Kas ir dienesta pase?

Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.239 "Noteikumi par Latvijas Republikas dienesta pasi" nosaka, ka dienesta pase ir personu apliecinošs un ceļošanas dokuments, kas tiek izmantots tikai saistībā ar dienesta pienākumu izpildi.

Dienesta pase nav diplomātiskā pase

Reizēm rodas neskaidrības, ar ko atšķiras dienesta pase no diplomātiskās. Atšķirība starp abām pasēm ir vērtējama to izmantošanā, jo diplomātiskās pases turētājs ir oficiāls Latvijas Republikas pārstāvis ārzemēs, taču dienesta pases turētājs ir persona, kas ārvalstīs pilda dienesta pienākumus valsts uzdevumā.

MK noteikumu "Par Latvijas Republikas dienesta pasi" 2.punkts nosaka, ka dienesta pase ir personu apliecinošs dokuments, kuru izsniedz valsts vadošām amatpersonām vai "personām, kas ir darba vai valsts dienesta attiecībās ar LR valsts institūciju un dodas uz ārvalstīm pildīt dienesta pienākumus šīs institūcijas uzdevumā, vai ir šo personu ģimenes loceklis". Tas nozīmē, ka gadījumos, kad valsts amatpersonas un to ģimenes locekļi dodas uz ārvalstīm ar darbu saistītos jautājumos, tad viņi kā personu apliecinošu dokumentu var izmantot dienesta pasi.

Savukārt diplomātiskā pase tiek piešķirta personai, kas ir oficiāls Latvijas valsts pārstāvis ārvalstīs. Piemēram, saskaņā ar likuma "Par diplomātisko pasi" 3.pantu, diplomātisko pasi izsniedz Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam.

Personu loks, kas saņem dienesta vai diplomātisko pasi, ir atšķirīgs. Būtībā dienesta pase pienākas tām personām, kas saskaņā ar likumu ir darba vai civildienesta attiecībās ar valsti, bet kurām nav tiesības saņemt diplomātisko pasi. Dienesta pases turētāji ir, piemēram, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, ministriju valsts sekretāri, Saeimas kancelejas direktors un Satversmes tiesas tiesneši.

Vienlaikus divas pases

Kā zināms, Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, sākot ar 15 gadu vecumu, ir obligāti jābūt personu apliecinošam dokumentam (pasei vai personas apliecībai). Likuma "Personu apliecinošu dokumentu likums" 9.pants nosaka, ka personas rīcībā vienlaikus var būt viena personas apliecība un viena pase, bet tas neattiecas uz dienesta vai diplomātisko pasi. Tas nozīmē, ka dienesta un diplomātiskās pases turētājiem ir vienlaikus divas pases – vienu izmanto dodoties ar darbu saistītos ceļojumos, otru izmanto privātām vajadzībām.

Dienesta pase ģimenes locekļiem

MK noteikumu Nr.239 3.punktā paredzētajos gadījumos dienesta pase tiek izsniegta arī amatpersonu laulātajiem un ģimenes locekļiem. Tas notiek tad, ja amatpersona dodas darīšanās uz ārvalstīm uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem. Piemēram, militārā dienestā esošo personu ģimenes locekļiem arīdzan ir tiesības saņemt dienesta pasi, ja militārās amatpersonas piedalās starptautiskās misijās un operācijās ilgāk nekā sešus mēnešus.

Dienesta pase dienesta vajadzībām

Pases izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), izņemot diplomātiskās un dienesta pases, jo tās izsniedz Ārlietu ministrija (ĀM). MK noteikumu Nr.239 10.punkts nosaka, ka dienesta pasi izsniedz uz laiku, kas ir par vienu gadu ilgāks nekā termiņš, uz kādu persona iecelta amatā, tas dod tiesības saņemt dienesta pasi vismaz uz diviem gadiem, bet ne ilgāk par 10 gadiem.

"Dienesta pase ir personu apliecinošs un ceļošanas dokuments valsts amatpersonām, uzturoties ārvalstīs un pildot dienesta pienākumus."

Laika posmā, kad kādai amatpersonai ir izsniegta dienesta pase, tā var ar šo pasi ne tikai ceļot, bet arī izmantot to kā personu apliecinošu dokumentu. Tomēr dienesta pasi var izmantot tikai tad, ja tas ir saistīts ar dienesta uzdevumu izpildi. Piemēram, dodoties ikgadējā atvaļinājumā uz ārvalstīm, amatpersona nedrīkst ceļot ar dienesta pasi, jo atvaļinājums nav saistīts ar dienesta uzdevumu izpildi.

Ja zūd tiesiskais pamats dienesta pases lietošanai, personas pienākums ir to 14 dienu laikā nodot ĀM Konsulārajā departamentā. Konsulārais departaments ne tikai pieņem spēku zaudējušās dienesta pases, bet arī izsniedz un apmaina tās trīs dienu laikā pēc nepieciešamo dokumentu saņemšanas.

Atbildīgie dienesti

PMLP ir atbildīga tikai par dienesta pasu personalizāciju un uzskaiti, bet par pārējām darbībām - noformēšanu, izsniegšanu, saņēmēju personas loku noteikšanu u.c. – ĀM.

PMLP sabiedrisko attiecību speciālists Andrejs Rjabcevs paskaidro, ka "personalizācija ir pases sagataves (grāmatiņas) personalizēšana ar attiecīgās personas datiem. Tad, kad ĀM pieņem pieteikumu dienesta pases noformēšanai, personai noņem pirkstu nospiedumus, uzņem fotoattēlu u.c., šī informācija datubāzē nonāk pie mums, Pasu centrā, un mēs to "ierakstām" pases grāmatiņā un nosūtām jau gatavo pasi izsniegšanai atpakaļ uz ĀM".

Plāno paplašināt dienesta pases saņēmēju loku

Šā gada 9.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi MK noteikumos Nr.239 "Noteikumi par Latvijas Republikas dienesta pasi", kas paredz, ka turpmāk ĀM Konsulārais departaments varēs izsniegt dienesta pasi arī Latvijas tiesībsargam. ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis pamato, ka grozījumi bija nepieciešami, jo tika konstatēts, ka tiesībsargs atbilst MK noteiktajiem kritērijiem par dienesta pases turēšanu, tomēr nav iekļauts noteikumos norādīto personu lokā, kurām izsniedz dienesta pasi. Tādējādi bija nepieciešams papildināt noteikumus un paredzēt dienesta pases izsniegšanu arī tiesībsargam.