Ja nebūs naudas mājupceļam, valsts palīdzēs atgriezties Latvijā

Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs palīdzību meklē arvien vairāk Latvijas cilvēku, kas devušies uz kādu citu valsti tūrisma vai darba braucienā, bet kāda neparedzēta apstākļa dēļ viņiem nav vai pietrūkst naudas iztikai, naktsmājām vai mājupceļam.

Valstij nav iespēju sniegt materiālu palīdzību

Iemesli ir visdažādākie: cilvēks ir apzagts, viņam radušās veselības problēmas utt. Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis atceras kādu konkrētu gadījumu. Proti,  Latvijas pilsone bija devusies tūrisma ceļojumā uz dienvidu zemēm. Persona nebija iepazinusies ar izvēlētās tūrisma firmas līguma nosacījumiem, kas paredzēja, ka apdrošināšanas polise ir jāiegādājas tūristam pašam. Atceļā sievietei pasliktinājās veselības stāvoklis – viņu ievietota slimnīcā, un sieviete nevarēja izlidot uz Latviju, izmantojot iepriekš iegādāto biļeti. Galu galā sieviete nevarēja apmaksāt rēķinu par ārstniecības iestādes sniegtajiem pakalpojumiem un iegādāties jaunu aviobiļeti, lai atgrieztos Latvijā.

Patlaban ne Ārlietu ministrijai, ne arī kādai citai valsts institūcijai nav līdzekļu materiālās palīdzības sniegšanai ārkārtas situācijā ārvalstīs nonākušajiem. Sarežģījumi parasti tiek atrisināti, iesaistot nelaimē nonākušā tuviniekus, darba devēju, labdarības organizācijas vai līdzcilvēkus, kas ir ar mieru palīdzēt.

Ārlietu ministrijas informācija liecina, ka 2010. un 2011.gadā kopumā ir bijuši 90 pieprasījumi par konsulārās palīdzības sniegšanu, lai cilvēks atgrieztos Latvijā. Pārsvarā šiem cilvēkiem nav bijis naudas transporta biļetei atceļam; biļete atkarībā no attāluma izmaksā no 10-20 latiem (Viļņa, Vitebska, Pēterburga) līdz pat 1250 latiem (Vašingtona, Pekina). Atsevišķos gadījumos pārstāvniecībām lūgts nodrošināt uzturēšanos viesnīcā, pārtikas, drēbju iegādi vai maksu par medicīniskiem pakalpojumiem.

"Patlaban ne Ārlietu ministrijai, ne arī kādai citai valsts institūcijai nav līdzekļu materiālās palīdzības sniegšanai ārkārtas situācijā ārvalstīs nonākušajiem."

Satversmes 98.pants nosaka, ka ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā. Tomēr pašlaik Latvijā nav tiesiskā regulējuma, kas ļautu piešķirt/saņemt materiālu valsts atbalstu cilvēkam, kurš atrodas ārvalstī un kāda negadījuma dēļ viņam nav naudas, lai atgrieztos mājās.

Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs ir izpētījusi atsevišķu Eiropas valstu praksi par valsts naudas līdzekļu piešķiršanu un to atmaksāšanas kārtību šādās situācijās. Somijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Vācijas un Francijas pieredze liecina, ka visbiežāk līdzekļus ārvalstīs ārkārtas situācijās nonākušām personām piešķir aizdevuma formā no speciāli šim mērķim paredzētiem valsts budžeta līdzekļiem.

Valsts aizdos naudu, lai atgrieztos mājās

Lai problēmu risinātu, Ārlietu ministrija izstrādājusi projektu Ministru kabineta noteikumiem "Materiālās palīdzības piešķiršanas kārtība ārkārtas situācijā ārvalstīs nonākušām personām". Projekts 22.decembrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā personām, kam ir Latvijas pase un kas atrodas ārkārtas situācijā ārvalstīs, piešķir materiālo palīdzību no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu cilvēka atgriešanos Latvijā. Tāpat noteikumi paredz kārtību, kā naudas saņēmēji piešķirtos līdzekļus valstij atmaksās – tā nebūs dāvana, bet aizdevums.

Materiālo palīdzību plānots piešķirt gadījumos, ja no personas neatkarīgu iemeslu dēļ iestājušies apstākļi, kas radušies slimības, ievainojuma, nelaimes gadījuma, noziedzīga nodarījuma, dabas katastrofas vai citu tiem pielīdzināmu iemeslu rezultātā, kas apdraud personas dzīvību, veselību vai drošību ārvalstī, un personai nav pieejami citi finansēšanas avoti, lai samaksātu par atgriešanos Latvijā.

Izveidojot materiālās palīdzības piešķiršanas kārtību, joprojām tiek saglabāts arī līdzšinējais konsulārās palīdzības sniegšanas princips. Sākotnēji konsulārā amatpersona sadarbojas ar ārkārtas situācijā ārvalstīs nonākušo personu un noskaidro tās radiniekus, draugus, darba devēju, kuri būtu gatavi sniegt finansiālu palīdzību.

Noteikumu projekts paredz: ja personai nebūs pieejami citi finansēšanas avoti, konsulārā amatpersona varēs piešķirt materiālo palīdzību no valsts budžetā šim mērķim paredzētiem līdzekļiem, nosakot arī piešķirto līdzekļu atmaksas kārtību un termiņu.

"Vienai personai piešķiramā summa nepārsniegs 2000 latu."

Materiālo palīdzību plāno nodrošināt no Ārlietu ministrijas budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem. Lēmumu par palīdzības piešķiršanu iespējami īsākā laikā, bet ne ilgāk kā piecu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas, pieņems konsulārā amatpersona vai Konsulārā departamenta direktors. Vienai personai piešķiramā summa nepārsniegs 2000 latu.

Ja cilvēks, piemēram, mājupceļam saņems mazāk par 200 latiem, viņam nauda būs valstij jāatgriež trīs mēnešu laikā, ja summa būs virs 200 latiem, – sešu mēnešu laikā. Izņēmuma gadījumos termiņu varēs pagarināt.

Ārlietu ministrijas ikgadējā budžetā paredzētais materiālās palīdzības līdzekļu kopums no 2013.gada palīdzības sniegšanai nelaimē nonākušajiem ārvalstīs plānots  50 000 latu. Ministrija pieņem, ka gada laikā ar pieaugošu tendenci varētu būt 40-50 saucieni palīgā. Vienai personai plānoti šādi izdevumi: transporta biļete 10-1250 latu, viesnīca 50 latu dienā, medicīnas pakalpojumi līdz 2000 latiem,  pārtikai un citām pirmās nepieciešamības precēm - 10 latu dienā.

Uz jautājumu, vai ministriju nebaida, ka tiks izdomātas dažādas naudas izkrāpšanas shēmas, tās preses sekretārs J.Sīlis atbild: "Noteikumu projekts paredz gadījumus, kad materiālo palīdzību var nepiešķirt. Konsulārajai amatpersonai, saskaroties ar pilsoņu negodprātīgu rīcību, liekot lietā profesionalitāti un pieredzi, jāspēj konstatēt un novērst līdzekļu izlietošana citiem normatīvajā aktā neparedzētajiem mērķiem."

Skaidrā naudā – tikai izņēmuma gadījumos

Pirms naudas saņemšanas nelaimē nonākušajam būs jāparaksta dokuments gan par līdzekļu saņemšanu, gan to atmaksāšanas kārtību. Ārlietu ministrija piešķirtos līdzekļus nepārskaitīs tieši uz palīgā saucēja kontu. Ar naudu rīkosies konsulārā amatpersona, apmaksājot pakalpojumus, lai ārkārtas situācijā nonākusī persona varētu atgriezties Latvijā. Tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos finanšu līdzekļi tiks izmaksāti personai skaidrā naudā, lai segtu transporta līdzekļu biļešu iegādi un/vai ar uzturēšanos saistītos izdevumus.

Ja cilvēks, kam sniegta palīdzība, piešķirto naudu laikus neatdos, viņa parāds agri vai vēlu nonāks pie tiesu izpildītāja un naudu valsts atgūs. "Ārlietu ministrijas aplūkotā citu valstu pieredze par materiālās palīdzības sniegšanu un aizdoto līdzekļu atmaksas kārtību liecina par veiksmīgi izstrādātiem risinājumiem valsts budžeta līdzekļu atgūšanai. Atsevišķas valstis noteiktajā kārtībā neatmaksātos līdzekļus iekļauj valsts vienotajā parādu reģistrā, kas gan nav iespējams Latvijas gadījumā. Tādējādi par šobrīd visefektīvāko piedziņas līdzekli ir atzīta Administratīvā procesa likumā paredzētā bezstrīdus piespiedu kārtība," skaidro J.Sīlis.

"Naudas saņēmēji piešķirtos līdzekļus valstij atmaksās."

Plānots, ka pieteikumu par materiālās palīdzības sniegšanu varēs iesniegt gan Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs, gan Konsulārajā departamentā. To varēs iesniegt ārkārtas situācijā ārvalstīs nonākusī persona vai tās pārstāvis, kas būs gatavs uzņemties finanšu saistības - atmaksāt piešķirtos līdzekļus. Iespēja trešajām personām iesniegt pieteikumu par līdzekļu piešķiršanu ir noteikta, ņemot vērā līdzšinējo konsulārā dienesta praksi, jo nākas sniegt palīdzību cilvēkiem, kam objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams personīgi ierasties pārstāvniecībā, piemēram, viņi atrodas ārstniecības iestādē vai lielā attālumā no Latvijas pārstāvniecības.

Tas būs atbalsts arī cilvēktirdzniecības upuriem

Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane jaunizstrādāto MK noteikumu projektu vērtē pozitīvi. "Biedrības prakse rāda, ka tie cilvēki, kuri ir cietuši no cilvēku tirdzniecības, visbiežāk arī nonāk šādās situācijās, kad ir nepieciešams materiāls atbalsts atgriezties mājās. Šobrīd atrast līdzekļus, kamēr cilvēks nav identificēts kā cilvēku tirdzniecības upuris, ir ļoti sarežģīti. Visbiežāk palīdzību cenšas sniegt pašvaldību sociālie dienesti, taču arī šie līdzekļi ne vienmēr personai ir pieejami," stāsta S.Zalcmane.