SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Zanda Lielbārde
LV portāls
22. februārī, 2013
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Ekonomika
2
2

Būs regulējums kolekcionāru audzēto sēklu izplatīšanai

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Situācija Latvijā ir īpaša, jo ir ļoti daudz mazdārziņu un piemājas saimniecību, kurās dārzeņi tiek audzēti ģimenes patēriņam. Daudziem dārzkopība ir arī vaļasprieks, un tā ir Latvijas unikalitāte Eiropā.

FOTO: SXC

2012.gada sākumā lielu dārzkopju satraukumu izraisīja gadījums, kad Valsts augu aizsardzības dienests konstatēja administratīvo pārkāpumu entuziastu kluba "Tomāts" seminārā. Tā laikā bija iespēja iegādāties dārzniecībā "Neslinko" audzētās dažādu šķirņu tomātu sēklas, ko VAAD atzina par nelikumīgu. Toreiz par dienesta rīcību bija sašutuši ne vien dārzkopji, sēklaudzētāji, bet arī tie, kas sēklas pērk no kolekcionāriem, lai izaudzētu savā mazdārziņā neparastus, garšīgus un ražīgus dārzeņus.
Gada laikā situācija ir mainījusies, un Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi gan Sēklu un šķirņu aprites likumā, gan Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos, kas paredz sakārtot šādi audzētu sēklu izplatīšanu.
īsumā
  • Kolekcionārs ir persona, kas audzē un izplata pēdējam lietotājam savā dārzeņu šķirņu kolekcijā esošās sēklas. Veikalos šīs sēklas nebūs pieejamas.
  • Kolekcionāram jāreģistrējas VAAD Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Dārzeņu šķirņu kolekcionāru reģistrā.
  • Reģistrējoties kolekcionāru reģistrā, jāiesniedz iesniegums un kolekcijā esošo šķirņu saraksts, kurā jānorāda katras šķirnes izcelsme un sēklu iegūšanas veids.
  • Kolekcijā esošām sēklām ir jābūt iegūtām Latvijā vismaz vienu gadu.

Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības resursu nodaļas vecākā referente Ineta Jēkabsone norāda: dārzeņu sēklu tirdzniecību Latvijā regulē Sēklu un šķirņu aprites likums un MK noteikumi Nr.592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", ar kuriem ir pārņemta Eiropas Padomes Direktīva 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību.

Direktīvā ir dota termina "tirdzniecība" definīcija, bet nav skaidri noteikts, kas ir tirdzniecība komerciāliem vai nekomerciāliem nolūkiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto skaidrojumu, katrai dalībvalstij pašai jāvērtē situācija un katrs konkrētais gadījums.

I.Jēkabsone uzsver, ka situācija Latvijā ir īpaša, jo ir ļoti daudz mazdārziņu un piemājas saimniecību, kurās dārzeņi tiek audzēti ģimenes patēriņam, daudziem dārzkopība ir arī vaļasprieks, un tā ir Latvijas unikalitāte Eiropā. Dārzkopji entuziasti veido savas tomātu, ķirbju, pupiņu un citu dārzeņu šķirņu kolekcijas, popularizē tās un piedāvā sēklas interesentiem.

Taču pašlaik spēkā esošie dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi neregulē kolekcionāra šķirņu sēklu izplatīšanu, tāpēc normatīvo aktu grozījumu izstrādei tika izveidota darba grupa, kurā strādāja ZM, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD), Botāniskā dārza, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, uzņēmuma "Kurzemes sēklas", Pūres dārzkopības speciālisti un dārzkopju biedrību pārstāvji.

Kas ir kolekcionārs un kas – kolekcijā esoša šķirne?

Sēklu un šķirņu aprites likuma grozījumu projektāā ir definēts, ka dārzeņu šķirņu kolekcijā esošā šķirne ir ekoloģiski plastisks genotips (populācija), kas var būt mainīgs laikā un telpā, bet kam piemīt galvenās tam sākotnēji raksturīgās īpašības, kuras var nedaudz mainīties vienkāršotas sēklu ieguves apstākļos. Dārzeņu šķirņu kolekcijā esošai šķirnei nav oficiāli piešķirta nosaukuma.

Kolekcionārs ir persona, kas audzē un izplata pēdējam lietotājam savā dārzeņu šķirņu kolekcijā esošās sēklas un ir reģistrējies VAAD Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Dārzeņu šķirņu kolekcionāru reģistrā. Dārzeņu šķirņu kolekcijā esošām sēklām vismaz vienu gadu ir jābūt iegūtām Latvijā.

"Pašlaik spēkā esošie normatīvie akti neregulē kolekcionāra šķirņu sēklu izplatīšanu."

I.Jēkabsone norāda, ka parasti kolekcionāri šķirni audzē vismaz divus, trīs, pat 10 gadus un vēro, kā tā pielāgojas Latvijas apstākļiem un kāda ir tās ražība.

Jāņem vērā, ka kolekcionārs sēklas varēs izplatīt tikai Latvijā un tam būs jānodrošina sēklu atbilstība uz iesaiņojuma norādītajai informācijai.

Kolekcionāram jāreģistrējas Dārzeņu šķirņu kolekcionāru reģistrā

Saskaņā ar grozījumu projektu MK noteikumos Nr.592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" kolekcionāram, kas izplata savā dārzeņu šķirņu kolekcijā esošās sēklas, vajadzēs reģistrēties Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Dārzeņu šķirņu kolekcionāru reģistrā (turpmāk – kolekcionāru reģistrs). Reģistrējoties kolekcionāru reģistrā, jāiesniedz iesniegums un dārzeņu šķirņu kolekcijā esošo šķirņu saraksts. Šķirņu sarakstā būs jānorāda katras šķirnes izcelsme un sēklu iegūšanas veids, piemēram, populācijas atlase.

Dārzkopības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne uzskata, ka šķirņu saraksta pievienošana dārzkopjiem, kolekcionāriem, grūtības nesagādās – tās visas ir zināmas un uzskaitītas šķirnes, taču kolekcionāre pauž neizpratni par to, cik lietderīga šī informācija varētu būt ierēdņiem, kuri šīs šķirnes, iespējams, pat neatpazīst un līdz ar to - nevar kontrolēt to patiesumu.

Reģistrācija un tās anulēšana

Viena mēneša laikā Valsts augu aizsardzības dienests izvērtēs iesniegumu un pieņems lēmumu par kolekcionāra reģistrāciju kolekcionāru reģistrā. Triju darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas kolekcionāram nosūtīs lēmumu.

Informācija par reģistrā iekļautajiem kolekcionāriem tiks ievietota VAAD tīmekļa vietnē, norādot vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru (fiziskām personām) un nosaukumu, adresi, tālruņa numuru (juridiskām personām), kā arī augu sugas, kuras kolekcionārs audzē izplatīšanai.

"Kolekcionārs sēklas varēs izplatīt tikai Latvijā, un tam būs jānodrošina sēklu atbilstība uz iesaiņojuma norādītajai informācijai."

Par kolekcionāra reģistrācijas anulēšanu dienests pieņems lēmumu divu nedēļu laikā, ja:

  • kolekcionārs iesniedzis rakstisku iesniegumu;
  • kolekcionārs divus gadus pēc kārtas nav iesniedzis dienestā noteikto šķirņu sarakstu;
  • kolekcionārs pārkāpis Sēklu un šķirņu aprites likuma 16.1panta un MK noteikumu prasības.

Piecu darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas VAAD par to rakstiski informēs kolekcionāru.

Kolekcionāru reģistrā informācija par kolekcionāru glabāsies līdz reģistrācijas anulēšanai, savukārt dienests datus par kolekcionāru uzglabās sešus gadus pēc kolekcionāra reģistrācijas anulēšanas.

Par personas reģistrāciju un izmaiņu izdarīšanu kolekcionāru reģistrā kolekcionāriem būs jāmaksā valsts nodeva.

Izmaiņu veikšana reģistrā

Lai izdarītu izmaiņas kolekcionāru reģistrā, kolekcionārs VAAD iesniedz iesniegumu, norādot nepieciešamās izmaiņas. VAAD desmit darba dienu laikā izskata iesniegumu un pieņem lēmumu par izmaiņām reģistrā. Piecu darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas VAAD kolekcionāram nosūta lēmumu par izmaiņu izdarīšanu reģistrā un ievada izmaiņas datu bāzē.

Katru gadu līdz 1.jūlijam kolekcionāram dienestā jāiesniedz kārtējā gadā izplatīšanai paredzēto šķirņu saraksts, atzīmējot katrai šķirnei plānoto sēklu apjomu, kā arī kolekcijā no jauna iekļautās šķirnes un no kolekcijas izslēgtās šķirnes.

"Tā kā sēklu kvalitāte nav laboratoriski pārbaudīta, kolekcionārs pats uzņemas pilnu atbildību par savu audzēto dārzeņu sēklu kvalitāti."

Iesniegums personas iekļaušanai/vai izmaiņu veikšanai Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Dārzeņu šķirņu kolekcionāru reģistrā satur šādu informāciju:

  • juridiskai personai – nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, kontaktinformācija;
  • fiziskai personai - vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija, sēklu audzēšanas un sagatavošanas vietu adrese.

Sēklu iesaiņojuma prasības

Kolekcionārs sēklas saiņo iesaiņojumos, kuros sēklu masa nepārsniedz MK noteikumu Nr.592 76.punktā noteiktās prasības:

  • pākšaugiem – piecus kilogramus;
  • sīpoliem, lapu bietēm, galda bietēm, rāceņiem, lielaugļu ķirbjiem, kabačiem, burkāniem, redīsiem, melnsaknēm, spinātiem, kārvelēm, sparģeļiem, arbūziem un lauka salātiem – 500 gramu;
  • pārējiem dārzeņiem – 100 gramu.

Uz sēklu iesaiņojuma jābūt šādai informācijai:

  • norāde "Kolekcionāra šķirne", kuras burtu lielums nav mazāks par šķirnes nosaukuma burtu lielumu;
  • norāde "Sēklu kvalitāte nav pārbaudīta oficiālā laboratorijā";
  • sugas un šķirnes nosaukums;
  • sēklu svars vai daudzums;
  • vārds un uzvārds (fiziskai personai) un nosaukums (juridiskai personai), kā arī adrese un tālruņa numurs;
  • sēklu ieguves gads.

Atrasts labākais risinājums

E.Bražūne uzsver, ka šo normatīvo aktu grozījumu izstrāde ir piemērs, kā sadarboties un strādāt konstruktīvi, lai novērstu problēmu normatīvo aktu līmenī, nevis apspiežot entuziastu iniciatīvas. Šī jautājuma sakārtošanā ir ieinteresēti visi Latvijas dārzkopji, kas paši kaut ko audzē. Kolekcionāre uzskata, ka šāda grozījumu redakcija ir laba un ar noteikumiem ir apmierināti gan kolekcionāri, gan tie, kas kolekcionāru audzētās sēklas vēlas iegādāties.

Zemkopības ministrijas speciāliste I.Jēkabsone skaidro, ka šis regulējums sakārtos kolekcionāru audzēto sēklu apmaiņu, popularizēšanu un izplatīšanu semināros, kā arī tirdziņos. Veikalos šīs sēklas nopērkamas nebūs. Tā kā to kvalitāte nav laboratoriski pārbaudīta, tad pilnu atbildību par savu audzēto un izplatīto dārzeņu sēklu kvalitāti uzņemas kolekcionārs.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI