SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inta Šaboha
LV portāls
06. septembrī, 2012
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
1
3
1
3

Ja skan trauksmes sirēnas

Latvijas pilsētās un vairākos pagastos kopumā ir izvietotas 164 trauksmes sirēnas.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls

Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai par ārkārtējām situācijām, dabas katastrofām vai to draudiem. Pēdējo gadu laikā trauksmes sirēnas ir iedarbinātas tikai tādēļ, lai pārbaudītu to darbību, nevis lai brīdinātu iedzīvotājus par kādu ārkārtas situāciju. Tomēr ir svarīgi zināt, kā rīkoties tad, kad trauksmes sirēnas skanēs pa īstam. LV portāls šoreiz raksta par zināmo un nezināmo saistībā ar trauksmes sirēnām.
īsumā

Ja skan trauksmes sirēnas, tad:

  • jāieslēdz radio vai televīzija;
  • jānoklausās informācija par to, kā ir jārīkojas un kādi pasākumi jāveic;
  • jābrīdina kaimiņi.

2007.gada 7.augusta Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.530 "Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība" nosaka civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību, šīs sistēmas mērķus un uzdevumus un valsts un pašvaldību institūciju pienākumus sistēmas darbības nodrošināšanā. Īsāk sakot, noteikumi nosaka kārtību, kā iedzīvotāji ir jābrīdina katastrofu, draudu un ārkārtas situāciju gadījumos.

Iedzīvotājus brīdina ar sirēnām

Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai, kad ir notikusi kāda ārkārtēja situācija, dabas katastrofa vai tās draudi. Tās tiek iedarbinātas ne tikai, lai brīdinātu iedzīvotājus, bet arī lai pārbaudītu to gatavību darbībai.

Lai nodrošinātu to, ka ārkārtējās situācijās trauksmes sirēnas darbotos bez aizķeršanās, divas reizes gadā (maijā un novembrī) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pārbauda trauksmes sirēnu darbību, ieslēdzot tās uz trim minūtēm. Par šīm pārbaudēm VUGD iedzīvotājus informē iepriekš.

Kā norāda VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Šembele, pēdējo reizi trauksmes sirēnas, lai iedzīvotājus nevis informētu, bet brīdinātu, tika iedarbinātas Valmierā 2005.gada aprīlī, kad bija notikusi gāzesvada avārija.

Brīdināšanas sistēma

Brīdinājuma signāls dabas katastrofu, to draudu un ārkārtējās situācijās ir trauksmes sirēnas skaņa. Līdztekus iedzīvotāji par notikušo tiek informēti arī ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību. Tiek ziņots par to, kā ir jārīkojas katastrofas, ārkārtējas situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas gadījumā.

"Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai, kad ir notikusi kāda ārkārtēja situācija, dabas katastrofa vai tās draudi."

MK noteikumos Nr.530 ir aprakstīta sistēma, kā amatpersonām un atbildīgajiem dienestiem ir jārīkojas iespējamo apdraudējumu gadījumā. Tur ir teikts, ka informāciju par iespējamo apdraudējumu VUGD saņem no juridiskām vai fiziskām personām, bet par izsludinātu ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli vai mobilizāciju - no attiecīgajām valsts institūcijām.

Pirms trauksmes sirēnu ieslēgšanas VUGD izsūta plašsaziņas līdzekļiem informāciju par iespējamo apdraudējumu un iedzīvotājiem ieteicamo rīcību. Tad tiek ieslēgtas trauksmes sirēnas uz trim minūtēm.

Kas jādara, ja atskan trauksmes sirēna

Latvijā ir izvietotas 164 trauksmes sirēnas. VUGD mājas lapā publicētā informācija norāda, ka izdzirdot, ka skan kāda no tuvējām trauksmes sirēnām, iedzīvotājam ir jāieslēdz kāds no plašsaziņas līdzekļiem (piemēram, Latvijas radio 1, Latvijas radio 2, Radio SWH, Latvijas Kristīgais radio, LTV1, LTV7, TV3, LNT, TV5, PBK), kur tiks sniegta informācija par to, kā dabas katastrofas, tās draudu vai ārkārtas situācijās ir jārīkojas un kādi pasākumi jāveic.

Gadījumos, kad iedzīvotājs atrodas ārpus mājām, izdzirdot trauksmes sirēnu darbību, ir ieteicams pēc iespējas ātrāk nokļūt mājās vai vietā, kur ir pieejams radio vai televīzija. Viktorija Šembele skaidro: tas ir jādara tādēļ, ka šobrīd nav izveidots speciāls telefona numurs, uz kuru zvanīt, lai iedzīvotāji saņemtu informāciju par notiekošo. Tāpēc, lai nepārslogotu esošo operatīvo dienestu tālruņu numurus, ir izveidota sistēma, kuras ietvaros VUGD sniedz informāciju radiostacijām un televīzijām, savukārt tās nekavējoties šo informāciju pārraida ēterā.

"Līdztekus iedzīvotāji tiek informēti par notikušo ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību."

Lai gan trauksmes sirēnas ir izvietotas visās Latvijas pilsētās un vairākos pagastos, tomēr ne visi iedzīvotāji tās var sadzirdēt. "Diemžēl nav tā, ka visi Latvijas iedzīvotāji dzird trauksmes sirēnas. Nomaļākās vietās, lauku apvidos tās var nebūt dzirdamas. Šādos gadījumos tiek izmantoti citi apziņošanas līdzekļi, piemēram, atbildīgās amatpersonas apbraukā šo teritoriju un informāciju nodod pa skaļruņiem," klāsta Viktorija Šembele.

Arī pašiem iedzīvotājiem ir ieteicams paziņot tuvākajiem kaimiņiem par trauksmes sirēnu darbību un pasākumiem, kas jāveic.

Nestandarta situācijām var iepriekš sagatavoties

Nekad iepriekš līdz galam nav iespējams sagatavoties tādām nestandarta situācijām kā dabas katastrofas, tomēr ir noteiktas lietas, kuras var iepriekš sagatavot un kuras ārkārtas situācijās noderēs.

VUGD speciālisti iesaka iepriekš sagatavoties ārkārtas, nestandarta situācijām un mājās turēt rezervē:

  • sērkociņus, sveces, kabatas lukturus, petrolejas lampu;
  • radio ar rezerves baterijām;
  • gāzes (spirta) plītiņu;
  •  medicīnisko aptieciņu un nepieciešamās zāles;
  • pārtikas rezerves, kuras uzglabājamas ārpus ledusskapja, un dzeramo ūdeni;
  • skaidru naudu.

Kā arī ieteicams turēt personu apliecinošos dokumentus visiem ģimenes locekļiem zināmā un pieejamā vietā.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU