SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Platace
LV portāls
18. septembrī, 2012
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Politika
3
8
3
8

Saeimā – daudz vai maz deputātu?

Vecajās ES dalībvalstīs lielākoties ir parlamenti ar divām palātām, tādēļ kopējais deputātu skaits ir lielāks nekā valstīs, kur parlamentā ir tikai viena palāta.

Avoti:
Eiropas vēlēšanu sistēmu datubāze
Eiropas Savienības Padome (2012), brošūra "Eiropas Savienība: Fakti un skaitļi".  

LV portāla infografika

Publiskajā telpā ik pa laikam izskan viedokļi, ka Latvijas pārvaldes modelis nav efektīvs, ka jāmaina prezidenta ievēlēšanas kārtība un deputātu skaits Saeimā – simts ir krietni par daudz. Tāpat dzirdēta kritika, ka par 100 deputātu uzturēšanu nodokļu maksātājiem ir pārāk daudz jāmaksā un ka lēmumus var pieņemt arī ievērojami mazāks deputātu skaits.
Vai Saeimā Latvijā ir daudz vai maz deputātu? Un kā tas ir citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentos?

LV portāls piedāvā infografikas (skat. galeriju) - tajās ir iespējams aplūkot, kādas ir pārvaldes modeļu atšķirības ES 27 dalībvalstīs un deputātu skaitu Saeimā salīdzināt ar citu valstu parlamenta locekļu skaitu. Salīdzinājumā redzams, ka deputātu daudzuma ziņā Latvija nav saraksta augšgalā.

Pārstāvnieciskajās demokrātijās tauta likumdošanas tiesības deleģē ievēlētām personām, kas tautas vārdā pieņem likumus. Šādu tautas pārstāvju sapulci jeb asambleju sauc par parlamentu.1

Pavisam nesen, šā gada 4.septembrī, Latvijas parlaments jeb Saeima atsāka darbu 2012.gada rudens sesijā, lai turpinātu strādāt pie likumprojektu sagatavošanas un valdības darba pārraudzīšanas, kā arī sanāktu uz kārtējām Saeimas sēdēm. Rudens sesijas sākumā izskatīšanu gaidīja 150 likumprojekti.

Latvijā Saeimas deputāta pienākums ir piedalīties parlamenta darbā, kas ietver dalību komisiju un frakciju sēdēs, Saeimas sēdēs, deputātu darba grupās, tādējādi pārstāvot savu vēlētāju intereses.

Latvijā parlamentam ir tikai viena palāta. Pasaulē lielākā daļa parlamentu ir divpalātu un sastāv no apakšpalātas un augšpalātas. Palātu izveides principi un palātu pilnvaras dažādās valstīs atšķiras2, piemēram, palātu pilnvaras var būt vienādas, bet ir arī valstis, kurās vienai palātai ir plašākas pilnvaras nekā otrai.

Tas ir atkarīgs no principiem, pēc kādiem palātas tiek veidotas. Piemēram, Vācijā, ņemot vērā to, ka valsts ir decentralizēta, vienu palātu veido vēlēti visu federālo zemju pārstāvji; Lielbritānijā joprojām pastāv Lordu palāta, jo vēsturiski aristokrātiem ir piešķirtas tiesības strādāt parlamentā; Īrijā darbojas princips, ka augšpalāta ir izveidota, lai uzraudzītu, kādus lēmumus pieņem apakšpalāta.

Valda uzskats, ka, pastāvot divpalātu parlamentam, tiek paaugstināta likumdošanas procesa efektivitāte un kvalitāte. Taču tas nozīmē arī lielāku kopējo deputātu skaitu parlamentā.

Divpalātu parlamenti ir lielākajā daļā veco Eiropas Savienības dalībvalstu, piemēram, Lielbritānijā, Francijā, Beļģijā. Tomēr 20.gadsimtā vairākas valstis ir pārgājušas uz vienpalātu sistēmu, piemēram, Zviedrija un Dānija3.

Atšķirīga kārtība ir arī valsts prezidenta vēlēšanās. Lielākoties ES dalībvalstīs prezidentu ievēlē parlaments (Latvija) vai tauta (Lietuva). Taču ir valstis, kurās prezidentu ievēlē netieši. Tas nozīmē, ka vēlētāji izraugās pārstāvjus, kuri balso par prezidenta kandidātiem (Vācija, Itālija) 4. Eiropas Savienībā ir valstis, kurās nav prezidenta. Tajās valsti vada karalis (Zviedrija), karaliene (Dānija) vai lielhercogs (Luksemburga).


 

1 Pabriks A. Politikas mazais leksikons. Zvaigzne ABC, 2006, 132.lpp.

2 Turpat, 133.lpp.

3 Turpat, 134.lpp.

4 Turpat, 126.-127.lpp.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU