Saeimas deputātu pienākumi pret valsti un tautu

Saeimas deputāts ir viens no simts tautas vēlētiem pārstāvjiem, kuru ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, atklātās un proporcionālās vēlēšanās. Tāpat kā jebkurai strādājošai personai, deputām ir savi darba pienākumi, kurus bez attaisnojoša iemesla nepildīt nedrīkst.

Pamatpienākums – likumdošanas darbs

Deputāta pamatpienākums ir piedalīties likumdošanas darbā. Deputāti, pildot savus amata uzdevumus, ievēro Latvijas Republikas Satversmi un Saeimas kārtības rulli, kā arī Saeimas deputātu ētikas kodeksu.

Deputatiuzdelnas.lv veidotāja, Sabiedrības par atklātību - Delna politikas analītiķe Līga Stafecka norāda: "Deputātam ir pienākums pārstāvēt tautas intereses, kas nozīmē, ka deputāti iedziļinās dažādos jautājumos, mēģina izprast labākos risinājumus, apspriež tos ne vien ar ekspertiem, bet arī dažādām sabiedrības grupām, visbeidzot – pieņem atbilstošus likumus. Protams, ka deputātu un viņu pārstāvēto partiju nostāja var atšķirties, tādēļ deputātiem arī dažkārt jāmeklē kompromisi.

"Deputām ir savi darba pienākumi, kurus bez attaisnojoša iemesla nepildīt nedrīkst."

Deputāta pienākums ir arī apmeklēt Saeimas plenārsēdes un komisiju sēdes, kur tiek apspriesti likumu grozījumi. Katrs deputāts tiek apstiprināts konkrētu Saeimas komisiju un apakškomisiju sastāvā. Tāpat deputāti tiekas ar vēlētājiem, dažādām sabiedrības grupām, nevalstiskajām organizācijām. Deputāta goda lieta ir arī pildīt pirms vēlēšanām dotos solījumus, atskaitīties par paveiktajiem darbiem."

Savukārt Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka uzskata, ka, pēc viņas domām, labam deputātam būtu jāveic šādi pienākumi:

• ne tikai formāli piedalīties Saeimas un komisiju sēdēs, bet arī aktīvi iesaistīties diskusijās, vismaz attiecībā uz dažiem likumprojektiem gatavot savus priekšlikumus, nepieciešamības gadījumā meklēt un atrast kompromisus; 
• būt pieejamam un atsaucīgam Latvijas iedzīvotāju (ne tikai savu vēlētāju) jautājumiem un ierosinājumiem internetā un klātienē, pēc iespējas uz tiem atbildēt; 
• atbildīgi un drosmīgi par savas kompetences jautājumiem sniegt publisku viedokli, atbildēt uz mediju un vēlētāju jautājumiem par sava balsojuma motivāciju; 
• balsot - gan komisijās, gan Saeimā - atbilstoši savai sirdsapziņai (nevis partijas vai pat sabiedrības spiedienam); 
• ja deputāts uzzina par kādu problēmu sabiedrībā, kuru var atrisināt valdības vai Saeimas līmenī, tam būtu jābūt par starpnieku, lai informāciju par šo problēmu novadītu līdz atbildīgajām amatpersonām."

Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienesta pārstāvis skaidro, ka katrs deputāts savu darbu plāno un organizē pats – tas, kurās dienās tikties ar vēlētājiem, kādos pasākumos piedalīties vai būt aktīvam sociālajos tīklos, ir paša deputāta ziņā.

Neapmeklēta sēde – algas samazinājums

Lai arī deputāts var izvēlēties, kādos sabiedriskajos pasākumos piedalīties un kādos ne, ir amata pienākumi, kas jāveic obligāti, un gadījumos, kad tie netiek veikti, piemērojams konkrēts sods. Saeimas sēdes deputāts var neapmeklēt tikai ar attaisnojošu iemeslu.

Saeimas kārtības rullī teikts, ka deputāts drīkst nepiedalīties Saeimas darbā ne ilgāk kā vienu nedēļu, iepriekš par to paziņojot Prezidijam un izprasot atvaļinājumu. Šīs tiesības viņš var izmantot vienu reizi sesijas laikā. Atvaļinājums ir neapmaksāts un piešķirams uz noteiktu laiku. Attaisnojošs iemesls ir, piemēram, deputāta slimība vai atrašanās komandējumā.

"Deputāta pamatpienākums ir piedalīties likumdošanas darbā."

11.Saeimas darbības laikā līdz 30.aprīlim neattaisnojošu iemeslu dēļ uz Saeimas sēdi nav ieradušies četri deputāti.

I.Kažoka par deputātiem piemērojamiem sodiem norāda: "Atsevišķos gadījumos deputātu var pat izslēgt no Saeimas sastāva. Atbilstoši likumam tas var notikt tad, ja deputāts tiek notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, ja ieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu, ja neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk kā pusi no Saeimas sēdēm, ja nepietiekamā līmenī prot valsts valodu.

Par ētikas kodeksa pārkāpumiem deputāts var izpelnīties aizrādījumu. Bet politiķu pamatsods, protams, ir nepārvēlēšana amatā.  Tas nozīmē, ka vēlētājiem būtu jāseko līdzi tam, ko deputāti, atrodoties amatā, dara vai nedara."

"Katrs deputāts savu darbu organizē pats."

Saeimas kārtības rullī noteikts, ka gadījumos, ja deputāts ir izslēgts no Saeimas sēdēm vai neierodas uz tām bez svarīga iemesla, viņš par katru sēdi maksā sodu 20% apmērā no mēnešalgas. Lai šādus gadījumus konstatētu, Saeimas Prezidijs rīko reģistrāciju. Arī ikviens deputāts var pieprasīt sēdes vadītājam, lai tūlīt pēc reģistrācijas tiktu pārbaudīta jebkura cita deputāta reālā klātbūtne sēdē. Prezidijs pārbauda iemeslus, kuru dēļ deputāts kavējis, un uzliek sodu, ja atzīst kavējumu par neattaisnojamu.

Nedaudz citādāka situācija ir attiecībā uz komisijas sēdēm. Ja kāds komisijas loceklis bez svarīga iemesla izlaidis trīs sēdes pēc kārtas, komisijas priekšsēdētājs to paziņo viņa frakcijai vai politiskajam blokam. Ja arī pēc tam komisijas loceklis neierodas sēdēs, pēc komisijas priekšlikuma Saeima var viņu atsaukt un iecelt citu deputātu.

Darbs katrai nedēļas dienai

No deputāta sirdsapziņas ir atkarīgs tas, cik labi viņš pilda savus pienākumus un kā plāno darba nedēļu. Lai labāk varētu apjaust deputāta nedēļas ritmu, 11.Saeimas deputāts Juris Viļums (ievēlēts no saraksta "Zatlera Reformu partija") skaidro, kāda, piemēram,  ir viņa darba nedēļa.

• Pirmdiena – darba nedēļas un komisiju darba kārtības saplānošana. Pēcpusdienā frakcijas sēde, vakarā partijas valdes sēde. Reizi mēnesī, pirmdienās, deputāts apmeklē Zemes komisijas sēdes.
• Otrdiena - no rīta Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēde, pēcpusdienā Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijas sēde. Starplaikos deputātam rodas iespēja sarīkot kādu tikšanos vai apmeklēt kādu aktuālu pasākumu, vai arī sagatavot rakstu publicēšanai.
• Trešdiena - no rīta Pieprasījumu komisijas sēde un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēde. Tālāk notiek gatavošanās Frakcijas sēdei - Saeimas sēdes darba kārtības izskatīšana. Vakarpusē parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde.
• Ceturtdiena - no rīta deputāts piedalās plenārsēdē, pēcpusdienā apmeklē kādu sabiedrisku pasākumu Rīgā vai dodas uz Latgali, kur notiek tikšanās ar partijas biedriem, pašvaldību, NVO pārstāvjiem un uzņēmējiem.