SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Zanda Lielbārde
LV portāls
17. aprīlī, 2013
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Tava drošība
1
1

Būs iespēja tiesā noteikt ierobežojumus vardarbīgai personai

No vardarbības un vajāšanas cietušajām personām būs iespēja pēc savas iniciatīvas civilprocesa ietvaros vērsties tiesā, tai skaitā gan ar Valsts policijas, gan pašvaldības policijas starpniecību, un lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai.

FOTO: SXC

Strīdi, nesaskaņas un konflikti ģimenēs ir realitāte. Attiecības izjūk, nereti iesaistītajiem nodarot ne vien emocionālu, bet arī fizisku kaitējumu. Šodien diskrētuma aizsegs agresijai un vardarbībai cilvēku privātajās attiecībās ir zudis un par šo nozīmīgo problēmu sabiedrībā sāk diskutēt arvien plašāk. Kā izrādās, līdz šim nav bijis tiesiskā regulējuma, kas aizskarto personu (visbiežāk sievieti) pasargātu tādu vardarbības veidu vai vajāšanas gadījumos, kad nav iespējams uzsākt kriminālprocesu. Patlaban no fiziskas vardarbības cietusī persona sevi var pasargāt, vienīgi vēršoties policijā ar iesniegumu saistībā ar kriminālprocesa uzsākšanu. Jau tālāk kriminālprocesa ietvaros ir iespējams noteikt drošības līdzekļus – ierobežojumus aizdomās turētajam vai apsūdzētajam.
Situācija tiek mainīta, top grozījumi Civilprocesa likumā.
īsumā
  • Likuma grozījumi attiecināmi uz jebkuru sabiedrības locekli, kas cieš no vardarbības vai vajāšanas.
  • Personiskās tiesības ir tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
  • Lai saņemtu atbilstošu civiltiesisko aizsardzību, jāvēršas tiesā.
  • Personisko tiesību aizsardzības nodrošināšana pieļaujama prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, uzturlīdzekļu piedziņu, pušu kopīgā mājokļa, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā, dalīšanu vai mājokļa, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā, lietošanas kārtības noteikšanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, lietās saistībā ar aizgādības un saskarsmes tiesībām.

  • Personisko tiesību aizsardzību varēs piemērot arī tad, kad nebūs pamats uzsākt kriminālprocesu.

  • Lēmuma pildīšanas kontroli veiks Valsts policija.

Grozījumi Civilprocesa likumā paredz iespēju tiesiskā ceļā iegūt aizsardzību pret varmācīgu personu, piemēram, vīru, draugu, arī civiltiesiskā kārtībā tad, ja ir pamats uzskatīt, ka personiskās tiesības tiek faktiski aizskartas vai pat varētu tikt aizskartas.

Tas nozīmē, ka būs iespējams būtiski uzlabot, piemēram, vardarbībā cietušu vai apdraudētu sieviešu situāciju, kurām līdz šim teju vienīgā izeja bija savu māju pamešana, meklējot glābiņu pie radiem vai krīzes centrā.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa uzsver, ka par šo problēmsituāciju speciālistu aprindās un sabiedrībā diskutē jau vairākus gadus. Ja no vardarbības cieš viens no pieaugušajiem, un, pēc statistikas datiem, visbiežāk tās ir sievietes, tad vardarbības tiešs vai netiešs upuris ir arī bērns. Iemesli, kādēļ sievietes nevēršas policijā un pakļauj vardarbības riskam arī bērnu, nereti ir viņu neziņa, kur iet, vai arī bailes palikt bez pajumtes un iztikas līdzekļiem. Savukārt izraidīt no mājokļa varmāku, kurš, iespējams, ir tā īpašnieks, nav tiesiska pamata.

Esošās aizsardzības nodrošināšanas iespējas

Civiltiesību departamenta Starptautisko privāttiesību nodaļas vadītāja Evita Drobiševska norāda, ka Civilprocesa likumā patlaban esošais vienīgais mehānisms, ko teorētiski varētu izmantot arī vardarbības gadījumos mājsaimniecībā starp pieaugušajiem, ir lūgt tiesu līdz sprieduma taisīšanai par laulības šķiršanu vai laulības neesamību noteikt laulāto kopīgā mājokļa lietošanas kārtību. Tomēr tas nav efektīvs, jo:

  • šāda iespēja pusēm pastāv tikai tad, ja ir ierosināta lieta par laulības šķiršanu vai laulības neesamību;
  • nav noteikti termiņi šāda tiesas lēmuma, kas paredz pagaidu risinājumus, pieņemšanai;
  • šo mehānismu var izmantot tikai lietās par laulības šķiršanu vai laulības neesamību, un tas nav attiecināms uz citiem pieaugušo vardarbības gadījumiem mājsaimniecībā.

Jāņem vērā arī, ka cietušā vajāšana, piemēram, nepārtraukti zvanot vai izsekojot, pagaidām Latvijā vispār nav kriminalizēta.

Savukārt bērnu aizsardzību nodrošina Bāriņtiesu likumā ietvertais mehānisms, kuru izmanto vardarbības gadījumos. Bāriņtiesas loceklim ir tiesības vienpersoniski pieņemt lēmumu par bērna izņemšanu no ģimenes un bērna nogādāšanu drošos apstākļos. Lēmumu pieņem mutvārdos un 24 stundu laikā noformē rakstveidā. Ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa sasauc sēdi, lai lemtu par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu vai neatjaunošanu bērna vecākiem. Ierobežojot bērna vecākiem aizgādības tiesības, bāriņtiesa var lemt arī par aizliegumu vecākiem vai tuviem radiniekiem satikties ar bērnu, ja satikšanās kaitē bērna veselībai un attīstībai vai rada draudus bērna apkārtējiem.

"Par personiskām tiesībām uzskatāmas tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību."

Secinājums: Latvijas normatīvajos aktos pastāv ātrs un efektīvs mehānisms, lai izolētu bērnu no vardarbīgas ģimenes vides, taču nav iespēju izolēt personu, kas bijusi vardarbīga pret bērnu. To apliecina arī L.Rieksta-Riekstiņa: bērnam aizsardzība līdz šim ir bijusi salīdzinoši lielāka, piebilstot, ka taču jaunās likuma normas dos plašākas iespējas, jo ir skaidrs, ka pat tad, ja fiziska vardarbība vērsta tikai pret sievieti, upuris ir arī bērns, kas ir vardarbības liecinieks.

Tiesiskā regulējuma mērķis

E.Drobiševska uzsver, ka TM izstrādātie "Grozījumi Civilprocesa likumā" attiecināmi uz jebkuru personu, ne tikai uz konfliktā esošajiem laulātajiem, kas cieš no vardarbības vai vajāšanas. Lai saņemtu civiltiesisko aizsardzību, likumprojekts paredz iespēju šīm personām vērsties tiesā.

Tātad likuma grozījumu mērķis ir radīt mehānismu, lai cilvēka personiskās tiesības spētu aizsargāt arī ar pagaidu civilprocesuāliem līdzekļiem, kā tas ir daudzās Eiropas un citās pasaules valstīs. No vardarbības un vajāšanas cietušajām personām būs iespēja pēc savas iniciatīvas civilprocesa ietvaros vērsties tiesā. To būs iespējams darīt gan ar Valsts policijas, gan pašvaldības policijas starpniecību, lūdzot tiesu vardarbīgajai personai noteikt ierobežojumus.

Ko nozīmē – personiskās tiesības

Par personiskām tiesībām uzskatāmas tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

Personisko tiesību aizsardzības lūgums būs pieļaujams šādās prasībās:

  • laulības neesamība vai šķiršana,
  • uzturlīdzekļu piedziņa,
  • pušu kopīgā mājokļa, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā, dalīšana vai mājokļa, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā, lietošanas kārtības noteikšana,
  • prasījumos personisku aizskārumu dēļ,
  • kā arī lietās saistībā ar aizgādības un saskarsmes tiesībām.

Svarīgi, ka personisko tiesību aizsardzību šādā veidā varēs piemērot arī gadījumos, kad nebūs pamats uzsākt kriminālprocesu. Piemēram, fiziski cilvēks cietis nebūs, bet pastāvēs risks, ka tas varētu notikt nākotnē.

L.Rieksta-Riekstiņa stāsta, ka varmāka nereti terorizē upuri pat tad, ja viņš ir pametis mājokli, piemēram, izsekojot, zvanot, sūtot īsziņas un mēģinot pakļaut cilvēku savai gribai, tādēļ ir svarīgi, ka turpmāk pastāvēs iespēja izvēlēties konkrēti sev vispiemērotāko drošības līdzekli.

"Cietušajām personām būs iespēja pēc savas iniciatīvas civilprocesa ietvaros vērsties tiesā un lūgt noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai."

E.Drobiševska norāda, ka likumprojektā paredzēts civiltiesisko aizsardzību attiecināt iespējami plaši. Proti, ja ir pamats uzskatīt, ka cilvēka personiskās tiesības tiek aizskartas vai varētu tikt aizskartas, tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma vai pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, var pieņemt lēmumu par personisko tiesību aizsardzības līdzekļa noteikšanu jeb personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu.

Izskatīt jautājumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

Personisko tiesību aizsardzības līdzekļi

Likumprojektā iekļautie personisko tiesību aizsardzības līdzekļi ir:

  1. pienākums atbildētājam (varmākam) atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs (cietusī persona), un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā;
  2. aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā minēto attālumu;
  3. aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās;
  4. aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari;
  5. aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju;
  6. aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju;
  7. aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus;
  8. citi tiesas vai tiesneša noteiktie aizliegumi un pienākumi atbildētājam, kuru mērķis ir nodrošināt prasītāja personisko tiesību aizsardzību.

Noteikt prasību atbildētājam atstāt mājokli un netuvoties tam varēs tikai tādā gadījumā, ja tas būs sasniedzis pilngadību. Svarīgi, ka likums pieļaus vienlaikus noteikt vairākus personisko tiesību aizsardzības līdzekļus.

VBTAI vadītāja vērš uzmanību uz to, ka, nosakot aizliegumu atbildētājam atrasties mājoklī, kurā dzīvo prasītājs, īpašumtiesībām, vismaz pēc likumprojekta izstrādes darba grupas ieceres, nebūs nozīmes. Tātad šo aizliegumu visticamāk varēs noteikt arī tad, ja varmācīgā personā būs mājokļa īpašnieks. "Ja uz svariem liek īpašuma tiesības un tiesības uz dzīvību, tad tiesības uz dzīvību noteikti ir svarīgākas," uzskata L.Rieksta-Riekstiņa.

Pieteikuma izskatīšana, lēmuma pieņemšana un izpildes kontrole

Jautājumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu izskatīs slēgtā tiesas sēdē, un lēmumu pieņems ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma saņemšanas, ja nav jāpieprasa papildu pierādījumi vai ja kavēšanās varētu radīt neatgriezenisku prasītāja personisko tiesību aizskārumu.

Tiesas lēmuma pildīšanas kontroli veiks Valsts policija. E.Drobiševska skaidro, ka šāds risinājums izvēlēts, ņemot vērā, ka personisko tiesību aizsardzības līdzekļi tiek noteikti tad, ja ir pamats uzskatīt, ka personas tiesības tiek aizskartas vai varētu tikt aizskartas un līdz ar to ir vajadzīga tūlītēja personas aizsardzība. Turklāt šādās situācijās var būt nepieciešama arī spēka lietošana, ko var nodrošināt tikai policijas struktūrvienības.

L.Rieksta-Riekstiņa uzskata, ka Valsts policija ir vienīgā institūcija, kurai ir iespēja situāciju ietekmēt, tādējādi pārtraucot gan attiecīgas darbības, gan fiksējot, ka tiek pārkāpts tiesas noteiktais aizliegums. Un tas jau var būt par pamatu, lai varmākam noteiktu citus, bargākus ierobežojumus.

Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta Politikas ieviešanas nodaļas vecākais referents Ronalds Petrovskis norāda, ka tiesas nolēmums par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu personai būs nekavējoties jāizpilda labprātīgi. Ja tiesas nolēmumu labprātīgi nepildīs, policijas darbinieki nodrošinās tā izpildi piespiedu kārtā, vajadzības gadījumā lietojot fizisku spēku. Turklāt par ļaunprātīgu tiesas nolēmuma nepildīšanu iestāsies arī kriminālatbildība. Tādēļ policijas darbinieki sekos, kā personas ievēro tiesas noteiktos aizliegumus, taču tiesas nolēmumu izpildes kontrole nebūs aktīva un nepārtraukta. Tas nozīmē, ka policijas darbinieki periodiski veiks pārbaudes vietās, kurās apdraudošajai personai aizliegts uzturēties, bet nedežūrēs pastāvīgi cietušās personas mājokļa tuvumā.

Plānots, ka pieteikuma iesniedzēji par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu būs atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas. Savukārt prasītājam, kas iesniedzis apzināti nepatiesu pieteikumu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu, būs pienākums tiesas izdevumus valstij atlīdzināt.

Būs vajadzīgs laiks, attieksmes maiņa un papildu finansējums

L.Rieksta-Riekstiņa norāda, ka grozījumi Civilprocesa likumā ieviesīs Latvijā jaunu pieeju un sākumā, piemērojot šīs iespējas, noteikti būs diezgan daudz jāmācās un jāmaina attieksme gan tiesnešiem, gan policistiem. "Paies zināms laiks, līdz jaunās normas sāks iedzīvoties, un nebūs tā, ka līdz ar grozījumu stāšanos spēkā pēc personisko tiesību aizsardzības līdzekļu noteikšanas būs liels pieprasījums, taču pakāpeniski tas droši vien pieaugs. Stāsti par sievietēm, kuras cieš no vardarbības ģimenē kopā ar saviem bērniem, ir dzirdami daudz un bieži, un iespēja, neziņojot policijai, vērsties tiesā un saņemt ātru un efektīvu aizsardzību, noteikti iedrošinās."

"Izskatīt jautājumu par personisko tiesību aizsardzību pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā."

R.Petrovskis atzīst: lai Valsts policijas darbinieki varētu nodrošināt normatīvajos aktos paredzēto pienākumu izpildi, ir nepieciešams papildu finansējums vairākiem organizatoriska rakstura pasākumiem. To skaitā ir integrētās iekšlietu informācijas sistēmas pilnveidošana, papildus 39 amata vietu izveidošana un kadru nokomplektēšana teritoriālajās policijas pārvaldēs, kā arī mācību kursi policijas darbiniekiem. R.Petrovskis atzīst, ka policijas uzdevumu izpildi apgrūtinās atskurbšanas telpu un nakts patversmju tīkla neesamība visā valsts teritorijā. Gadījumos, kad apdraudošā persona atradīsies apreibinošo vielu ietekmē, policijas darbiniekiem šī persona būs ne tikai jāizraida no cietušās personas mājokļa, bet arī jānogādā ārstniecības iestādē vai policijas iecirknī un jāuzrauga līdz atskurbšanai.

Tātad: diskutējamu jautājumu vēl ir daudz, un, visticamāk, šīs likuma normas ieviešanai būs nepieciešams papildu finansējums. Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" jau ir izskatīts Ministru kabinetā un tiek virzīts uz Saeimu. Plānots, ka tas varētu stāties spēkā 2014. gada 1. janvārī.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU