Valsts no 1.jūnija nodrošina materiālu atbalstu ārvalstīs nelaimē nonākušiem Latvijas iedzīvotājiem

Šā gada 1.jūnijā stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.322 "Materiālās palīdzības nodrošināšanas kārtība ārkārtas situācijā ārvalstīs nonākušai personai". Jaunie noteikumi paredz nodrošināt iespēju personām, kurām ir Latvijas pase, atgriezties Latvijā gadījumos, kad viņi neparedzētu apstākļu dēļ ir nonākuši ārkārtas situācijās ārvalstīs, kas apdraud personas dzīvību, veselību vai drošību, un nav pieejamas citas iespējas saņemt finansiālu palīdzību.

Tas nozīmē, ka palīdzība attieksies uz Latvijas pases turētājiem. Tie ir pilsoņi, nepilsoņi, bezvalstnieki, bēgļi un personas, kurām ir piešķirts alternatīvais statuss.

Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs sniegtā informācija liecina, ka ir ievērojami pieaudzis to gadījumu skaits, kad personas, kuras īslaicīgi uzturas ārvalstīs tūrisma vai profesionālās darbības nolūkos, dažādu neparedzētu apstākļu dēļ, piemēram, zādzība, veselības problēmas, nevar segt ar atgriešanos Latvijā saistītos izdevumus.

Kur vērsties, lai saņemtu palīdzību?

Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis skaidro: lai saņemtu materiālo palīdzību, personai, kas atrodas ārkārtas situācijā, vai tās pārstāvim ir jāvēršas Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs. Tāpat pastāv iespēja, ka pārstāvis Latvijā griežas pēc palīdzības Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā Rīgā.

Personai, kurai nepieciešama materiālā palīdzība, vai tās pārstāvim ir jāiesniedz iesniegums par materiālās palīdzības saņemšanu. Iesniegumā ir jānorāda:

• ziņas par sevi vai personu, kuras intereses tas pārstāv;
• apstākļus, kuru dēļ persona nonākusi ārkārtas situācijā;
• ziņas par to, ka personai nav pieejamas citas palīdzības saņemšanas iespējas;
• lūgums personai piešķirt naudas līdzekļus, lai atgrieztos Latvijā;
• apņemšanās noteiktajā termiņā atmaksāt piešķirtos naudas līdzekļus.

Pieteikumu var iesniegt ārkārtas situācijā ārvalstī nonākusī persona vai tās pārstāvis, kas darbojas minētās personas interesēs un ir gatavs uzņemties finanšu saistības – atmaksāt piešķirtos līdzekļus. Iespēja trešajai personai iesniegt pieteikumu par līdzekļu piešķiršanu ir noteikta, ņemot vērā līdzšinējo konsulārā dienesta pieredzi, sniedzot palīdzību personām, kurām objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams personīgi ierasties pārstāvniecībā.

"Ja konkrētajā valstī nav Latvijas pārstāvniecības, tad saglabājas līdzšinējais princips, ka konsulāro palīdzību ārkārtas situācijā nonākušajiem Latvijas valstspiederīgajiem koordinē Latvijas konsulārais dienests sadarbībā ar citu Eiropas Savienības dalībvalsts pārstāvniecību. Tādēļ Ārlietu ministrija tāpat kā līdz šim ārkārtas situācijā nonākušo personu vai tās pārstāvi, kura rīcībā ir šādas ziņas, aicina sazināties ar Konsulāro departamentu, zvanot pa ārkārtas situāciju diennakts tālruni (+371) 26 337711," uzsver J.Sīlis.

Iesniegumu izvērtēs

Pēc iesnieguma saņemšanas konsulārā amatpersona pārbaudīs personas vai tās pārstāvja identitāti, izvērtēs, vai persona ārvalstī ir nonākusi ārkārtas situācijā, kā arī noteiks, vai personai nav pieejamas citas palīdzības saņemšanas iespējas.

"Pieaudzis to gadījumu skaits, kad personas nevar segt ar atgriešanos Latvijā saistītos izdevumus."

Pieņemot lēmumu par materiālās palīdzības piešķiršanu, konsulārā amatpersona noskaidros situācijai atbilstošākā ceļošanas maršruta izmaksas uz Latviju, aprēķinās materiālās palīdzības ietvaros piešķiramo naudas līdzekļu apmēru, kā arī informēs par piešķirto naudas līdzekļu atmaksas kārtību. Lēmumu pieņems ne ilgāk kā piecu dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.  

Cik lielu aizdevumu no valsts varēs saņemt?

Ar personai materiālās palīdzības ietvaros piešķirtajiem naudas līdzekļiem varēs rīkoties konsulārā amatpersona, apmaksājot nepieciešamos pakalpojumus, kas saistīti ar personas atgriešanos Latvijā. Vienai personai piešķiramā summa nevarēs pārsniegt 2000 latu.

J.Sīlis skaidro, ka tas nozīmē izdevumu segšanu, iegādājoties atpakaļceļa biļeti. Ja situācija ir tāda, ka atpakaļceļš nav iespējams tajā pašā dienā, izskatīs iespēju segt arī naktsmītnes izdevumus. Tikai izņēmuma gadījumā, ja pakalpojumus nebūs iespējams apmaksāt ar pakalpojumu sniedzēja starpniecību, personai ārvalstī izsniegs naudas līdzekļus attiecīgās valsts valūtā.

"Vienai personai piešķiramā summa nevarēs pārsniegt 2000 latu."

Materiālo palīdzību nodrošinās no Ārlietu ministrijas palīdzības fonda līdzekļiem. Šim mērķim šogad ir paredzēti 25 000 latu.

Aizdevums būs jāatmaksā trīs mēnešu laikā, un tā neatmaksāšanas gadījumā pret personu piemēros bezstrīdus piespiedu izpildi. Taču nepieciešamības gadījumā, iesniedzot rakstisku lūgumu Konsulārā departamenta direktoram, termiņu būs iespējams pagarināt vēl līdz trijiem mēnešiem.

Materiālo palīdzību varēs atteikt

"Materiālo palīdzību varēs atteikt, ja persona būs apzināti sniegusi nepatiesu informāciju vai slēpusi lēmuma pieņemšanai nozīmīgus faktus, ja iepriekš piešķirtā palīdzība izlietota citiem mērķiem, nekā norādīts lēmumā par to piešķiršanu. Arī tad, ja noteiktajā termiņā nebūs atmaksāti iepriekš piešķirtie naudas līdzekļi," skaidro J.Sīlis.

Citas iespējas finansiālās palīdzības saņemšanai

Papildus jaunizveidotajai kārtībai ir saglabāts arī līdzšinējais konsulārās palīdzības sniegšanas princips. Ārkārtas situācijā ārvalstīs nonākusi persona var vērsties tuvākajā Latvijas pārstāvniecībā un ar tās starpniecību saņemt no radiniekiem, draugiem vai paziņām Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā iemaksāto naudas summu. Konsulārā amatpersona izmaksās ekvivalentu naudas summu tai, kāda iemaksāta Latvijā.