Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Plūdi ik pavasari ir signāls, ka būs nepieciešami līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
FOTO: Valda Kalniņa, A.F.I
Likums par budžetu un finanšu vadību paredz, ka līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem nosaka gadskārtējā valsts budžeta likumā budžeta programmā, kas plānota atsevišķi no ministriju vai citu centrālo valsts iestāžu budžetiem. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem līdzekļus piešķir valsts pamatbudžeta apropriācijās* neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, citiem neparedzētiem gadījumiem un valstij īpaši nozīmīgiem pasākumiem.
Likums „Par valsts budžetu 2010. gadam” dod tiesības finanšu ministram palielināt budžeta likumā noteikto apropriāciju neparedzētiem gadījumiem. Palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,5 procentus no likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma, palielinājumā neieskaitot likuma noteikto kompensāciju pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildes kompensācijai un sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumiem nepieciešamo finansējumu. 2010. gada valsts budžeta likumā IKP prognoze ir 11, 89 miljardi latu.
Finanšu ministrija valdībā iesniegtajā ziņojumā „Par likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktās apropriācijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem veikto pārdali no budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2010. gada pirmajā pusē” informē, ka likumā „Par valsts budžetu 2010. gadam” paredzētā summa – gandrīz 7 miljoni latu –, divas reizes palielinot apropriāciju, ir gandrīz 30 miljoni latu. No tās pirmajā pusgadā piešķirti vairāk nekā 27 miljoni latu.
Vislielākā summa (12,4 miljoni latu) ir Finanšu ministrijas rēķinā, kurai iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu kompensācijai pašvaldībām nācies piešķirt 9,5 miljonus latu par 2010. gada janvāri un 2,8 miljonus latu par februāri. FM neparedzētajos izdevumos parādās arī 98 tūkstoši latu piešķīrums Valsts ieņēmumu dienestam, lai nodrošinātu informācijas sistēmu pielāgošanu un administrēšanu atbilstoši likumā „Par mikrouzņēmumu nodokli” paredzētajām normām.
"Budžeta likums nosaka, ka līdzekļus neparedzētiem gadījumiem drīkst piešķirt līdz 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta."
Iekšlietu ministrijai pirmajā pusgadā paredzēts 6,1 miljons latu (5,5 miljoni latu izdienas pensiju izmaksai, 399 495 lati – NATO Parlamentārās Asamblejas aizsardzības pasākumu nodrošināšanai, u.c. mazākas summas).
Satiksmes ministrijai bija nepieciešami 4,7 miljoni latu (gandrīz 4,3 miljoni latu, lai kompensētu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem zaudējumus, kas saistīti ar I un II grupas invalīdu, bērnu invalīdu un to personu pārvadāšanu bez maksas republikas pilsētu pašvaldībās, kas pavada I grupas invalīdu vai bērnu invalīdu, un 455 100 latu Valsts autoceļu fonda programmas izdevumu kompensēšanai, novēršot šā pavasara plūdos valsts autoceļiem nodarītos postījumus u.c.).
Izglītības un zinātnes ministrijas ailē ir 1,439 miljoni latu (807 530 latu Latvijas Universitātei, lai palielinātu SIA „Rīgas Juridiskā augstskola” pamatkapitālu un segtu kredītsaistības Ziemeļu Investīciju bankā, 405 275 latu - naudas balvām par izciliem sasniegumiem sportā,184 699 latu - Latvijas Motosporta federācijai 2010. gada pasaules čempionāta motokrosā MX1 klasē Latvijas Grand Prix licences maksājuma segšanai u.c.).
Zemkopības ministrijai no neparedzēto gadījumu naudas piešķirti 403 127 latu (344 281 lats valsts polderu sūkņu staciju un inženierbūvju ekspluatācijai un uzturēšanai 2009. gada novembrī un decembrī, kā arī 2010. gadā; 58 133 lati kompensācija dzīvnieku īpašniekiem par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas apkarošanas laikā u.c.).
Neparedzēto gadījumu naudu saņēmušas arī citas ministrijas un iestādes. Tādi bijuši arī Valsts prezidenta kancelejai: 25 500 latu – LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienas svētku publicitātes pasākumiem un ar valsts apbalvojumu izgatavošanu saistītām funkcijām. Arī Nacionālajai radio un televīzijas padomei neparedzētu gadījumu līdzekļi piešķirti valsts nozīmīgo svētku sakarā - 110 000 latu pasākuma „Neatkarības diena Latvijas novados Latvijas Televīzijā” nodrošināšanai no 1. maija līdz 4. maijam. Savukārt Labklājības ministrijai papildu piešķīrumu no budžeta nācies prasīt ne tikai sociālo maksājumu segšanai, bet arī lūgt 2116 latus, lai segtu ceļa un uzturēšanās izdevumus Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniecei L. Marcinkēvičai un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam V. Gavrilovam.
Jāmaksā tiesu spriestais
Valsts pārvaldes iestādes cita pēc citas prasa naudu ieturēto izdienas pensiju atmaksāšanai un turpmākai izmaksāšanai pilnā apmērā, jo Satversmes tiesa ir atcēlusi ierobežojumus arī izdienas pensiju izmaksā. Lai izmaksātu ieturētās izdienas pensijas par laikposmu no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 31. maijam un turpmāk tās maksātu pilnā apmērā, valdības atbalstu jau pirmajā pusgadā saņēma gan IeM, gan citi izdienas pensiju administrētāji. Aizsardzības ministrijai pirmajā pusgadā piešķirti 252 980 latu, Tieslietu ministrijai - 145 709 lati (Tiesu administrācijai – 100 283 lati, Satversmes aizsardzības birojam – 45 426 lati), Kultūras ministrijai - 176 719 lati, prokuratūrai - 134 328 lati.
Garš ir Ārlietu ministrijai piešķirto maksājumu saraksts, lai izpildītu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, kuros Latvijas valsts atzīta par zaudētāju. Summas katru reizi sasniedz tūkstošus.
Prasītāju rinda nerūk
MK 10. augustā izskatīja astoņus pieprasījumus neparedzētu gadījumu līdzekļu piešķīrumam, un visi astoņi pieprasījumi tika atbalstīti.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) saņems 1362 latus pārskaitīšanai Gulbenes novada pašvaldībai marta atkusnī postītā apkures dūmeņa atjaunošanai Vēstures un mākslas muzejā, kā arī 670 713 latus pašvaldībām pavasara plūdu radīto zaudējumu kompensēšanai un 64 313 latus zibens izraisīta ugunsgrēka seku novēršanai Daugavpils novada pārvaldes ēkā. Caur RAPLM 200 000 latu saņems Jēkabpils pilsētas pašvaldība no rajona pārņemto iestāžu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai un saistību pret Valsts kasi izpildei, kā arī Eiropas Savienības fondu apguvei. Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā un reorganizējot rajonus, Jēkabpils ieguvusi republikas pilsētas statusu, līdz ar to pašvaldībai ir samazinājušies ieņēmumi un ir apdraudēta pamatfunkciju veikšana.
Apmierināts ir arī Kultūras ministrijas pieprasījums – piešķirti 81 980 lati Latvijas Nacionālās bibliotēkas grāmatu krātuves avārijas seku likvidēšanai (56 980 latu – LNB, 25 000 latu – valsts nekustamajiem īpašumiem). Bibliotēkas vadība iesniegusi arī katastrofālās situācijas apliecinājumus fotogrāfijās. LNB krājumu transportēšanas un izvietošanas izmaksu un avārijas seku likvidēšanas darbu izmaksu tāme liecina, ka izdevumus radīja ne tikai grāmatu pārvietošana, jaunu plauktu iegāde, apkures sistēmas remonts pēc avārijas K. Barona ielā, bet papildu pustūkstotis latu notērēts elektrībai, jo avārijas seku likvidēšanas laikā pieslēgti lielas jaudas ugunsdzēsēju prožektori un sūkņi, kas radīja papildu elektroenerģijas izmaksas.
Zemkopības ministrijai piešķirti 240,18 lati, lai Lauku atbalsta dienests izmaksātu kompensāciju dzīvnieku īpašniekiem par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas apkarošanas laikā šā gada otrajā un trešajā ceturksnī. Iekšlietu ministrija saņems 16 305 latus (IeM Informācijas centrs – 6294 latus un Valsts robežsardze – 10 011 latu negaisa laikā Ludzas pārvaldē izraisīto bojājumu novēršanai). Valdība atbalstījusi arī 25 tūkstošu latu piešķīrumu Valsts kancelejai liftu nomaiņai Augstākās tiesas izmantotajās telpās Brīvības ielā 36.
Risina problēmas ārlietu dienestā
Par neprognozētu nevar uzskatīt arī Ārlietu ministrijas situāciju – ĀM 27. jūlijā piešķirti 386 459 lati no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu LR konsulāro darbību. Kā norādīts naudas pieprasījumā, šāds papildu finansējums ļautu pieņemt darbā tehniskos darbiniekus, kuru patstāvīgā dzīvesvieta ir ārvalsts, kur atrodas pārstāvniecības, jau ar šī gada septembri, nekavējoties uzsākt sagatavošanās darbus nākamās sezonas nodrošināšanai (izsludināt konkursus jaunu darbinieku pieņemšanai ministrijā, uzsākt pieņemto darbinieku apmācību u.c.). No ĀM piešķirtajiem 386 459 latiem mēneša amatalgām paredzēti 45 015, piemaksām 5300, atalgojumam fiziskajām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata - 59 560 latu, ārvalstīs nodarbināto darbinieku, amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm un ierēdņu pabalstiem - 34 288 lati, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām - 24 626 lati.
FM valdību informējusi, ka ĀM pieprasītā summa ir ievērojama, bet līdz gada beigām līdzekļi neparedzētiem gadījumiem palikuši ļoti ierobežotā apjomā. Ministrija arī norādījusi, ka papildu līdzekļu piešķīrums daļēji atjauno izdevumus, kas bija samazināti, konsolidējot budžetu 2009. un 2010. gadā, un ka tad jau ar līdzīgu lūgumu valdībā varētu vērsties arī citas ministrijas. Taču, izprotot radušos situāciju ar vīzu pieteikumu izskatīšanu, FM rosināja izskatīt naudas piešķiršanu tikai tajās pārstāvniecībās, kur radušās problēmas ar vīzu pieteikumu izskatīšanu, ieviešot astoņus amatus četrās vēstniecībās (Krievijā 2 vietas) un trijos konsulātos, kam šogad pietiktu ar 156 100 latiem.
ĀM tomēr pārliecināja valdību, ka nepieciešama visa prasītā summa. Un nākamgad papildu ārlietu resoram būs vajadzīgi vēl gandrīz 1,6 miljoni latu. ĀM jāsagatavo informatīvs ziņojums par piešķirtās naudas izlietojumu un Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās iekasētajām valsts nodevām un jāiesniedz ziņojums Valsts kancelejā līdz likumprojekta „Par valsts budžetu 2011. gadam” izskatīšanas uzsākšanai Ministru kabinetā.
Par attaisnojuma dokumentiem jāatgādina
Finanšu ministrija ar teicamnieka neatlaidību gandrīz vienmēr, sniedzot atzinumu, atgādina, ka vēlas redzēt pamatojumu, radīto zaudējumu novērtējumu un apmēru apliecinošus dokumentus. Tradicionāli, ka, pieprasot naudu, tikpat kā nekad sākotnēji normatīvajos aktos paredzētie dokumenti iesniegti netiek. Piemēram, Finanšu ministrijai jūnija sākumā ir nācies prasīt RAPLM radīto zaudējumu novērtējumu un apmēru (gandrīz 700 tūkstošus latu) apliecinošus dokumentus pavasara plūdu radīto postījumu novēršanai un zaudējumu kompensēšanai. „Ja jautājums netiks steidzami izskatīts, 2010. gada pavasara plūdu rezultātā cietušajās pašvaldībās būs apgrūtināta vai arī nebūs iespējama transportlīdzekļu kustība,” ministrija 27. jūlija pavadvēstulē valdību biedē ar sekām - pēc tam, kad tikai četros paņēmienos – 22. jūnijā, 29. jūnijā, 30. jūnijā un 1. jūlijā nosūtījusi FM prasītos aprēķinus - pašvaldību iesniegto pieprasījumu kopijas.
Iekšlietu ministrija pēc tam, kad FM kārtējo reizi pieprasīja iesniegt zaudējumu novērtējumu par zibens sasperto video kameru un citu tehniku, kā arī dokumentus, kas apliecina, ka IeM turpmāk nepieciešami tieši šādi tehniskie līdzekļi, plānoto izdevumu tāmi iesniegusi. Tajā detalizēti uzskaitīta visa nepieciešamā tehnika, piem., videokameras Infinity par 123,98 latiem gabalā, ugunsdrošības panelis Smartline utt.
FM itin bieži arī atgādina MK 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1644 4. punktu par neparedzēto gadījumu līdzekļu izlietošanas mērķi, jo par tādiem nevar uzskatīt ne plānotos (kā administratīvi teritoriālā reforma) pasākumus un izdevumus, ne paredzamos un prognozējamus izdevumus.
Finanšu ministrs: nauda piešķirama pārdomātāk
Pagājušajā nedēļā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe tikās ar finanšu ministru Einaru Repši, lai pārrunātu finansiālās palīdzības iespējas atsevišķām pašvaldībām nesenās vētras seku novēršanai. Pēc tikšanās, kurā saņemts solījums šim nolūkam piešķirt līdzekļus no neparedzēto gadījumu krājuma, ministre intervijā Latvijas TV paziņoja, ka valdībai neparedzēto līdzekļu rezervē vēl ir palikuši apmēram 300 tūkstoši latu un ar tiem tad acīmredzot nāksies iztikt.
LV.LV Finanšu ministrijai jautāja – vai tas nozīmē, ka valstij neparedzētiem gadījumiem vairs nebūs ne santīma, kaut līdz gada beigām atlikuši vēl četrarpus mēneši? Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis paskaidroja, ka vētras seku novēršanai nepieciešamās summas nosaukt vēl pāragri. Tās būs zināmas, kad ministrija iesniegs detalizētus aprēķinus.
"Un nozaru ministrijām jāpārdomā, kas ir un kas nav neparedzēti gadījumi."
Kas attiecas uz neparedzēto gadījumu līdzekļu atlikumu, jā, pašreiz tas ir 277 tūkstoši latu. Ja tos pilnībā nāksies izlietot tagad nesenās vētras posta seku novēršanai, tad šī budžeta apakšprogramma būs izsmelta. Neskatoties uz to, ka neparedzētiem līdzekļiem tika piešķirta papildu nauda.
Budžeta likums nosaka, ka līdzekļus neparedzētiem gadījumiem drīkst piešķirt līdz 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, atgādināja FM pārstāvis. Ja turpmāk radīsies vajadzība pēc naudas neparedzētiem gadījumiem, tad būs jāvēršas Saeimā, lai atļauj papildu piešķīrumu. Taču tas jau būs uz budžeta deficīta rēķina, jo pašreiz Latvija jau tuvojas „sarkanajai līnijai” – 8,5% deficītam, ko rekomendējusi Eiropas Komisija un valsts apņēmusies nepārsniegt.
Finanšu ministrs vairākkārt, arī valdības sēdēs, ir norādījis, ka līdzekļi neparedzētiem gadījumiem piešķirami pārdomātāk. Un nozaru ministrijām jāpārdomā, kas ir un kas nav neparedzēti gadījumi. Jo ir pasākumi un notikumi, kuriem nozaru ministrijas naudu varēja ieplānot budžetā. Neparedzēti gadījumi ir vētra, plūdi vai kāda cita nelaime, nevis 18. novembris, 4. maijs un 16. marts, saistībā ar kuriem ministrijām izdevumi jāparedz iepriekš, finanšu ministra nostāju atgādināja A. Jarockis. Finanšu ministrija no saviem kolēģiem turpmāk sagaida tālredzīgāku budžeta plānošanu. Un tā vispirms ir valsts sekretāru atbildība.
Lai skopais nemaksā divreiz
Ministru kabinetā, lemjot par naudas piešķiršanu pēc nelaimēm, ir spriests arī par iespēju apdrošināt valsts un pašvaldību mantu. 10. augustā, atvēlot naudu zibens sasperto iekārtu nomaiņai un remontam, valdība Iekšlietu ministrijai divu mēnešu laikā likusi izvērtēt nepieciešamību apdrošināt paaugstināta riska zonā atrodošos IeM Informācijas centra sakaru aparatūru un Valsts robežsardzes telekomunikāciju centrāles sakaru aparatūru (tai skaitā videonovērošanas iekārtas) pret dabas stihiju negatīvu ietekmi un MK iesniegt attiecīgu informatīvo ziņojumu. Arī RAPLM kopīgi ar Finanšu ministriju jāizvērtē iespēja valsts garantētā (valsts budžeta) līdzfinansējuma un tā apmēra nodrošināšanai valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu apdrošināšanai atsevišķām nekustamā īpašuma kategorijām un līdz 2010. gada 1. novembrim MK jāiesniedz attiecīgs informatīvais ziņojums.
