SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Zanda Lielbārde
LV portāls
08. aprīlī, 2013
Lasīšanai: 8 minūtes
5
5

Kā pāriet uz citu studiju programmu vai augstskolu?

IZM nav datu, cik studentu ik gadu maina studiju programmas, taču studentu atbirums ir vidēji 15% no kopējā studentu skaita.

FOTO: Ieva Čīka/ LETA

Ne vienmēr sākotnēji izvēlētā studiju programma izrādās piemērota un attaisno cerības. Lai neizniekotu ieguldīto laiku un naudu, studentam ir iespēja pāriet uz citu studiju programmu vai citu mācību iestādi. Svarīgi, lai līdzšinējais iegūto zināšanu apjoms būtu pietiekams un, mainot studiju programmu, augstskola to varētu atzīt.
īsumā
  • Studijas augstskolā vai koledžā vēlākos studiju posmos var uzsākt tā paša vai zemāka līmeņa studiju programmā, ja iepriekš apgūti vismaz divi semestri.
  • Izvēlētajā mācību iestādē sniedz iesniegumu, pievienojot iepriekšējās augstākās mācību iestādes izsniegtu izziņu, personu apliecinoša dokumenta kopiju un citus augstskolas noteiktos dokumentus.
  • Salīdzināšanas rezultātā atbilstošus priekšmetus un studiju kursus augstskola ieskaita kā apgūtus, kā arī nosaka individuālu studiju plānu.
  • Papildus kārtojamo priekšmetu apjoms nedrīkst pārsniegt 20 kredītpunktus.
  • Pārejot uz citu augstskolu, koledžu vai programmu, budžeta finansējums studijām netiek saglabāts.

Latvijā iespēja mainīt studiju programmu vai atsākt studijas pēc pārtraukuma ir paredzēta jau Augstskolu likuma 47.pantā, kurā teikts, ka kārtību, kādā uzsākamas studijas vēlākos studiju posmos, nosaka Ministru kabinets.

Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākais eksperts Anatolijs Melnis uzskata, ka šāda kārtība vērtējama pozitīvi, jo sistēmai ir jābūt elastīgai: ja students dažādu iemeslu dēļ nevēlas turpināt studijas uzsāktajā programmā, viņam ir dota iespēja pāriet uz citu programmu vai augstskolu bez birokrātiskiem šķēršļiem, nemācoties atkārtoti jau apgūto studiju kursu un priekšmetu.

Tātad valsts līmenī normatīvā bāze pāriešanai uz citu studiju programmu vai augstskolu ir sakārtota. Savukārt augstskolas un koledžas, balstoties uz MK noteikumiem Nr.932 "Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos", ir izstrādājušas savus noteikumus, kas pēc satura būtiski neatšķiras, tomēr, pirms izvēlēties, uz kādu mācību iestādi vai programmu pāriet, augstskolas mājāslapā vajadzētu iepazīsties ar konkrētās mācību iestādes izstrādāto kārtību studiju uzsākšanai vēlākos posmos un sazināties ar attiecīgās augstskolas uzņemšanas komisiju.

Kāpēc studenti maina studiju programmu vai augstskolu?

A.Melnis norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrijai nav datu, cik studentu ik gadu maina studiju programmas, jo šāda statistika netiek apkopota, taču kustība notiek un studentu atbirums ik gadu ir vidēji 15% no kopējā studentu skaita. Iemesli, kāpēc studenti pārtrauc studijas, ir dažādi, piemēram, jaunietis nav gatavs intensīvām studijām vairāku gadu garumā vai arī saprot, ka nav izvēlēta studiju programmu, kas tiešām saista un ir piemērota. Protams, studijas tiek pārtrauktas arī finansiālu un ģimenes apstākļu dēļ.

Katrs studējošais izvēlas, uz kuru augstskolu vai programmu pāriet, savukārt augstskolas kompetencē ir izvērtēt, vai šāda pāreja ir iespējama.

Ko nozīmē uzsākt studijas vēlākos studiju posmos?

Normatīvajos aktos pāreja no vienas augstākās izglītības iestādes uz citu vai arī citu studiju programmu tajā pašā vai citā augstskolā vai koledžā, vai arī studiju atsākšana pēc pārtraukuma, ir definēta kā studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos.

MK noteikumi paredz, ka studijas augstskolā vai koledžā vēlākos studiju posmos atļauts uzsākt tā paša vai zemāka līmeņa studiju programmā. Pēc pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguves studijas var turpināt augstākās izglītības studiju programmā bakalaura grāda vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanai.

"Ja students nevēlas turpināt studijas uzsāktajā programmā, viņam ir iespēja pāriet uz citu programmu vai augstskolu, nemācoties atkārtoti jau apgūto studiju kursu un priekšmetu."

Studijas vēlākos studiju posmos var uzsākt studējošie un personas, kuras ir apguvušas licencētu vai akreditētu augstākās izglītības studiju programmu vai arī tās daļu, un to apliecina augstskolas vai koledžas izsniegta izziņa.

Tomēr pat tad, ja studentam ir šāda izziņa, jāatceras divas svarīgas nianses:

  • augstskola vai koledža var atteikt studiju uzsākšanu, ja attiecīgajā studiju programmā nav brīvu vietu;
  • pārejot uz citu augstskolu vai koledžu, budžeta finansējums studijām netiek saglabāts.

Šeit gan jāpiebilst, ka pamatā augstskolas paredz iespēju vispārējā kārībā pretendēt uz budžeta vietām arī tiem pilna laika studējošiem, kas uzsākuši studijas vēlākos posmos.

Pieteikšanās nosacījumi studiju uzsākšanai vēlākos posmos

Lai pārietu uz citu studiju programmu vai augstskolu, ir jādodas uz izvēlēto augstskolu vai koledžu ar iesniegumu par reģistrāciju studijām. Iesniegumam jāpievieno augstākās mācību iestādes izsniegta izziņa, kas apliecina, ka iepriekš apgūtā studiju programmas daļa nav mazāka par 40 kredītpunktiem jeb diviem semestriem. Tātad, izvēloties mainīt studiju programmu vai augstskolu, students nevarēs pretendēt uz to, ka iepriekš apgūtais tiks ņemts vērā, ja būs mācījies 1.kursā tikai vienu semestri.

"Izvēloties mainīt studiju programmu vai augstskolu, students nevarēs pretendēt uz to, ka iepriekš apgūtais tiks ņemts vērā, ja būs mācījies tikai vienu semestri."

Augstskolu izdotie noteikumi paredz, ka, piesakoties studijām, jāiesniedz arī personu apliecinoša dokumenta kopija un, iesniedzot dokumentu kopijas, jāuzrāda oriģināli. Ja iesniegtie dokumenti ir ar citu uzvārdu, tad jāiesniedz dokumenta kopija, kas apliecina uzvārda maiņu, piemēram, laulības apliecības kopija. Tāpat jāņem vērā, ka augstskola var noteikt maksu par reģistrāciju. Tādā gadījumā būs jāuzrāda arī nomaksas kvīts.

Mācību iestādes izsniegta izziņa nebūs jāpievieno, ja studijas vēlākos studiju posmos uzsāk sakarā ar studiju programmas slēgšanu.

Iepriekš apgūtā salīdzināšana, atzīšana, individuālais plāns

Saņemot iesniegumu, augstskola vai koledža salīdzina iepriekš apgūtos priekšmetus un to apjomu ar attiecīgās augstskolas vai koledžas studiju programmas atbilstošo daļu un norāda, kurus priekšmetus no iepriekš apgūtajiem var ieskaitīt un kuros kārtojami papildu pārbaudījumi. Priekšmetus ieskaita, ja to apjoms kredītpunktos abās salīdzināmajās studiju programmās ir vienāds vai kredītpunktu skaits iepriekš apgūtajā attiecīgajā priekšmetā ir lielāks. Papildus kārtojamo priekšmetu kopapjoms nedrīkst pārsniegt 20 kredītpunktus.

Kad salīdzinājums ir veikts, pamatojoties uz studiju programmas direktora ieteikumu, lēmumu par studiju līguma slēgšanu ar personu, kura vēlas uzsākt studijas, pieņem augstskolas rektors vai attiecīgi – koledžas direktors. Augstskola vai koledža izdod rīkojumu par imatrikulāciju noteiktā semestrī, pievienojot veiktā salīdzinājuma protokolu un individuālo studiju plānu. Individuālais plāns ietver papildu prasības – apgūstamos priekšmetus un pārbaudījumu kārtošanas termiņus. Veidojot studenta individuālo plānu, ņem vērā nosacījumu, ka kopā ar papildu apgūstamajiem priekšmetiem studiju gadā iegūto kredītpunktu skaits nedrīkst pārsniegt 40 kredītpunktus. Individuālā studiju plāna izpildi kontrolē augstskolas vai koledžas struktūrvienības vadītājs, kurš ir atbildīgs par atbilstošās studiju programmas īstenošanu, visbiežāk – studiju programmas direktors.

A.Melnis atzīst, ka augstskolu un koledžu piedāvātās studiju formas ir studentiem draudzīgas un dod iespēju mācīties dienas, vakara un neklātienes nodaļā, kā arī tālmācībā, tātad – jebkurš var atrast piemērotu studiju veidu, savienojot tās gan ar darbu, gan ģimeni. Augstākās izglītības eksperts uzsver, ka IZM ir svarīgs katrs students, neatkarīgi no viņa vecuma, kurš pēc īsāka vai ilgāka pārtraukuma izlemj atgriezties studentu pulkā tajā pašā vai citā augstskolā, jo atgriešanās mācību iestādē lielā mērā liecina par to, ka izglītības nozīme tiek novērtēta un tajā saskatītas savas izaugsmes iespējas.
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU