Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Studiju programmu var mainīt tikai tad, ja pašreizējā augstākās izglītības studiju programma ir licencēta vai akreditēta un to apliecina augstskolas vai koledžas izsniegta izziņa.
FOTO: Evija Trifanova/ LETA
Pirmkārt jānorāda, ka, mainot studiju programmu, augstskolu vai koledžu, studijas var sākt tikai tā paša vai zemāka līmeņa studiju programmā. To paredz MK noteikumi Nr.932 "Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos". Savukārt pēc pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguves studijas var turpināt augstākās izglītības studiju programmā bakalaura grāda vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanai.
Studiju programmu mainīt var tikai tad, ja pašreizējā augstākās izglītības studiju programma ir licencēta vai akreditēta un to apliecina augstskolas vai koledžas izsniegta izziņa.
Tomēr jāatceras, augstākās izglītības iestāde var atteikt studiju sākšanu, ja attiecīgajā studiju programmā nav brīvu vietu. Tāpat, pārejot uz citu augstskolu vai koledžu, students zaudēs savu budžeta vietu, bet jaunajā augstskolā vai programmā uz budžeta vietu būs jāpretendē no jauna, vispārējā kārtībā.
Par atbilstošu studiju programmu lemj augstskola
Par to, kādā studiju programmā varētu mācīties students, izlemj augstākās izglītības iestāde. Augstskola salīdzina iepriekš apgūtos priekšmetus un to apjomu ar attiecīgās augstskolas studiju programmas atbilstošo daļu un norāda, kurus priekšmetus no iepriekš apgūtajiem var ieskaitīt un kuros kārtojami papildu pārbaudījumi, skaidro Inta Bērziņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vecākā konsultante.
Priekšmetus ieskaita, ja to apjoms kredītpunktos abās salīdzināmajās studiju programmās ir vienāds vai kredītpunktu skaits iepriekš apgūtajā attiecīgajā priekšmetā ir lielāks. Papildus kārtojamo priekšmetu kopapjoms nedrīkst pārsniegt 20 kredītpunktus.
"Nereti students vēlas mainīt ne tikai augstskolu, bet arī studiju jomu. Tādos gadījumos bieži vien izdodas pielīdzināt vien kādu valodu kursu, kas nozīmē, ka students tomēr sāk mācības 1. kursā."
Lēmumu par studiju līguma slēgšanu pieņem rektors vai viņa pilnvarota amatpersona, pamatojoties uz studiju programmas direktora ieteikumu.
Augstskola izdod rīkojumu par imatrikulāciju noteiktā semestrī, pievienojot veiktā salīdzinājuma protokolu un individuālo studiju plānu ar papildu prasībām (apgūstamie priekšmeti, pārbaudījumu kārtošanas termiņi), ņemot vērā, lai kopā ar papildus apgūstamajiem priekšmetiem studiju gadā iegūto kredītpunktu skaits nepārsniegtu 40 kredītpunktus.
Individuālā studiju plāna izpildi kontrolē augstskolas vai koledžas struktūrvienības vadītājs, kurš ir atbildīgs par atbilstošās studiju programmas īstenošanu.
Kādi dokumenti jāiesniedz augstskolā?
Lai pārietu uz citu studiju programmu vai augstskolu, ir jādodas uz izvēlēto augstskolu vai koledžu un jāiesniedz iesniegums par reģistrāciju studijām. Iesniegumam jāpievieno augstskolas izsniegta izziņa, kas apliecina, ka iepriekš apgūtā studiju programmas daļa nav mazāka par 40 kredītpunktiem jeb diviem semestriem. Tātad, izvēloties mainīt studiju programmu vai augstskolu, students nevarēs pretendēt uz to, ka iepriekš apgūtais tiks ņemts vērā, ja būs mācījies 1. kursā tikai vienu semestri. Mācību iestādes izsniegta izziņa nav jāpievieno, ja studijas vēlākos studiju posmos sāktas studiju programmas slēgšanas dēļ.
Augstskolu izdotie noteikumi paredz, ka, piesakoties studijām, jāiesniedz arī personu apliecinoša dokumenta kopija un, iesniedzot dokumentu kopijas, jāuzrāda oriģināli. Ja iesniegtie dokumenti ir ar citu uzvārdu, tad jāiesniedz dokumenta kopija, kas apliecina uzvārda maiņu, piemēram, laulības apliecības kopija. Tāpat jāņem vērā, ka augstskola var noteikt maksu par reģistrāciju. Tādā gadījumā būs jāuzrāda arī nomaksas kvīts.
Studenti iespēju izmanto samērā kūtri
Pāriešana uz atšķirīgu studiju programmu notiek, sākot ar 1. septembri, un iemesli ir dažādi, pārsvarā studenti saprot, ka sākotnēji izvēlētā programma nav interesanta, stāsta Latvijas Universitātes pārstāve Sabīne Spurķe. LU 2016. gada rudens semestrī programmu ir mainījuši 64 studenti (2015. gada rudenī – 63), no tiem starp fakultātēm 19 studenti (2015. gada rudenī – 15), pārējie savas fakultātes ietvaros, stāsta LU pārstāve. 2015./2016. mācību gadā no citām augstskolām pārnākuši 16 studenti.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes pārstāve Ieva Nora Gediņa norāda, ka RSU studentu migrēšana ir gana reta parādība, kas parasti notiek, kad tiek likvidēta kāda augstskola, piemēram, Latvijas Policijas akadēmija 2010. gadā. "Neskaitot augstskolas likvidāciju, studenti mēdz migrēt arī tādēļ, ka ir pabeiguši 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību un pārnāk uz RSU profesionālā bakalaura programmu 2. kursu. Līdere šajā ziņā ir RSU Juridiskā fakultāte, kam šādā veidā pievienojušies visvairāk studentu. Tomēr jebkurā gadījumā – netiek runāts par simtiem, bet dažiem desmitiem studentu," skaidro RSU pārstāve.
"Pavisam niecīga daļa ir tie, kas migrē personīgu iemeslu dēļ un kļūst par mūsu studentiem, jo viņus citviet neapmierina studiju kvalitāte, programmas saturs vai tās docētāji. Gan mainot programmu RSU ietvaros, gan pārnākot uz RSU no citas augstskolas, notiek studiju kursu pielīdzināšana, kas nozīmē, ka tiek vērtēts, ko students apguvis un cik lielā mērā tas sakrīt ar noskatītās programmas saturu. Skrupulozi tiek skatīts gan apgūto kursu saturs, gan kredītpunktu skaits. Nereti students vēlas mainīt ne tikai augstskolu, bet arī studiju jomu. Tādos gadījumos bieži vien izdodas pielīdzināt vien kādu valodu kursu, kas nozīmē, ka students tomēr sāk mācības 1. kursā," norāda Ieva Nora Gediņa.
