Pārsniedzot piena kvotu, būs jāmaksā soda nauda

Noteikumi paredz soda naudas aprēķināšanas un maksāšanas kārtību

Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta Lopkopības un ciltsdarba nodaļas vecākā referente Sandra Justa apstiprina, ka grozījumi 2009.gada 8.septembra MK noteikumos Nr.1040 "Piena kvotu administrēšanas noteikumi", kas stājās spēkā šā gada 22.februārī, tiešām ir precizēti un paredz soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas nosacījumus par piena kvotas pārsniegšanu.

Soda naudu un tās lielumu noteic Padomes Regulas (EK) Nr.1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) 78.pants, un tā ir EUR 27,83 jeb aptuveni Ls 19,56 par 100 kg virskvotas piena - abu veidu kvotām.

S.Justa skaidro, ka tiešās tirdzniecības kvota pildās daudz gausāk nekā piegādes kvota un uzņēmējus satrauc situācija tieši piegādes kvotu izpildē. Par soda naudas maksāšanu jāsāk raizēties vien tad, ja ir pārpildīta kopējā valsts piegādes vai tiešās tirdzniecības piena kvota.

"Par soda naudas maksāšanu jāsāk uztraukties tikai tad, ja ir pārpildīta kopējā valsts piegādes vai tiešās tirdzniecības piena kvota. "

Lauksaimniecības datu centrs (LDC) veiks aprēķinus ar ražotāju un kopējo valsts piegādes kvotu, to izlīdzinot. Šajos aprēķinos vērā ņems visu – gan izpildīto, gan pārpildīto kvotu, gan arī neizpildītos, pārveidotos un valsts rezervē esošos kvotas daudzumus.

Pēc tam LDC neizmantotās piena kvotas daudzumus dalīs proporcionāli katra ražotāja kvotas pārsniegumam, lai aprēķinātu katram saimniekam soda naudā maksājamo summu. Tādējādi maksājamā soda nauda nebūs jāmaksā par kopējo pārsniegto daudzumu, bet gan par to daļu, kas paliks pēc proporcionālās samazināšanas.

Šogad kvotu, domājams, nepārsniegs

ZM speciāliste S.Justa lēš: raugoties pēc tā, ka patlaban kvota ir izpildīta par 89,58%, var prognozēt, ka piegādes kvotas pārskata gada beigās (31. martā) būs izpildītas apmēram par 98 procentiem. Līdz ar to šogad Latvija kopējo kvotu pārpildījusi nebūs un piena ražotājiem soda nauda visticamāk netiks aprēķināta, taču to precīzi pateikt vēl nevar.

Visus administrēšanas pasākumus saistībā ar piena kvotu veic Lauksaimniecības datu centrs. Vispirms - līdz kārtējā gada 15.maijam – piena pircēji par katra ražotāja piegādes kvotas izpildi un ražotāji par tiešās tirdzniecības kvotas izpildi iesniegs centram piena kvotu izpildes gada deklarāciju par iepriekšējo kvotas gadu (no 1.aprīļa līdz nākamā gada 31.martam). Tad Lauksaimniecības datu centrs varēs veikt datu apkopošanu un izvērtēšanu. Skaidrība par kvotas izpildi būs jūnija beigās.

"Visticamāk, ka Latvija šogad kopējo kvotu pārpildījusi nebūs un līdz ar to piena ražotājiem soda nauda netiks aprēķināta."

Grozījumi noteikumos ievieš vairākus jaunus termiņus, kas saistīti ar soda naudas nomaksu. Turpmāk Lauksaimniecības datu centrs līdz 1.augustam visiem piena ražotājiem un pircējiem (pārstrādātājiem vai piena savācējiem), kā arī Lauku atbalsta dienestam (LAD) nosūtīs informāciju un lēmumu par pārsniegtās piena kvotas daudzumu iepriekšējā kvotas gadā un par to, cik liela soda nauda katram piena pircējam un ražotājam būs jāmaksā.

Par pārsniegto piegādes kvotu piena ražotājam līdz 15.septembrim soda nauda būs jāpārskaita pircējiem, bet pircējiem tā līdz 1.oktobrim būs jāieskaita Lauku atbalsta dienestam. Savukārt tiešās tirdzniecības kvotas pārsnieguma soda naudu piena ražotājs pārskaitīs LAD līdz 1.oktobrim.

Jāseko savas kvotas izpildei

S.Justa atgādina, ka zemniekiem ir jāseko savas kvotas izpildei, lai to nepārsniegtu. Ja ražotājs redz, ka kvota tiks pārsniegta, tad jāizmanto visas iespējas papildu kvotu iegūšanai. Piena kvotu var nomāt, pirkt, pārveidot, kā arī pieteikties uz valsts rezervē esošo. Pirkt, nomāt un pārveidot var visa kvotas gada laikā, bet uz valsts rezervi iespējams pieteikties tikai vienu reizi gadā: jaunie ražotāji līdz 1.jūnijam, bet esošie ražotāji – līdz 1.jūlijam.

Ja kvotu neizmantos, to zaudēs

Ražotājam, kurš piena kvotu esošajā kvotas gadā būs izpildījis no viena līdz 84,9 procentiem, nākamajā kvotas gadā neizpildīto daļu samazinās par 50 procentiem no neizpildītā kvotas apjoma un atlikušo kvotas daudzumu ieskaitīs valsts rezervē.

Savukārt tiem ražotājiem, kuri piena kvotu kārtējā piena kvotas gadā nepildīs vai arī to neiznomās, kvotu atņems un ieskaitīs valsts rezervē. Šiem ražotājiem kvotas atjaunošana vairs nebūs iespējama, tāpat viņi nevarēs esošajā kvotas gadā pārdot no valsts rezerves saņemtās kvotas. Neizpildītās kvotas atņemšana un ieskaitīšana valsts rezervē Latvijā notiek kopš 2004.gada, un to dara kvotas gada beigās.

"Piena kvotu var nomāt, pirkt, pārveidot, kā arī pieteikties uz valsts rezervē esošo."

S.Justa stāsta, ka ir papildinājumi noteikumos saistībā ar personām, kuras pēc saimniecības īpašnieka nāves kļūst par piena ražošanas saimniecības pārvaldnieku. Bieži vien pārvaldnieks neņem vērā to, ka ir jāpilda piešķirtā piena kvota. Līdz ar to tā netiek izmantota un to nevar ieskaitīt arī valsts rezervē. Tādēļ noteikumos precizēts: ja sešu mēnešu laikā pēc pārvaldnieka statusa reģistrēšanas nenotiek nekāda rīcība ar piena kvotu, tad šī kvota tiek ieskaitīta valsts rezervē.

Ieviesta piena kvotu noma

Līdz ar grozījumiem noteikumos sākusi darboties piena kvotu noma. Jau ir pieprasījums gan no iznomātājiem, gan nomniekiem, un šis darījuma veids palēnām iedzīvojas.