Preventīvie piespiedu līdzekļi – valsts artava vardarbības risku novēršanai

Koncepcija ir izstrādāta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.6 ""Par kriminālsodu politikas koncepciju", un ir tieši saistīta ar jaunās krimināltiesību politikas ieviešanu mūsu valstī. Kā norāda Tieslietu ministrija (TM), šajā dokumentā ir ietverti konceptuāli priekšlikumi cīņai ar vardarbību (jebkuru darbību, kas ir apzināta, agresīva, negatīva izturēšanās pret citu personu, kā dēļ radīts fiziska, seksuāla vai psiholoģiska rakstura kaitējums, ciešanas, vai ar kuras izdarīšanu bijis nodoms šādas sekas radīt), kā arī personu dzīvības, veselības, dzimumneaizskaramības, tikumības vai brīvības apdraudējumu.

Pašvaldības vietējos apstākļu zina vislabāk

"Par krimināltiesībām bieži vien runājam tikai vienā aspektā - kā rīkoties pēc nozieguma izdarīšanas, bet mazāk par sabiedrības pasargāšanu no šo noziegumu izdarīšanas jau iepriekš. Vardarbīgā noziegumā jebkurā gadījumā ir divas puses – cietušais un vainīgais. Bet par upuriem pēc tam kļūst abi. Ne tikai cietušais, bet arī vardarbību veikušais, kam jāizcieš piespriestais sods un kas nereti degradējas arī kā personība," pirms koncepcijas projekta apspriešanas valdībā skaidroja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

"Vardarbīgie noziegumi nereti notiek arī tāpēc, ka sabiedrība iepriekš nav pietiekami daudz darījusi, lai tādas situācijas nerastos. Valsts no šīs atbildības nevar novērsties un deklarēt – mēs rīkosimies tikai tad, kad noziegums jau būs izdarīts. Koncepcija pievēršas ļoti svarīgai un aktuālai tēmai – vardarbības novēršanai. Preventīvo piespiedu līdzekļu sistēma ir antisociālās uzvedības novēršanai mērķtiecīgi organizētu metožu kopums, nevis jauna sankciju sistēma."

"Koncepcija paredz novērst vardarbību veicinošus apstākļus un cēloņus, aizsargāt un sniegt nepieciešamo palīdzību apdraudētajām personām."

Koncepcijā nav norādīti nepieciešamie konkrētu likumu grozījumi, taču iezīmēti varianti, kādus TM saistībā ar preventīvo piespiedu līdzekļu ieviešanu piedāvā risināt. Koncepcijas projektā bija piedāvātas divas iespējas: pirmā balstīta uz pašvaldību sadarbību ar Valsts policiju un pašvaldības policiju (ja tā konkrētos novados ir izveidota) un kompetentām valsts iestādēm, savukārt otrajā uzsvars likts tieši uz valsts iestāžu iniciatīvu un sadarbību. Pirmo modeli rekomendēja TM (to akceptēja arī valdība).

J.Bordāns izvēli pamatoja šādi: "Ir svarīgi, kā šī koncepcija tiks ieviesta dzīvē. Prevencija ir visu iesaistīto iestāžu - pašvaldības un Valsts policijas, kā arī bāriņtiesas, pašvaldības sociālā un Valsts probācijas dienesta - sadarbības veids; un būtiski, ka šo starpinstitucionālo grupu pārvalda tieši pašvaldība, jo tieši tā var sniegt vispusīgu izpratni par situāciju un cēloņiem, viskompetentāk iesakot risinājumus. Pareizi piemērojot tiesību normas, novērsīsim nepatīkamas sekas ģimenē, kas var novest pie vardarbības. Pašvaldības vislabāk pārzina vietējos apstākļus un, izmantojot iekšējos resursus, var strādāt šajā jomā efektīvāk."

Preventīvie piespiedu līdzekļi – no 11 gadu vecuma

TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska vēlreiz uzsvēra - koncepcija ir vērsta uz vardarbības mazināšanu. "Piemērojot preventīvos piespiedu līdzekļus, būs iespējams aizsargāt apdraudētās personas (konkrētu personu, visu sabiedrību vai konkrētu personu loku, piemēram, bērnus), sniegt apdraudētajām personām un vardarbības risku radošajām personām nepieciešamo palīdzību, kā arī novērst vardarbību veicinošos apstākļus un cēloņus, kuru dēļ šāds apdraudējums pastāv. Piemēram, alkoholisms vai apreibinošo vielu lietošana, nespēja kontrolēt savas dusmas, dzimumtieksmes un tamlīdzīgi."

Koncepcijā noteikts, ka preventīvos piespiedu līdzekļus, ja nepieciešams, varēs piemērot ikvienam, kurš sasniedzis 11 gadu vecumu. I.Gratkovska skaidroja – par pamatu ir ņemts audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas vecums, "taču iespējams, ka, izstrādājot normatīvos aktus, varam paredzēt šā vecuma samazināšanu, ja tas objektīvi būs vajadzīgs".

Lai nodrošinātu iespēju katrā konkrētā gadījumā izvēlēties piemērotākos un efektīvākos pasākumus, koncepcijā paredzēti trīs pamata līdzekļi – personas uzraudzība, rehabilitējošās aizsardzības noteikšana un preventīvā drošības nauda.

"Preventīvos piespiedu līdzekļus, ja nepieciešams, varēs piemērot ikvienam, kurš sasniedzis 11 gadu vecumu."

I.Gratkovska: "Iepriekš minēto mērķu sasniegšanai varēs piemērot gan vienu, gan vairākus šos preventīvos piespiedu līdzekļus, tostarp pirmām kārtām personas uzraudzību, kas ietver dažādus pienākumus un aizliegumus. Piemēram, pienākumu ziņot par dzīvesvietu un darba vai mācību vietu, aizliegumu piedalīties noteiktos pasākumos vai tuvoties un sazināties ar noteiktām personām, pienākumu saņemt sociāli rehabilitējošus pakalpojumus (galvenokārt dažādas programmas, kas ir ļoti svarīgas)."

Lai ierobežojošos pasākumus līdzsvarotu ar atbalsta pasākumiem, viens no preventīvajiem piespiedu līdzekļiem būs rehabilitējošās aizsardzības noteikšana. Ar to izprotama atbalsta sniegšana ne tikai vardarbības risku radošajām, bet arī apdraudētajām personām, kas izpaudīsies, piemēram, kā palīdzība dzīvesvietas meklēšanā, dokumentu noformēšanā un nodarbinātības jomā. Savukārt aizsargājamai personai papildus būs iespēja saņemt arī psiholoģisko palīdzību un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Kā preventīvais piespiedu līdzeklis koncepcijā paredzēta arī drošības nauda (no 50 līdz 5000 latiem uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem), kuru persona, izdarot pārkāpumu, zaudē.

"Preventīvie piespiedu līdzekļi būs valsts reakcija uz vardarbības risku un piemērojama būs tik ilgi, cik nepieciešams, jeb – cik ilgi pastāvēs vardarbības riski. Sākotnēji šo termiņu varēs noteikt ne ilgāk par gadu, bet nepieciešamības gadījumā vairākkārt pagarināt."

Par noteikumu nepildīšanu – kriminālatbildība

Kas un kā izvērtēs risku un piemēros konkrētai situācijai atbilstošos piespiedu preventīvos līdzekļus? Saskaņā ar TM un valdības atbalstīto modeli uz pašvaldību bāzes tiktu veidotas starpinstitucionālās sadarbības grupas, kurās kā pastāvīgie locekļi darbotos pašvaldību sociālie dienesti, bāriņtiesas, Valsts probācijas dienests un gan valsts, gan pašvaldības policija. Ja rodas vajadzība, tad pieaicināmi citi eksperti – piemēram, psihologi, narkologi, sociālie darbinieki un citi speciālisti.

Ja vardarbība jānovērš uzreiz un nekavējoties, tad par preventīvo piespiedu līdzekļu piemērošanu pagaidu lēmumu (ne ilgāk kā uz 10 dienām) varēs pieņemt valsts vai pašvaldības policijas darbinieks, piemērojot personas uzraudzību, kas izpaustos kā pienākums noteiktā laikā atrasties noteiktā vietā, aizliegums tuvoties noteiktai vietai, kā arī tuvoties vai sazināties ar konkrētu personu vai personu loku. Neatliekamības kārtībā pieņemtais pagaidu lēmums obligāti būs pārskatāms starpinstitucionālās sadarbības grupā, kura pēc informācijas saņemšanas lems par to, cik adekvāts ir bijis pagaidu lēmums, vai preventīvos piespiedu līdzekļus nepieciešams piemērot turpmāk un cik ilgā laikposmā. Minētais lēmums jāpieņem 10 dienu laikā pēc pagaidu lēmuma saņemšanas.

Preventīvajiem piespiedu līdzekļiem nebūs noteikts termiņš, pēc kura tos vairs nedrīkstēs piemērot. Tomēr, lai savlaikus reaģētu uz izmaiņām personas uzvedībā, būs nepieciešams regulāri pārskatīt iepriekš pieņemtos lēmumus:

• pirms beidzies grupas noteiktais līdzekļu piemērošanas termiņš un ne retāk kā reizi gadā;
• kad to lūdz persona, kurai šie preventīvie piespiedu līdzekļi ir piemēroti (bet ne biežāk par trim mēnešiem kopš iepriekšējā lūguma izteikšanas);
• kad persona pārkāpusi tai piemēroto preventīvo piespiedu līdzekli, un tas ir pamats brīdinājuma izteikšanai vai kriminālprocesa uzsākšanai;
• kad to ierosina kāda no valsts vai pašvaldību institūcijām vai tās sniedz tādu informāciju, kas dod pamatu uzskatīt, ka apdraudējuma intensitāte ir mainījusies un tādēļ nepieciešams pārskatīt piemērotos līdzekļus. Arī tad, ja uzraugāmais cilvēks maina dzīvesvietu, pārvietojoties no vienas pašvaldības teritorijas uz citu, jaunās dzīvesvietas pašvaldībā esošajai grupai būs tiesības pārskatīt citas grupas iepriekš pieņemto lēmumu. Taču šis pēdējais nosacījums gan nebūs obligāts.

Ja cilvēks uzskatīs, ka piespiedu līdzekļi vai nu nav jāpiemēro, vai tie ir pārāk bargi, viņš esošo lēmumu varēs pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nebūs pārsūdzams, turklāt lietas izskatīšanas laikā preventīvo pasākumu izpilde netiks apturēta.

Ja sabiedrības drošībai riskus radošais cilvēks pārkāps preventīvo piespiedu līdzekļu izpildes noteikumus (kas saistībā ar reālo situāciju var kļūt arvien bargāki), viņam iestāsies kriminālatbildība.

Nevis sodīšanai, bet audzināšanai

"Koncepcijā minētie pasākumi attieksies gan uz bērniem, gan pieaugušajiem. Ja, piemēram, ģimenē konstatēts vardarbīgs notikums, kurā iesaistīts bērns, viņam varētu piemērot preventīvo piespiedu līdzekli. Protams, šajā izvērtēšanas posmā ir jāizpēta, cik liela ir vecāku atbildība un cik daudz viņiem ir jāpalīdz, cik plaši jāiesaista atbalsta programmās. Tātad arī viņiem varētu piemērot preventīvos piespiedu līdzekļus, ja situācija to prasa," stāsta I.Gratkovska, uzsverot, ka preventīvo piespiedu līdzekļu kopumu nekādā ziņā nedrīkstētu uztvert kā iespējamu sodu, jo tas ir profilaktisks audzināšanas un risku novēršanas līdzeklis.

Tieslietu ministrs atzīst, ka preventīvo piespiedu līdzekļu piemērošana ir sabiedrībā ļoti jutīgs jautājums un "būs ļoti vērīgi un pastāvīgi jāseko, kā šie līdzekļi tiks ieviesti, jo katra vēršanās pret kādu personu piespiedu kārtā var dot gan pozitīvu, gan negatīvu efektu. Tāpēc ļoti svarīgi būs apmācīt tos cilvēkus, kuri programmu ieviesīs.

Visa centrā ir jautājums par to, lai, pareizi piemērojot labas, dažkārt arī ļoti spēcīgas tiesību normas, kas ļauj ļoti būtiski iejaukties ģimenes attiecībās, novērstu daudz nepatīkamākas sekas, kas var rasties vecākiem bērniem."

"Preventīvie piespiedu līdzekļi būs piemērojami tik ilgi, cik nepieciešams."

J.Bordāns vienlaikus arī atzīst, ka jau patlaban atbildīgo iestāžu speciālistu rīcībā ir gana daudz normatīvajos aktos noteiktu sviru vardarbības un citu risku novēršanai un šajā jomā mūsu valstī ir uzkrāta zināma pieredze.

Tomēr nevilšus prātā rosās dažādi pēdējā laika atgadījumi, un pat ļoti šķiet, ka to novēršanai preventīvo piespiedu līdzekļu pasākumi būtu bijuši absolūti derīgi.

Tomēr, kaut arī koncepcija nu ir, pati piespiedu līdzekļu piemērošanas sistēma jāgaida vismaz gadus četrus. Pēc šobrīd piedāvātā laika grafika līdz 2015.gada 1.februārim ir jāizstrādā likumprojekti par preventīvajiem piespiedu līdzekļiem, bet līdz 2017.gada 1.jūlijam Iekšlietu ministrijai jāiesniedz Ministru kabinetā ar metodiskās vadības īstenošanu un datubāzes darbību saistīto normatīvo aktu projekti.

Kā skaidro J.Bordāns, tas ir ļoti apjomīgs likumdošanas darbs, turklāt jāveido arī vienota pašvaldību datubāze. Koncepcijā minēts, ka preventīvo piespiedu līdzekļu sistēmas izveidei un funkcionēšanai pirmajā, tas ir, 2017., gadā, kopumā būs nepieciešami 3,7 milj.latu, savukārt kopā turpmākajos gados – 2,4 milj. latu.

Ar Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepciju sīkāk var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.