Tagad tiesu izpildītājs sūtījumu nodos tieši adresātam rokās.
LV portāla infografika
Īpaši droši tas ir kopš 30.jūnija, kad stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.444 "Kārtība, kādā zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma piegādā tiesas pavēstes un citus dokumentus". Šajā normatīvajā aktā skaidri ir noteikta kārtība, kā zvērināts tiesu izpildītājs dokumentus piegādā, un definēti nosacījumi dokumentu piegādes fakta konstatēšanai.
Adresātam tieši rokās
Kā LV portālam skaidro Tieslietu ministrijas (TM) Tiesu sistēmas politikas departamenta juriskonsulte Evija Timpare, saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 74.panta pirmās daļas 1.punktu tiesas pavēstu un citu dokumentu piegāde jau no sākta gala bijusi Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju kompetencē. Taču līdz šim nebija sīkāka regulējuma Ministru kabineta noteikumu veidā.
"Laikam ritot, tika atzīts, ka tiesu izpildītāju pakalpojumu izmantošana kļūtu daudz populārāka un cilvēki daudz drošāk vērstos pie viņiem ar lūgumu nogādāt dokumentu sūtījumus, ja iepriekš būtu skaidri zināma šī procedūra. Piemēram, iepriekš nebija noteikta vienota kārtība, kā tiesu izpildītājs apliecina dokumentu piegādes faktu vai to, ka tos nav bijis iespējams izsniegt adresātam. Tagad tas noteikumos ir reglamentēts," stāsta E.Timpare.
Senāk tiesu izpildītājs, nesastopot adresātu personiski, vēstuli varēja vienkārši iemest pastkastītē, pat neinteresējoties par tās tālāko ceļu. Bet tad nav garantijas, vai cilvēks šo vēstuli izņems, neizņems, vai viņš vispār tobrīd uzturas norādītajā dzīvesvietā. Ja sūtījums ir, piemēram, tiesas pavēste vai brīdinājums parādniekam, protams, ir ļoti svarīgi, lai par sūtījuma tālāko ceļu ir pilnīga skaidrība un drošība. Tagad tiesu izpildītājs sūtījumu nodos tieši adresātam rokās, uzsver juriskonsulte.
"Senāk tiesu izpildītājs, nesastopot adresātu, vēstuli varēja vienkārši iemest pastkastītē."
Atbilstoši MK noteikumos ietvertajam regulējumam zvērināts tiesu izpildītājs dokumentus fiziskām un juridiskām personām Latvijas Republikas teritorijā sāk piegādāt pēc tam, kad saņēmis personas iesniegumu, kura sastāvs sīki definēts minētajos MK noteikumos.
Juridiskajai personai dokumentus piegādā uz tās juridisko adresi, tos izsniedzot kādai no minētajā adresē sastaptām amatpersonām vai darbiniekam, kurš atbildīgs par dokumentu saņemšanu. Savukārt fiziskai personai dokumentus piegādā uz adresi, ko savā iesniegumā norādījis iesniedzējs. Adresātam – fiziskai personai - dokumentus izsniedz personiski vai tos nodod piegādes adresē sastaptam kopā ar adresātu dzīvojošam pilngadīgam viņa ģimenes loceklim vai tuviniekam (ja dokumenta piegāde veikta uz adresāta deklarētās vai faktiskās dzīvesvietas adresi) vai darbavietas administrācijai (ja dokumentu piegāde veikta uz adresāta darbavietas adresi) tālākai nodošanai adresātam.
Piegādāts arī tad, ja adresāts atsakās saņemt
Dokumenta saņemšanu adresāts, kā arī persona, kas saskaņā ar MK noteikumiem ir pilnvarota dokumentu saņemt, apliecina ar savu parakstu tiesu izpildītāja sastādītajā aktā. Ja sākotnējā piegāde ir nesekmīga (zvērināts tiesu izpildītājs sūtījumu nevar ne izsniegt adresātam, ne nodot personai, kas saskaņā ar noteikumu projektu ir pilnvarota tos saņemt), sūtījuma saņēmējam tiek atstāts paziņojums par mēģinājumu viņam nodot piegādājamo dokumentu, kā arī uzaicinājums septiņu dienu laikā ierasties zvērināta tiesu izpildītāja birojā piegādājamā dokumenta saņemšanai.
Ja saņēmējs neierodas, tiek konstatēts, ka dokumentu piegāde nav iespējama. Tādējādi, kā uzsver TM, maksimāli tiek samazināts dokumentu nesekmīgas piegādes gadījumu skaits.
Ja adresāts atsakās dokumentu pieņemt, cita starpā noteikumi paredz, ka dokuments ir uzskatāms par piegādātu arī tad, taču ar nosacījumu, ka zvērināts tiesu izpildītājs adresātu ir personiski informējis par piegādājamā dokumenta veidu un izskaidrojis, ka atteikums nav šķērslis, lai dokumentu uzskatītu par piegādātu.
"Tagad tiesu izpildītājs sūtījumu nodod tieši adresātam rokās."
Dokumentu piegādes (gan sekmīgas, gan nesekmīgas) rezultātu apliecinošs dokuments ir zvērināta tiesu izpildītāja sagatavots akts. Šā dokumenta sagatavošanas un noformēšanas vispārīgās prasības nosaka Tiesu izpildītāju likums (XIV nodaļa "Darba organizatoriskie noteikumi un lietvedība") un Ministru kabineta 2006.gada 14.marta noteikumi Nr.202 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedību".
Papildus šajos normatīvajos aktos minētajām prasībām zvērināts tiesu izpildītājs norāda arī informāciju gan par personu, kura zvērinātam tiesu izpildītājam nodevusi dokumentu piegādāšanai, gan personu, kurai dokuments piegādāts vai izsniegts nodošanai adresātam, kā arī informāciju par piegādājamā dokumenta izsniegšanas datumu, laiku un vietu vai datumu, laiku un vietu, kad un kur adresāts atteicies pieņemt piegādājamo dokumentu vai konstatēts dokumenta piegādes neiespējamības fakts.
Ja nosūta tiesas pavēsti
Īpaša prasība dokumentu piegādes rezultātu apliecināšanai MK noteikumos ir paredzēta attiecībā uz tiesas pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādi.
"Civilprocesa likums (56.panta 4.daļa – red.) jau šobrīd paredz iespēju lietas dalībniekam piegādāt tiesas pavēstes citām personām," skaidro E.Timpare. "Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus piegādāšanai citam adresātam saistībā ar attiecīgo lietu. Piemēram, uz tiesas sēdi ir izsaucams liecinieks, un, ja tiesnesis piekrīt, lietas dalībnieks (prasītājs vai atbildētājs) lieciniekiem, kurus viņš vēlas uzaicināt lietas izskatīšanā, var uzņemties pavēsti nogādāt pats. Šādā gadījumā viņam nav obligāti pie adresāta jādodas personiski, bet var izmantot zvērināta tiesas izpildītāja pakalpojumu.
No tiesas darba organizācijas viedokļa saistībā ar šo jauno normatīvo regulējumu nekas nemainās, taču attiecībā uz šāda veida sūtījumu piegādi ir ieviests kāds īpašs precizējums. Ja persona, kura ir saņēmusi tiesas dokumentu piegādāšanai citam adresātam lietā, tā piegādei vēlas izmantot zvērināta tiesu izpildītāja pakalpojumu, tad iepriekš minētajam iesniegumam par dokumentu piegādi tā pievieno tiesā izsniegtu veidlapu par piegādājamā dokumenta saņemšanu. Zvērināts tiesu izpildītājs minēto veidlapu aizpilda atbilstoši nododamā dokumenta piegādes rezultātam un atdod iesniedzējam nodošanai atpakaļ tiesai."
"Atteikšanās saņemt sūtījumu nav šķērslis, lai dokumentu uzskatītu par piegādātu."
Protams, zvērinātam tiesu izpildītājam par šādu pakalpojumu ir jāmaksā. Atlīdzības apmērs par šo procesuālo darbību ir noteikts Ministru kabineta 2004.gada 28.decembra noteikumos Nr.1075 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm", un to sedz persona, kura lūgusi nodrošināt dokumentu piegādi. Šobrīd saskaņā ar minēto cenrādi pakalpojuma cena ir 26 lati par vienu adresi.
Dokumentu piegāde, izmantojot zvērinātu tiesu izpildītāju pakalpojumu, nevienā spēkā esošā normatīvajā aktā nav noteikta kā obligāta, un cilvēki to var izvēlēties brīvprātīgi.
Zvērinātu tiesu izpildītāju saraksts atrodams Latvijas Zvērinātu tiesas izpildītāju padomes interneta vietnē.