Veicot iepriekšējās izglītības pielīdzināšanu pašreiz spēkā esošajiem grādiem un kvalifikācijām, lēmumā norāda, ka iepriekš iegūtā izglītība atbilst bakalaura, maģistra vai doktora grādam iegūtajā specialitātē.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls
Agrāk iegūto augstskolas diplomu pielīdzināšanas kārtību nosaka MK noteikumi Nr.142 "Grādu un kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība", kas izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 59.panta ceturto daļu. Noteikumi paredz, kā augstskolu diplomi, kas iegūti, pabeidzot studiju programmas, pirms stājās spēkā attiecīgie grozījumi Augstskolu likumā, ir pielīdzināmi Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām un kādi ir šīs pielīdzināšanas nosacījumi.
Galvenie nosacījumi grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanai ir studiju ilgums pilna laika studijās un tiesību apjoms, ko grādi vai profesionālās kvalifikācijas deva laikā, kad to spēkā esamību paredzēja augstāko izglītību reglamentējoši normatīvie akti.
MK noteikumos izklāstīts, kādu kvalifikācijas pakāpi un grādu, pielīdzinot diplomu, varēs iegūt. Lai diplomu pielīdzinātu, ar iesniegumu jāvēršas Akadēmiskās informācijas centrā (AIC), uzrādot diplomu un sekmju izrakstu.
Diplomu pielīdzināšanas nepieciešamība
Akadēmiskās informācijas centra direktore Baiba Ramiņa skaidro, ka tāda ir pasaules valstu prakse: radot jaunu sistēmu, tiek noteikts, kā iepriekšējā izglītības sistēmā iegūtie diplomi ir pielīdzināmi. Ilgus gadus Latvija to nebija darījusi, kaut arī PSRS laikā Latvijā iegūtie diplomi pēc piecu gadu studijām, piemēram, Itālijā un Somijā, jau sen tiek pielīdzināti maģistra grādam.
Tātad – ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem pašreiz Latvijas augstākajā izglītībā ir iegūstams bakalaura, maģistra un doktora grāds, tad valstij ir jāspēj pateikt, kam šai sistēmā atbilst agrāk iegūtās kvalifikācijas pakāpes. B.Ramiņa norāda, ka, sekojot Boloņas procesam, augstākajā izglītībā kļūst arvien mazāk studiju programmu, kurās vēl nav integrēta grāda iegūšana.
"Noteikt jomu nav iespējams, un, ja to mēģinātu darīt, būtu nepieciešami daudzi eksperti, kas ar to nodarbojas, savukārt cilvēks savu pielīdzināto diplomu gaidītu gadiem."
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Inese Stūre vērš uzmanību, ka gadu gaitā augstākās izglītības dokumenti ir būtiski mainījušies. 1974.gadā pieņemtais Latvijas PSR Tautas izglītības likums paredzēja, ka, beidzot augstākās mācību iestādes, tiek piešķirta kvalifikācija saskaņā ar iegūto specialitāti, izsniedzot noteikta parauga diplomu un krūšu nozīmi. Taču šis likums nenoteica, ka pēc augstākās izglītības programmas apgūšanas tiek piešķirts arī grāds.
Būtiski ir mainījušies arī studiju jomu nosaukumi. Tāpēc, veicot iepriekšējās izglītības pielīdzināšanu pašreiz spēkā esošajiem grādiem un kvalifikācijām, lēmumā tiek norādīts, ka iepriekš iegūtā izglītība atbilst bakalaura, maģistra vai doktora grādam iegūtajā specialitātē.
Noteikt jomu – praktiski neiespējami
IZM speciāliste I.Stūre skaidro: pašlaik to, ka ir iegūts bakalaura vai maģistra grāds, apliecina izsniegtais diploms. Pielīdzinot iepriekš iegūto izglītību, jaunu diplomu neizsniedz, bet tiek sagatavots lēmums, kas apliecina, ka, piemēram, 1993.gadā iegūtā augstākā izglītība konkrētajā jomā ir pielīdzināta maģistra grādam un 5.līmeņa profesionālajai kvalifikācijai. Tātad - šis dokuments tā īpašniekam un arī darba devējam pasaka vien to, kādam grādam (akadēmiskajam vai profesionālajam) un kvalifikācijas līmenim diploms ir pielīdzināts.
AIC direktore B.Ramiņa norāda, ka padomju laikā bija tipiski ietvert kvalifikācijā pat trīs dažādus nosaukumus. Šobrīd īstās jomas (kas laika gaitā ir mainījušās) piemeklēšana katram padomju laika diplomam izraisītu nesaprašanos un sūdzības. Piemēram, padomju laikā izsniegtais žurnālista diploms būtu vēl salīdzinoši viegls gadījums, bet tādas specialitātes kā lauksaimnieks-organizators, augstākās kvalifikācijas prečzinis, ekonomists–matemātiķis, inženieris-matemātiķis, lauksaimniecības ekonomists–grāmatvedis, lauksaimniecības ekonomists–organizators, pedagogs–kameransambļa artists vai ķīmiķis–pedagogs sagādātu grūtības. Noteikti rastos jautājums: kura ir ķīmiķa–pedagoga galvenā izglītības joma - pedagoģija vai ķīmija?
B.Ramiņa uzskata, ka noteikt jomu nav iespējams, un, ja to mēģinātu darīt, būtu nepieciešami daudzi eksperti, kas ar to nodarbojas, savukārt cilvēks savu pielīdzināto diplomu gaidītu gadiem un, iespējams, arī tad ar rezultātu kāds būtu neapmierināts. Tāpēc MK noteikumi neparedz jomu, bet gan tikai līmeni – bakalaurs vai maģistrs, jo – ja nevar noteikt jomu jebkuram diplomam, tad tas nav jādara nevienā gadījumā.
Svarīgākais dokuments joprojām – diploms
B.Ramiņa atgādina, ka AIC neizsniedz jaunu diplomu, bet gan lēmumu, kas ir kā pielikums esošajam izglītību apliecinošam dokumentam. Lēmumā ir ierakstīts pielīdzinātais grāds un kvalifikācijas līmenis.
Tā kā nereti amatu konkursos ir norādīts, ka darba devējam nepieciešams darbinieks, piemēram, ar maģistra grādu, tad lēmums par pielīdzināšanu ir vienīgais veids, kā apliecināt, ka savulaik iegūtais zināšanu apjoms ir atbilstošs mūsdienās iegūstamajam maģistra grādam un attiecīgajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. Darba devējam tas dod informāciju par to, ka potenciālais darbinieks ir studējis pilnus piecus gadus un izstrādājis arī diplomdarbu. Savukārt, izlasot, kāda kvalifikācija ir piešķirta augstākās izglītības diplomā, darba devējs var secināt, vai darbinieks ar šādām zināšanām un profesionālo kvalifikāciju ir piemērots konkrētajam amatam.
I.Stūre uzsver, ka diploma pielīdzināšana noteikti obligāti nav jāveic visiem, kas beiguši augstskolu līdz 2000.gadam. Tas būtu jādara, ja, piemēram, ar darba devēju rodas domstarpības par profesionālo kvalifikāciju vai akadēmisko grādu. Tomēr ne vienmēr pielīdzināt iepriekš iegūto izglītību cilvēki izvēlas tāpēc, ka to prasa darba devējs. Visbiežāk šo iespēju izmanto cerībā, ka šāds CV papildinājums varētu paaugstināt konkurētspēju, veicināt karjeras izaugsmi un līdz ar to – arī atalgojumu.