Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem lielākoties tiek tērēti, lai kompensētu visai paredzamus izdevumus: ceļu remontu, plūdu seku likvidēšanu, sabiedriskā transporta pārvadājumu zaudējumus.
FOTO: Ivars Soikāns/ LETA
Neparedzētiem gadījumiem Latvijā gadā tiek tērēts līdz pat vairākiem desmitiem miljonu latu. Pērn ministrijām pārdalīts finansējums 16,2 miljonu latu apmērā jeb 0,33% no 2012.gadā plānotajiem valsts konsolidētā budžeta izdevumiem. Savukārt 2011.gadā, kad krīzes laikā gadskārtējā valsts budžeta likumā tika iekļauti vēl dažādi papildu nosacījumi attiecībā uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tiem kopumā iztērēja 46,6 miljonus latu jeb 0,98% no minētajā gadā plānotajiem valsts konsolidētā budžeta izdevumiem. Šogad neparedzētiem gadījumiem izlietoti jau teju 12 miljoni latu. Vēl gandrīz septiņi miljoni būs pieejami.
Lielākoties līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ik gadu tiek izdalīti saistībā ar zaudējumiem, ko radījuši plūdi, ugunsgrēki, neraža, autoceļu atjaunošana, sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšana un citi nelabvēlīgi apstākļi, situāciju Latvijā raksturo Finanšu ministrija.
Stihijām, līgumsaistībām, pasākumiem
"Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību ir atsevišķa, no ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetiem nodalīta valsts budžeta programma, skaidro Finanšu ministrija. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem "Kārtība, kādā pieprasa un izlieto budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" līdzekļus" šo finansējumu piešķir katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, kā arī citiem "neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem".
Tāpat finansējums neparedzētiem gadījumiem var tikt izdalīts valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai, ja valsts budžeta iestādei rodas būtiski papildu izdevumi, ko sagādā neizpildītas līgumsaistības.
Iesniedz un kontrolē ministrija, apstiprina valdība
Finansējumu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", ja radušies iepriekšminētie iemesli, zaudējumu kompensēšanai cietušajām valsts iestādēm, komersantiem un citām juridiskajām personām ir tiesīga pieprasīt attiecīgās nozares ministrija, vēršoties Ministru kabinetā. Piemēram, prasījumu par plūdu vai neražas nodarīto postījumu kompensēšanu zemnieku saimniecībām valdībai iesniedz Zemkopības ministrija, iepriekš saņemot attiecīgu prasījumu no cietušajām saimniecībām. Pašvaldībām nepieciešamos līdzekļus savukārt pieprasa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Pašvaldībām, kas ir biežākās līdzekļu neparedzētiem gadījumiem lūdzējas, pieprasījumā norādītajam objektam radīto zaudējumu novēršanai jānodrošina līdzfinansējums ne mazāk kā 30% apmērā. Izņēmums ir gadījumi, kad zaudējumi radušies sociālās aprūpes centram, dienas aprūpes centram, sociālajai mājai vai internātskolai. Ja objekts ir apdrošināts, pašvaldības līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam.
Lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citiem līdzekļu atvēlēšanas nosacījumiem.
Pašvaldību iesniegtos pieprasījumus par finanšu līdzekļu piešķiršanu to īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem izskata tikai gadījumos, kad radīto zaudējumu kompensēšanai nepieciešamā kopējā summa ir lielāka par 1000 latiem, ja tiesību aktos nav noteikts citādi.
"Pašvaldībām pieprasījumā norādītajam objektam radīto zaudējumu novēršanai jānodrošina līdzfinansējums ne mazāk kā 30% apmērā."
Ja zaudējumu kompensācijas pieprasījums atbilst visām normatīvo aktu prasībām un nozares ministrija pieņem pozitīvu lēmumu par pieprasījuma turpmāko virzību, tas nonāk valdībā. Iesniegto dokumentu un prasījuma pamatojuma pārbaudi veic Finanšu ministrija. Ja arī turpmākais valdības lēmums ir pozitīvs, FM prasību iesniegušajai ministrijai dod atļauju vērsties Valsts kasē, iesniedzot nepieciešamos dokumentus pieprasītās summas saņemšanai.
Ja neparedzētiem gadījumiem izraisījušās situācijas stabilizēšanai valsts budžeta līdzekļus nepieciešams piešķirt nekavējoties, pirms pieprasījumu ir iespējams izskatīt Ministru kabinetā, lēmumu par līdzekļu piešķiršanu var pieņemt arī finanšu ministrs.
Normatīvie akti paredz, ka neparedzētiem gadījumiem piešķirto līdzekļu izmantošanu atbilstoši noteiktajam mērķim nodrošina šī finansējuma izlietotājs. To kontrolē attiecīgās nozares ministrija. Ja pašvaldībai zaudējumu kompensēšanai atvēlētie līdzekļi netiek izlietoti pilnībā, pašvaldība tos pārskaita valsts budžetā. Savukārt finanšu ministrs ik ceturksni sniedz pārskatu Saeimai par veikto gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas pārdali.
Finansējuma apjomu nosaka valdība un Saeima
Finansējumu neparedzētiem gadījumiem saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību valsts budžetā ir tiesīgs iekļaut Ministru kabinets. Saeima, pieņemot gadskārtējo valsts budžeta likumu galīgajā lasījumā, var koriģēt šo valdības sākotnēji paredzēto līdzekļu apjomu. Budžeta likums noteic, ka līdzekļus neparedzētiem gadījumiem drīkst piešķirt līdz 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta.
"Šā gada budžeta ietvaros neparedzētiem gadījumiem būs iespējams pārdalīt līdzekļus vēl 6 800 454 latu apmērā."
Šā gada valsts budžetā programmai "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" bija apstiprināts finansējums 14 985 167 latu apmērā. Līdz 1.jūlijam no šīs summas iztērēti 11 668 686 lati. Ministru kabinets vēl ir atbalstījis līdzekļu piešķiršanu 2 516 027 latu apmērā. Turklāt Saeima šā gada 20.jūnijā nolēmusi piekrist valdības priekšlikumam apropriācijas pārdalei no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas "Valsts parāda vadība" sešu miljonu latu apmērā, lai nodrošinātu līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem, tostarp 2013.gada pavasara plūdu un palu radīto zaudējumu segšanai. Tādējādi, kā informē Finanšu ministrija, šā gada budžeta ietvaros neparedzētiem gadījumiem būs iespējams pārdalīt līdzekļus vēl 6 800 454 latu apmērā.
Lielākā daļa no šogad iztērētajiem līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem iedalīta satiksmes nozarei. Martā 10,2 miljoni latu tika valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai. Savukārt pagājušajā nedēļā valdība piešķīra 1,04 miljonus latu satiksmes infrastruktūrai pavasara plūdu nodarīto zaudējumu novēršanai. 803,6 tūkstoši atvēlēti zaudējumu kompensācijai par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu pērn.
