Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kopumā apjomīgie Kriminālprocesa likuma grozījumi precizē gan starptautisko sadarbību sodu izpildē, gan vienkāršos krimināllietu izskatīšanu tiesās. Likumdevēja galvenā iecere ir bijusi Kriminālprocesa likumā nostiprināt kriminālprocesa pamatprincipu – jebkurai personai ir tiesības uz procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.
LV portāla infografika
Grozījumi plaši skar arī to likuma daļu, kas regulē starptautisko sadarbību. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (KPL) bija nepieciešami, lai atbilstoši Eiropas Savienības (ES) prasībām precizētu tiesību normas saistībā ar
Izdošana soda izpildei mītnes zemēs – daudz vienkāršāka
Par jauninājumiem KPL saistībā ar starptautisko tiesisko normu ieviešanu LV portālam stāsta Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta direktora vietnieks Zigmunds Dundurs:
"Eiropas Savienības tiesību instrumentu (kopumā piecu pamatlēmumu) ieviešanai nacionālajā kriminālprocesā TM izstrādāja attiecīgus priekšlikumus grozījumiem Kriminālprocesa likuma C daļā.
Tie ir būtiski jauninājumi, kas skar trīs galvenos tiesību instrumentus ES līmenī. Pirmais no tiem ir ar brīvības atņemšanu saistītā soda nodošana izpildei citai ES dalībvalstij un attiecīgi – arī cita dalībvalsts nodod mums izpildei šo ar brīvības atņemšanu saistīto sodu.
Otrs regulējums attiecas uz probācijas pasākumiem – brīvības atņemšanai alternatīvām sankcijām. Piemēram, ja kāds ārvalstnieks no ES būs izdarījis kriminālu pārkāpumu un par to ar piespiedu darbu notiesāts uz noteiktām stundām, viņam tās nebūs jānostrādā šeit, Latvijā (kas pat nebūtu iespējams, ja dzīvesvieta un pamatdarbs personai ir citur).
Tātad – lietu varēsim nodot izpildei attiecīgai valstij, savukārt no citas valsts kādu mūsu tautieti soda izciešanai varēs atsūtīt uz Latviju.
"Latvija ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas nacionālajā kriminālprocesā ieviesusi ES pamatlēmumus."
Arī probācijas uzraudzību varēsim nodot izpildei tajā valstī, kur notiesātais ir pamatiedzīvotājs. Jo plašāk ES notiek brīva personu kustība, jo vairāk nākas sastapties ar likumpārkāpumiem, ko izdarījuši ārvalstnieki un par ko piespriesti gan ar brīvības atņemšanu saistīti, gan nesaistīti sodi.
Arī līdz šim bija iespēja piemērot Eiropas Padomes konvenciju par izdošanu, taču šis mehānisms ir stipri vecāks un smagnējāks nekā ES pamatlēmumos noteiktais un tagad arī KPL ieviestais regulējums.
Trešais nozīmīgais pamatlēmums attiecas uz drošības līdzekļu, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, uzraudzības nodošanu citai valstij.
Drošības līdzekļi pirmstiesas kriminālprocesā un iztiesāšanas laikā tiesā var būt dažādi: policijas uzraudzība, aizliegums izbraukt no valsts, atturēties tuvoties kādai noteiktai personai un tamlīdzīgi.
No 1.jūlija būs spēkā vienkāršots regulējums – kā nodot personai piemērotā ar brīvības atņemšanu nesaistītā drošības līdzekļa uzraudzību citai ES dalībvalstij. Pašlaik tas ES līmenī pastāv tikai attiecībā uz apcietinājumu, ko nosaka Eiropas apcietinājuma lēmums, uz kura pamata valstis savā starpā sadarbojas.
Vēl gan būs jāraugās, kā jaunais regulējums darbosies praksē: Latvija ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas šos pamatlēmumus ir ieviesusi, tādēļ nav nedz paraugu, nedz pieredzes.
Kad šā gada februārī Eiropas Komisija rīkoja konferenci par šo pamatlēmumu ieviešanu dalībvalstīs, izrādījās, ka brīvības atņemšanas sodu nodošanas pamatlēmumu bija ieviesušas vien piecas valstis, bet ar brīvības atņemšanu nesaistīto sodu nodošanu - sešas vai septiņas valstis."
Krimināllietu izskatīšanas kārtība – skaidrāka un iedzīvotājiem ērtāka
Kamēr tapa grozījumi saistībā ar starptautisko tiesisko normu ieviešanu KPL, bija uzbriedusi virkne problēmu ar krimināllietu iztiesāšanas ilgumu. Tādēļ likumā ir veikti grozījumi saistībā ar tiesu darbu.
Pirmām kārtām ir mainīta krimināllietu izskatīšanas kārtība tiesās.
Z.Dundura komentārs: "Pašlaik šīs lietas pirmajā līmenī skata gan rajonu līmeņa tiesa, gan nosacīti sarežģītākas – apgabaltiesa. Jauninājums ir tas, ka visas krimināllietas pirmajā instancē turpmāk skatīs rajona līmeņa tiesa, savukārt tālāk visas lietas apelācijas kārtībā – apgabaltiesa, savukārt kasācijas kārtībā – Augstākās tiesas Senāts.
Pamata ideja ir tāda, ka jautājumus pēc būtības lielākoties ir jāizlemj pirmajā instancē rajona līmenī un apelācija vajadzīga tikai tad, ja lietā patiešām kaut kas ir jāpārskata. Pašlaik, ja Krimināllietu palātā tiek skatīta lieta, tad cilvēkam, piemēram, no Latgales, ir jābrauc uz Rīgu, lai varētu izskatīt viņa lietu apelācijas kārtībā. Savukārt pēc jaunā modeļa šādu lietu apelācijas kārtībā skatīs Latgales apgabaltiesā.
Ko tas dos? Pirmām kārtām vienotu tiesu sistēmas modeli, kur nav jauktās tiesu instances, un ir arī iedzīvotājiem skaidri saprotama tiesu kārtība. Šāda virzība pakāpeniski jau tiek īstenota, tādēļ tas nebūs radikāls jauninājums: faktiski jau kopš 2009.gada pakāpeniski esam samazinājuši apgabaltiesai kā pirmajai instancei izskatāmo lietu kategoriju skaitu, un pašlaik apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā nonāk salīdzinoši maz lietu. Šo virzību valdība jau 2009.gadā akceptēja Tiesu iekārtas politikas pamatnostādnēs, kur iezīmēts ceļš uz tā dēvēto tīro tiesu instanču ieviešanu Latvijas tiesās.
Šāds risinājums ir atbalstīts Tieslietu padomē, Saeimā, un ir plānots, ka Augstākās tiesas Krimināllietu palāta pastāvēs aptuveni līdz 2015.gadam. Protams, tam būs nepieciešami grozījumi likumā "Par tiesu varu"."
Rakstveida process un iepriekšēja vienošanās
Lai mazinātu tiesu noslodzi un saīsinātu lietu izskatīšanas ilgumu, likuma grozījumi paredz tiesām iespējami plašāk izmantot rakstveida procesu.
Stāsta Z.Dundurs: "Likuma grozījumi ļaus rakstveida procesu ieviest pirmā - rajona līmeņa tiesā, ja starp apsūdzēto personu un prokuroru būs noslēgta vienošanās par piemērojamo sodu.
KPL šāds institūts ir paredzēts jau tagad: apsūdzētais var vienoties ar prokuroru par soda mēru, tad prokurors dodas uz tiesu, kas mutvārdu procesā izvērtē vienošanos un pieņem par to lēmumu. Taču šīs sēdes nereti ir visai formāls pasākums (protams, tiesa var arī atteikties vienošanos apstiprināt), tomēr prasa gan laiku, gan tērē valsts līdzekļus.
"Likuma grozījumi paredz tiesām iespējami plašāk izmantot rakstveida procesu."
Mūsu mērķis ir dot iespēju tiesai skatīt lietas rakstveida procesā. Lai izslēgtu jebkādas šaubas, ka varētu tikt aizskartas cilvēka tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā, ar likuma grozījumiem esam iestrādājuši mehānismu – ja kāds no lietas dalībniekiem iebilst pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā, tad tiesai ir pienākums pāriet uz mutvārdu procesu.
Iepriekšējā vienošanās ir samērā jauns institūts KPL, un praksē nav īsti iedzīvojies. Varbūt arī tādēļ, ka atšķiras prokuroru un tiesnešu izpratne par iepriekšējās vienošanās jēgu, kopš 2007.gada prokurori šīs vienošanās izvēlas arvien mazāk, jo nevēlas velti tērēt laiku: vienošanos neapstiprina, lietu nodod atpakaļ prokuroram un tā jāizskata tiesā parastajā kārtībā. Ceram, ka ar minētajiem KPL grozījumiem būs radīts tāds mehānisms, kas apmierinās gan prokuratūru, gan tiesu."
Ja nebūs ieradies viens no advokātiem vai prokuroriem, sēdi neatliks
Nākamais likuma grozījumu nolūks ir samazināt atlikto lietu skaitu saistībā ar to, ka krimināllietas izskatīšanā tiesā nav ieradies kāds no advokātiem vai prokuroriem.
"Ja vienā lietā personu pārstāv vairāki advokāti un tiesas sēdē kāds no tiem nav ieradies, tiesas sēde vairs nebūs jāatliek. Tāds pats regulējums ir spēkā arī attiecībā uz prokuroriem, jo sarežģītākās lietās piedalās vairāki prokurori. Turpmāk, ja nebūs ieradies, piemēram, viens no trim prokuroriem, lietu varēs izskatīt.
Uz kopējā izskatāmo lietu fona šādu lietu skaits nav liels, bet tās ir sarežģītas un apjomīgas lietas, kas velkas gadiem, un tādēļ ir nepieciešama jauna kārtība," skaidro Z.Dundurs.
Pilns tiesas nolēmums vairs nebūs jāgaida ilgi
Patlaban likums noteic, ka tiesa var sagatavot saīsinātas formas spriedumu, bet pilnu spriedumu sagatavo 14 dienu laikā. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ tas nav izdarīts noteiktajā termiņā, tiesnesis paziņo, kad dokuments būs pieejams. Taču pašlaik nereti gadās, ka pilns tiesas spriedums nav sagatavots pat pēc vairākiem mēnešiem, tādējādi kavējas lietas virzība un šajā laikā nav iespējams iesniegt apelācijas vai kasācijas sūdzību. Par šādu tiesību aizskārumu notiesātie savukārt var vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
"KPL ir noteikts, ka pilns tiesas nolēmums jāsagatavo 14 dienu laikā, bet tiesa to var atlikt uz vēlāku laiku, bet nav noteikts konkrēts termiņš, uz cik ilgu laiku," norāda Z.Dundurs. "Atliktajam laikam ir jābūt saprātīgam, un nav pieļaujams, ka vienkāršā lietā tas ievelkas uz sešiem mēnešiem.
Tādēļ likuma grozījumos ir piedāvāts stingrāks regulējums, nosakot, ka pilnu tiesas nolēmumu drīkst atlikt vienu reizi, turklāt nevis jebkurā lietā, bet tikai tad, ja tas nepieciešams lietas apjoma vai juridiskās sarežģītības dēļ. Tātad – vienkāršās lietās to nebūtu pamata atlikt ilgāk par 14 dienām.
Pašlaik to drīkst atlikt "attaisnojošu iemeslu dēļ". Taču nereti šis jēdziens bija izprasts pārāk plaši, ar attaisnojošiem iemesliem saprotot arī atvaļinājumu, komandējumus un citus apstākļus, kas par tādiem nav uzskatāmi.
Ja lasām visu KPL kopumā (jo jāskatās ne tikai konkrētās KPL normas, kas regulē šo pilna sprieduma sastādīšanu), tad ir skaidri redzams kriminālprocesa pamatprincips – jebkurai personai ir tiesības uz procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Ja pilns tiesas nolēmums netiek sastādīts saprātīgā termiņā, tas ietekmē kopējo iztiesāšanas termiņu. Minētie grozījumi ir vērsti tieši uz šā pamatprincipa ievērošanu."
Sankcijas par neattaisnotu neierašanos uz tiesas sēdi
Likuma grozījumi paredz, ka arī lieciniekam, kurš neattaisnoti nav ieradies uz tiesas sēdi, var piemērot ne tikai procesuālās sankcijas, bet arī piespiedu atvešanu.
Liecinieku piespiedu atvešana, protams, ir svarīga, lai nodrošinātu to, ka notiek tiesas sēdes. Šajā jomā ar grozījumiem nekas kardināli netiek mainīts, ir veikti vien redakcionāli labojumi.
Komentē Z.Dundurs: "Kā informē tiesu pārstāvji Saeimā un arī darba grupās Tieslietu ministrijā, viens jautājums ir par to, ka tiesa pieņem šādu lēmumu par liecinieka piespiedu atvešanu, bet otrs - kā tas tiek izpildīts. Tas ir Valsts policijas pienākums, un no tiesām nāk ziņas, ka tas nereti tiek pildīts negribīgi, vienkārši uzrakstot ziņojumu, ka liecinieks dzīvesvietā netika sastapts un nebija iespējams nogādāt viņu tiesā. Jautājums ir par to, cik efektīvi šo piespiedu atvešanu praksē izpilda.
Taču te jādomā par valstī pastāvošo tiesisko apziņu kopumā – cik lielā mērā mūsu iedzīvotāji respektē tiesu. Lai neierastos uz tiesas sēdi, būtu jābūt ļoti nopietniem argumentiem – smagai slimībai vai citiem apstākļiem."
Attieksmi mainīt palīdzētu sodi par neattaisnotu neierašanos uz tiesas sēdi. "Ir tiesas, kur šīs procesuālās sankcijas konsekventi piemēro, ne tikai attiecībā uz "ierindas" lieciniekiem, bet arī valsts amatpersonām. Ja to nedara, tad cilvēkiem varbūt arī rodas priekšstats, ka uz tiesas sēdi var neierasties un par to nekas nebūs. Tieslietu ministrija ir aicinājusi tiesas aktīvi piemērot šīs procesuālās sankcijas," informē TM Krimināltiesību departamenta direktora vietnieks.
Vēl likuma grozījumos iestrādāts regulējums, ka procesuālo sankciju – naudas sodu – personai vairs nebūs iespēja pārsūdzēt. Tā varēs lūgt sodu samazināt vai atcelt, un šo jautājumu tiesa skatīs rakstveida procesā. Tas varbūt tiesas iedrošinās plašāk piemērot šādas sankcijas, jo soda pārskatīšanas procedūra vairs nebūs tik sarežģīta.
Tāpat ar grozījumiem ieviestas izmaiņas, ka tad, ja apsūdzētais divas reizes neattaisnoti nebūs ieradies uz tiesas sēdi, lietu varēs izskatīt bez viņa klātbūtnes arī tad, ja tā attiecas uz mazāk smagiem noziegumiem. Līdz šim tas bija iespējams tikai lietās saistībā ar kriminālpārkāpumiem.
