, ieteiktajās devās tās nerada bažas par kaitīgumu patērētāju veselībai;
• pastāv tehnoloģiski pamatoti mērķi, ko nevar sasniegt ar citiem līdzekļiem;
• to lietošana nemaldina patērētāju.

Kā izmantot pārtikas piedevas, balstoties uz Eiropas Komisijas regulām, paredz arī Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.146 "Obligātās nekaitīguma prasības pārtikas piedevām un pārtikas produktiem, kuros izmantotas pārtikas piedevas". Pārtikas piedevai piešķirtais burts "E" norāda, ka tā ir apstiprināta kā droša un to lieto pārtikas produktu ražošanā visā Eiropā.

Tomēr ir arī īpaša prasība. Gadījumā, ja pārtikas produkta ražošanā ir izmantota:

• E 110 – saulrieta dzeltenā;
• E 104 – hinolīndzeltenā;
• E 122 – karmoinzīns;
• E 129 – alura sarkanā;
• E 102 – tartrazīns;
• E 124 – košenila sarkanā;

pārtikas marķējumā jānorāda papildu informācija: krāsvielas nosaukums vai E numurs, kā arī tas, ka šī krāsviela var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu aktivitāti un uzmanību.

P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Dietoloģijas dienesta vadītāja, dietoloģe Dr. Laila Meija atzīst: rādītājs šo krāsvielu kaitīgumam ir tas, ka daudzās valstīs, piemēram, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Beļģijā un Austrijā, tās jau ir aizliegtas.

Vēl viena vielu grupa, kurai jāpievērš lielāka uzmanība, ir garšas pastiprinātāji. Tos ražotāji izmanto ļoti plaši un bieži vien pilnīgi nepamatoti.

Ārste skaidro: lai arī produkti satur atļautās un it kā nekaitīgās e-vielas, neatbildēts ir jautājums par to, kas notiek organismā, ja cilvēks regulāri patērē daudz produktu, kas satur pārtikas piedevas, jo novērtēt, kāda deva ar dažādiem produktiem dienas laikā tiek uzņemta, ir ļoti grūti.

"E-vielu negatīvo faktoru var mazināt, izdarot izvēli par labu no pārtikas piedevām tīram produktam."

Tātad nevar apgalvot, ka pārtikas piedevas ir pilnīgi drošas visiem, jo ir īpaši jutīgi cilvēki, kuriem e-vielas var izsaukt arī veselības problēmas.

Pētījumi apstiprina, ka, piemēram, glutamāti (garšas pastiprinātāji) negatīvi iedarbojas uz nervu sistēmu, nereti rada galvassāpes, sliktu dūšu, pat redzes traucējumus. Tāpat ir izpētīts, ka garšas pastiprinātāji var veicināt muskuļu, locītavu sāpes un sekmēt oksidatīvo stresu. Ne vienmēr lieko svaru var izskaidrot ar nepareizu uzturu un mazkustīgumu. Ir pietiekami daudz norādījumu uz to, ka darbojas citi faktori, un viens no tiem - pārtikas piedevas, kas arī veicina aptaukošanos.

Kā izvēlēties veselīgāku pārtiku?

Laila Meija uzsver: visvairāk jāuzmanās no krāsvielām (E 100–E 199) un garšas pastiprinātājiem (E 600–E 699), īpaši veidojot ēdienkarti bērniem. Ne bērniem, ne pieaugušajiem nevajadzētu izvēlēties produktus ar pārtikas piedevām, ja ir novērotas muskuļu vai galvas sāpes un alerģijas.

I.Meistere norāda, ka PVD iesaka ierobežot produktu, kas satur pārtikas piedevas, lietošanu, ja:

• šādi pārtikas produkti veido praktiski visu ikdienas ēdienkarti;
• ikdienā lieto tādus produktus kā sausās zupas, mērces, konservējumus un saldumus ar ilgu derīguma termiņu un krāsainus saldinātus dzērienus;
• uzturā ir maz svaigu dārzeņu, garšaugu un augļu – dabīgo vitamīnu un minerālvielu avotu.

L.Meija vērš uzmanību uz informāciju par produkta sastāvu, kas noteikti rūpīgi jāizlasa. Daļa ražotāju norāda, ka produkts nesatur e-vielas, tomēr dažkārt uzsvars tiek likts uz vienu konkrētu pārtikas piedevu grupu, piemēram, krāsvielām, un tas nebūt nenozīmē, ka produkta sastāvā nav citu e-vielu. Veikalā vēlams izvēlēties vienkāršākus, mazāk pārstrādātus produktus un gatavot tos mājās. Tāpat jāatceras, ka pieprasījums veido piedāvājumu: ja patērētāji izvēlēsies no e-vielām tīrākus produktus, tad ražotāji būs spiesti tādus vairāk piedāvāt.

Droši vien būs grūti pilnībā izvairīties no produktu, kas satur pārtikas piedevas, lietošanas, tomēr ierobežot to patēriņu var ikviens. Ja ir faktori, no kuriem nav iespējams izvairīties, piemēram, augsnes kvalitāte vai vides ietekme, tad e-vielu negatīvo faktoru var mazināt, izdarot izvēli par labu no pārtikas piedevām tīram produktam.

Tātad, izvēloties pārtikas produktu ar pārtikas piedevu, būtu ieteicams:

• izlasīt etiķeti ar informāciju par sastāvu;
• izlemt, vai produkts ir atbilstošs veselības stāvoklim un iekļaujams ēdienkartē, īpaši ja tas paredzēts mazu bērnu, grūtnieču vai cilvēku ar hroniskām gremošanas sistēmas un nieru slimībām uzturam.

PVD brīdina uzmanīties, ja:

• produktam nav marķējuma vai nav norādīta informācija par preces sastāvu;
• fasētam produktam ir ilgs derīguma termiņš un marķējumā nav norādītas pievienotās pārtikas piedevas;
• produkts ir ar neraksturīgu garšu, krāsu vai smaržu un marķējumā nav norādītas pievienotās e-vielas.

Par aizdomīgiem produktiem jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam.