Kas notiek ar pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš?

Pārtikas tirgotājiem saistošie normatīvie akti

Pārtikas aprites un uzraudzības likuma IV nodaļas "Par izplatīšanai nederīgu pārtiku" 14.pants nosaka, ka Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas, ražotājs vai izplatītājs pārtiku atzīst par izplatīšanai nederīgu, ja:

1. tā neatbilst obligātajām nekaitīguma prasībām;
2. tai ir beidzies derīguma termiņš;
3. tā nav marķēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
4. pārbaudē, pamatojoties uz pierādījumiem, ir konstatēta tās bojāšanās, kā arī organoleptisko, ar cilvēka maņu orgāniem uztveramo pārtikas īpašību pasliktināšanās;
5. tā ir falsificēta, un tiek maldināts patērētājs;
6. tai nav normatīvajos aktos noteikto pavaddokumentu;
7. to paredz citi normatīvie akti.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova norāda, ka pārtikas veikalam, konstatējot kvalitātes un nekaitīguma prasībām neatbilstošu pārtiku, piemēram, tai beidzies derīguma termiņš, produktam redzamas bojāšanās pazīmes, laboratoriski konstatēta neatbilstība normatīvajiem aktiem, jārīkojas saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.742 "Izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtība".

Pārtikas veikalos parasti veidojas dažāda veida pārtikas atkritumi jeb blakusprodukti:

• jēli (neapstrādāti) dzīvnieku izcelsmes produkti (kauli, zivis, olas, gaļa);
• termiski apstrādāti dzīvnieku izcelsmes produkti (desas, siers, kūpināta gaļa, kūpinātas zivis);
• augu izcelsmes produkti (augļi, maize, konditorejas izstrādājumi);
• jauktie pārtikas produkti (pārtikas produkti, kas sastāv gan no augu, gan dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām).

Ar dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kas atzīti par izplatīšanai nederīgiem, pārtikas uzņēmumam jārīkojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulu (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.1774/2002, kā arī Komisijas 2011.gada 25.februāra Regulu (EK) Nr.142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi šai direktīvai.

Dažādiem produktiem – atšķirīgi noteikumi

T.Marčenkova skaidro, ka jēlos dzīvnieku izcelsmes produktus jeb agrāko pārtiku, piemēram, kaulus, zivis, olas, gaļu, klasificē kā trešās kategorijas produktu un šīs kategorijas materiālus likvidē vienā no šiem veidiem:

• sadedzina atzītā atkritumu sadedzināšanas iekārtā;
• pēc pārstrādes atzītā pārstrādes uzņēmumā apglabā atļautā atkritumu poligonā;
• reģenerē atzītā līdzsadedzināšanas iekārtā;
• izmanto atzītā barības uzņēmumā ražošanā lolojumdzīvniekiem;
• nosūta barībai reģistrētām kažokzvēru novietnēm, kaķu, suņu patversmēm.

Veikaliem, kam veidojas trešās kategorijas materiāli, jāsadarbojas ar atzītiem un reģistrētiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprites uzņēmumiem, tai skaitā pārvadātājiem, iznīcinātājiem, izmantotājiem.

Termiski apstrādātos dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, desu, sieru, kūpinātu gaļu, kūpinātas zivis, var apglabāt legālā atkritumu poligonā, ja to atļauj PVD un ja šie produkti nav bijuši saskarē ar jebkuras kategorijas blakusproduktu jēlproduktiem un tādējādi nerada risku cilvēku un dzīvnieku veselībai.

"Līdz brīdim, kamēr pārtikas produktam nav beidzies derīguma termiņš, to var izmantot ēdienu un citu pusfabrikātu ražošanā."

Veikalam pārtikā neizmantojamie blakusprodukti jeb jēlie un termiski apstrādātie dzīvnieku izcelsmes produkti jāievieto aiztaisāmos, necaurlaidīgos un marķētos konteineros, kas ir viegli tīrāmi un vajadzības gadījumā dezinficējami. Blakusprodukti pēc iespējas ātrāk jāaizvāc no telpām, kur atrodas pārtika, lai izvairītos no savstarpējas piesārņošanās. Neizmantojamo blakusproduktu īpašniekiem, šajā gadījumā - veikaliem, jānodrošina to aprite, uzskaite, savākšana, identifikācija, uzglabāšana, transportēšana (aizpildot pavaddokumentus) un iznīcināšana saskaņā ar minēto regulu prasībām.

Savukārt ar izplatīšanai nederīgiem augu izcelsmes un jauktajiem pārtikas produktiem jārīkojas saskaņā ar MK noteikumu Nr.742"Izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtība" 8.punktu:

• pārtikas produktus var izmantot par dzīvnieku barības sastāvdaļu, ja tie nav bijuši saskarē ar termiski neapstrādātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem un atbilst normatīvajos aktos noteiktajām dzīvnieku barības nekaitīguma prasībām;
• pārtikas produktus iznīcina atbilstoši normatīvajiem aktiem par darbībām ar atkritumiem.

Augu izcelsmes un jauktie produkti jānovieto atsevišķā marķētā vietā, nodalot no uzturā lietojamās pārtikas.

Tātad ne jēlos, ne termiski apstrādātos dzīvnieku izcelsmes produktus, ne arī augu izcelsmes un jauktos pārtikas produktus, kam beidzies realizācijas termiņš, tirgotājs patērētājam piedāvāt iegādāties nedrīkst. Savukārt patērētājam, pērkot preci, savas veselības un drošuma dēļ būtu jāiemācās sekot, kas ielikts pirkumu grozā, pārliecinoties par preces realizācijas termiņu. 

Ja produktam tuvojas derīguma termiņa beigas

Nereti dzirdēti nostāsti, ka pārtiku, kurai tuvojas termiņa beigas vai tas jau ir beidzies, lielveikalu kulinārijas cehi pārstrādā pusfabrikātos vai lietošanai gatavos kulinārijas izstrādājumos.

T.Marčenkova atgādina, ka līdz brīdim, kamēr pārtikas produkts ir derīgs, to var izmantot ēdienu un citu pusfabrikātu ražošanā. Svarīgi, lai šo produktu aprites posmos tiktu ievērotas higiēnas prasības, tostarp apstrādes laiks, temperatūra, uzņēmuma un personāla higiēna. Tātad - tas nav uzskatāms par pārkāpumu.

Par pārkāpumu uzskata gadījumus, ja ēdieni un pusfabrikāti tiek gatavoti no sastāvdaļām, kam ir beidzies derīguma termiņš, kas ir bojātas un tamlīdzīgi. Parasti uzņēmumi šādi nerīkojas, jo tad gala produktam nebūs nodrošināta atbilstoša kvalitāte un tas netiks pieprasīts tirgū. Līdz ar to šādu pārkāpumu skaits ir samērā neliels.

"Pārtika, kurai beidzies derīguma termiņš, ir atzīstama par izplatīšanai nederīgu."

Veikalu "Maxima" tīkls ir viens no retajiem, kas pircējiem piedāvā iegādāties īpaši marķētu preci, kam realizācijas termiņš tuvojas beigām. Šīs preces ir par pazeminātu cenu un paša pircēja ziņā ir izvēlēties, vai šādu preci iegādātus, vai nē. "Maxima Latvija" preses sekretārs Ivars Andiņs skaidro, ka sniegt iespēju iedzīvotājiem iegādāties dažādas pārtikas preces, kurām tuvojas derīguma termiņa beigas, par zemākām cenām uzņēmumu pamudinājuši vairāki aspekti. Pirmkārt, šāda prakse ir ieviesta, lai maksimāli novērstu pārtikas preču izmešanu - labāk tiem produktiem, kam drīz beigsies derīguma termiņš, laikus samazināt cenu, mudinot cilvēkus tos iegādāties ātrai izmantošanai. Otrkārt, ar šādu piedāvājumu "Maxima" vēlas sniegt kaut nelielu finansiālu atvieglojumu maznodrošinātajām iedzīvotāju grupām. Citi produkti, kam ir beidzies derīguma termiņš, tiek pārvietoti uz 3.kategorijas produktu vietu, no kurienes tos izved specializēts uzņēmums, kas šos produktus iznīcina.

SIA "Rimi Latvia" vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija norāda, ka lieli pārtikas atkritumi tirdzniecībā nozīmē sliktu rādītāju, kas liecina par neefektīvu plānošanu. Tādēļ uzņēmums "Rimi Latvia" lielu uzmanību pievērš preču apjoma plānošanai un pareizai preču apritei veikalos. Piemēram, pienu un gaļu veikals var pasūtīt katrai dienai, daudz precīzāk paredzot iespējamos apjomus, kas nepieciešami attiecīgajā periodā. Tomēr pilnīgi izvairīties no utilizējamas pārtikas tirdzniecībā nav iespējams. Īpaši tas attiecas uz svaigo pārtiku ar īsu realizācijas termiņu, kā arī uz pārtiku no uzņēmuma struktūrvienībām (ceptuves, kulinārija), kurās notiek pārtikas apstrāde.

Kāda prakse ir citās valstīs? Vai tā ir pārņemama?

Ārvalstīs nereti novērots, ka preces pēc derīguma termiņa lielveikalu tuvumā tiek novietotas kādā noteiktā, cilvēkiem pieejamā vietā.

L.Podskočija norāda: derīguma termiņš ir būtiska informācija par preci, kas apliecina, cik ilgi produktu var lietot droši, nenodarot kaitējumu veselībai. Tādēļ pārtikas, kam beidzies derīguma termiņš, ziedošana cilvēku uzturam būtu nevis palīdzība, bet gan kaitējums.

"Tirdzniecības uzņēmumā ir jāievēro pārtikas rotācijas princips, un tas ir - „pirmais iekšā, pirmais ārā”."

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādu pārtiku drīkst izmantot dzīvnieku uzturam, un "Rimi" to dara jau ilgāku laiku, sadarbojoties ar vairāk nekā 30 organizācijām (Zooloģisko dārzu, Rīgas cirku, dažādām dzīvnieku patversmēm, zirgaudzētavām u.c.) gan Rīgā, gan reģionos. Pārtikas apjomi, kas tiek ziedoti dzīvnieku patversmēm, ir atkarīgi no veikalā pieejamiem produktu atlikumiem, kas ir mainīgs lielums.

PVD speciāliste T.Marčenkova uzskata, ka optimālais risinājums pārtikas tirdzniecības uzņēmumā ir pārtikas rotācijas principa ievērošana, un tas ir - "pirmais iekšā, pirmais ārā". Tātad svarīgi, lai uzņēmumā neveidojas produktu uzkrājumi, kam strauji tuvojas vai ir beidzies derīguma termiņš.

Uzņēmumam jāņem vērā, ka tam ir tiesības samazināt cenu un realizēt produktus pirms derīguma termiņa beigām, un šo iespēju var izmantot, izrādot pretimnākšanu tiem pircējiem, kam produkta cena ir viens no svarīgākajiem tā iegādes faktoriem.