Valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas: pienākumi un atbildība

Valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas savā darbā ievēro Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu, Bērnu tiesību aizsardzības likumu, Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumus Nr.253 "Kārtība, kādā organizējama ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes" un citus normatīvos aktus, kā arī pašvaldības izdotos normatīvos aktus, kas nosaka konkrētas pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas darbu.

Viens no svarīgākajiem normatīvajiem aktiem komisiju darbā līdz šim bija MK 2009.gada 3.novembra noteikumi Nr.1263 "Noteikumi par valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci". Šis dokuments ir zaudējis spēku. Tādēļ pašlaik ir izstrādāts un izskatīšanu un apstiprināšanu gaida jaunais Ministru kabineta noteikumu projekts par pedagoģiski medicīniskajām komisijām.

Ko mainīs jaunie noteikumi

Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija strādā Valsts izglītības satura centra (VISC) Speciālās izglītības nodaļas paspārnē. VISC Speciālās izglītības nodaļas vadītāja Iluta Vilnīte skaidro, ka komisijas patlaban vēl vadās pēc iekšējā normatīvā dokumenta "Metodiskās rekomendācijas pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darba organizēšanai".

Jaunie MK noteikumi bija nepieciešami tādēļ, lai tiktu sakārtoti speciālās izglītības programmas piešķiršanas kritēriji un noteikta vienota komisijas locekļu profesionālā kvalifikācija gan valsts, gan pašvaldību komisijām. Metodiskajās rekomendācijās iekļautie kritēriji ir izstrādāti tieši jaunajiem MK noteikumiem un tiks iekļauti tajos kā obligāts pielikums.

"Bērni maksimāli jāizzina jau agrīnajā vecumā, jo novēlotos gadījumos ir sarežģīti sniegt atbalstu un korekciju."

I.Vilnīte norāda: būtiski ir noteikt valsts komisijas un pašvaldību komisiju vadītājiem un locekļiem nepieciešamo izglītību un darba pieredzi, lai tiktu pieņemti kompetenti lēmumi, jo šis lēmums turpmāk ietekmēs bērna dzīves kvalitāti. Komisija sastāv no klīniskā vai izglītības psihologa ar maģistra grādu psiholoģijā, kā arī logopēda un speciālās izglītības skolotāja ar augstāko izglītību. Visiem speciālistiem jābūt vismaz 3 gadu darba pieredzei savā specialitātē.

Lai novērstu interešu konflikta rašanās iespēju, komisijas vadītāja un komisijas locekļa amats nav savienojams ar tās pašas pašvaldības speciālās izglītības iestādes vai vispārējās izglītības iestādes, kurā atrodas bērni ar speciālām vajadzībām, direktora vai direktora vietnieka amatu.

MK noteikumu projektā noteikta pāreja uz pedagoģiski psiholoģisko pieeju pretēji līdzšinējam medicīniskajam modelim, kurā diagnozes esamība noteica nepieciešamību apgūt speciālo izglītības programmu. VISC Speciālās izglītības nodaļas vadītāja I.Vilnīte skaidro, ka pedagoģiski psiholoģiskā pieeja paredz izvērtēt bērna traucējuma vai saslimšanas ietekmi uz izglītības procesu. Ja traucējumi nav tādi, kas ierobežo mācību procesa apguvi, tad bērnam nevajag speciālo skolu un varbūt pat speciālo programmu, bet pietiek ar atbalsta pasākumiem, lai viņš sekmīgi var apgūt vispārizglītojošo programmu.

Kādus traucējumus izvērtē pedagoģiski medicīniskās komisijas

Pedagoģiski medicīniskās komisijas izvērtē un iesaka atbilstošu speciālās izglītības programmu bērniem ar redzes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, dzirdes traucējumiem, somatiskām saslimšanām (astma, ādas slimības, tuberkuloze, nespecifisku plaušu slimības un gremošanas traucējumi, endokrīnās, uztura un vielmaiņas slimības).

Tāpat komisijas strādā ar bērniem, kam ir valodas attīstības traucējumi, piemēram, valodas sistēmas nepietiekama attīstība, rakstīšanas traucējumi vai disgrāfija, izteikti lasīšanas traucējumi vai disleksija, kā arī izpēta vēl citus runas un valodas attīstības traucējumus.

Komisiju uzmanības lokā ir bērni ar mācīšanās traucējumiem, zemu kopējo intelektuālo spēju attīstības līmeni; kavētu attīstību kādā no funkcionālām jomām; specifiskiem vai jauktiem mācīšanās traucējumiem; vizuāli telpisko, verbāli loģisko spēju traucējumiem; specifiski motorisko funkciju attīstības traucējumiem. Komisijas izvērtē un dod savu atzinumu gadījumos, ja bērnam ir autisms, psihiski traucējumi, šizofrēnija, viegla garīga atpalicība, hiperaktivitāte, smaga garīga atpalicība un citas garīgās veselības problēmas, kas ietvertas MK noteiktumu projekta 1.pielikumā.

Valsts un pašvaldību komisiju kompetence

Pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju uzmanības lokā ir pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni no 1. līdz 4.klasei. Tā tiek nodrošināta bērna izzināšana pēc iespējas agrākā vecumā un atbalsta sniegšana tuvāk tā dzīvesvietai.

Valmieras pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītāja Iveta Kļaviņa stāsta, ka šī komisija apkalpo Valmierā dzīvojošos bērnus un apkārtējos septiņus novadus. Līdz ar Valmieras iekļaujošās izglītības centra izveidi uz bijušās pedagoģiski medicīniskās komisijas bāzes 2011.gadā komisija strādā pastāvīgi, un sēdes notiek vienu vai divas reizes nedēļā.

Komisija izvērtē pirmsskolas vecuma bērnus ar jebkāda veida traucējumiem un bērnus no 1. līdz 4.klasei ar valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās attīstības un smagiem garīgās attīstības traucējumiem. Galvenokārt tiek apzināti pirmsskolas vecuma bērni.

Arī VISC speciāliste I.Vilnīte uzsver, ka bērni maksimāli jāizpēta jau agrīnajā vecumā, jo novēlotos gadījumos ir sarežģīti sniegt atbalstu un korekciju. Lai sekas būtu mazākas, bērnam jāsaņem palīdzība pēc iespējas ātrāk.

"Komisija vecākiem sniedz informāciju par izglītības iegūšanas iespējām, bet lēmums par skolas izvēli ir vecāku ziņā."

Valsts komisija izvērtē bērnus no 5.klases, atsevišķos gadījumos arī jaunākus. Piemēram, sākot ar 1.klasi vecāki var griezties ar iesniegumu par bērna izpēti valsts komisijā, ja bērnam ir redzes, dzirdes, fiziskās attīstības traucējumi vai somatiskas saslimšanas. Tie ir retāk sastopami traucējumi, kas prasa specifiskas zināšanas un pieredzi to noteikšanā.

I.Vilnīte atzīst, ka uz valsts komisiju Rīgā ierodas bērni sākot ar 5.klasi arī tādēļ, ka šie gadījumi ir sarežģītāki vai iekavēti un brīdis, kad būtu nepieciešams noteikt bērnam speciālās izglītības programmu, ir palaists garām.

Jāpiebilst, ka komisijas sniedz atzinumu par ilgstoši slimojošo bērnu izglītošanās nepieciešamību dzīvesvietā, konsultē ar speciālo izglītību saistītos jautājumos un

izskata strīdus gadījumus.

Kad un kādēļ jāiet uz pedagoģiski medicīnisko komisiju

VISC speciāliste I.Vilnīte skaidro, ka pedagoģiski medicīniskā komisija ir jāapmeklē tad, ja bērnam ir veselības vai attīstības problēmas, kas ietekmē mācīšanos jeb iekļaušanos izglītības procesā. Latvijā ir deviņas speciālās izglītības programmas un septiņas no tām pēc sava satura ir vispārizglītojošās programmas.

Ja bērnam ir konstatēti garīgās attīstības traucējumi, tad pedagoģiski medicīniskā komisija viņam jāapmeklē obligāti. Šiem bērniem psihologs veic pilnu intelekta diagnostiku, un savu slēdzienu dod arī psihiatrs.

Ir gadījumi, kad bērna ar speciālām vajadzībām vecāki vēlas, lai viņu bērns mācās iespējami tuvāk dzīvesvietai. I.Vilnīte norāda: galvenais, lai bērns, iegūstot komisijas atzinumu, nepieciešamo speciālās izglītības programmu vai atbalsta pasākumus savā skolā patiešām arī saņemtu. Integrētajiem bērniem izglītības iestādēs tiek izstrādāti individuālie izglītības plāni, kā arī palīdzības nodrošināšanai piesaistīts atbalsta personāls: psihologs, speciālais pedagogs, logopēds.

Vērsties komisijā saistībā ar bērna veselības traucējumiem vecākiem iesaka gan Bērnu dzirdes centrs, gan ģimenes ārsts, traumatologs, neirologs vai cits medicīnas speciālists, arī psihologs vai logopēds. Mācīšanās problēmas skolā parasti pamana pedagogi. Iniciators vērsties komisijā var būt gan pedagogs, gan paši vecāki. Informāciju par valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju plašāk var iegūt VISC mājaslapā sadaļā par speciālo izglītību. Savukārt par pašvaldību pedagoģiski medicīniskajām komisijām vecāki un speciālisti var interesēties savās pašvaldībās un to mājaslapās.

Pedagoģiski medicīniskās komisijas vecākiem sniedz informāciju par bērna izglītības iegūšanas iespējām, bet lēmums par skolas izvēli paliek vecāku ziņā.

Valmieras pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītāja I.Kļaviņa uzsver, ka atzinumi ir terminēti, jo gadījumā, ja bērna stāvoklis uzlabojas, komisija veic atkārtotu izvērtēšanu un sniedz jaunu atzinumu. Iespējams, ka speciālās izglītības programmu ar laiku var aizstāt ar pamatizglītības programmu un atbalsta pasākumiem.

Pārvarēt psiholoģisko barjeru un sabiedrības neizpratni

I.Vilnīte atzīst: lai arī vecāki kļūst izglītotāki un labāk izprot speciālo izglītības programmu un atbalsta pasākumu priekšrocības, joprojām pastāv zināma psiholoģiskā barjera, kuras pārvarēšana nereti prasa pat vairākus gadus. Piemēram, komisija bērnam iesaka speciālās izglītības programmu ar valodas attīstības vai mācīšanās traucējumiem. Visizplatītākā vecāku reakcija – vai tad mans bērns ir garīgi atpalicis?! Tādās situācijās speciālisti pastāsta, kā programma tiks īstenota, ko tā nozīmē un ko no tās iegūs bērns. Vecākus informē arī par to, ka komisijas atzinumam ir rekomendējošs raksturs, tomēr ir aspekti, kas vecākiem noteikti jāņem vērā.

"Iespējams, speciālās izglītības programmu ar laiku var aizstāt ar pamatizglītības programmu un atbalsta pasākumiem."

I.Kļaviņa stāsta, ka vecāki uz komisiju nāk arī pēc savas iniciatīvas, ja redz, ka skolā ir logopēds, psihologs un iespējama individuāla pieeja. Valmierā vecākiem piedāvā konsultācijas pie speciālistiem ārpus komisijas darba un bez jebkādiem ārstu dokumentiem. Vecākiem skaidro, ka speciālā izglītības programma nebūt neierobežo bērna iespējas, jo, piemēram, mācīšanās traucējumu gadījumā bērns var iegūt izglītību tajā pašā skolā, tajā pašā klasē no tām pašām grāmatām, tikai saņemot speciālu atbalstu.

Bieži vecāki baidās par ģimenes reputāciju: ko teiks radi un kaimiņi, ja uzzinās, ka viņu atvase mācās pēc speciālas programmas. Tādēļ ļoti svarīga ir arī sabiedrības izpratne un atbalsts.

Satraucoša statistika vai pozitīva tendence

Valmieras pedagoģiski medicīniskā komisija pagājušajā gadā sniedza atzinumus astoņiem bērniem par mācīšanās traucējumiem, bet šogad izsniegti jau 24 atzinumi. Kopumā komisijā izskatīto lietu skaits pieaudzis par vienu trešdaļu.

Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija strādā katru dienu, un vienā sēdē spējas, attīstības līmeni un veselības stāvokli novērtē vidēji 11 līdz 13 bērniem. Šobrīd lielākais atzinumu skaits ir izsniegts bērniem ar mācīšanās traucējumiem.

Kopumā komisiju darba apjoms palielinās, un katru gadu visā Latvijā ap 10 000 bērnu saņem atzinumus par nepieciešamību mācīties pēc speciālās izglītības programmām.

Speciālisti ir vienprātīgi, ka pieaugošo statistiku nevar saistīt vienīgi ar bērnu ne pārāk labo veselību. I.Vilnīte norāda, piemēram, uz diagnostikas iespējām un medicīnas attīstību – tiek izglābti priekšlaikus dzimuši bērni, taču nereti tas var atstāt sekas uz bērna attīstību, spējām un veselības stāvokli. Šiem bērniem, iespējams, būs nepieciešams atbalsts izglītības procesā.

Arvien aktīvāk sāk strādāt iekļaujošās izglītības centri reģionos. Tie organizē izbraukumus uz izglītības iestādēm, sniedz metodisko atbalstu, un centru speciālisti seko līdzi, kā skolas īsteno speciālās izglītības programmas.

Kā atzīst speciālisti, būtiski ir tas,