Saeimā – daudz vai maz deputātu?

LV portāls piedāvā infografikas (skat. galeriju) - tajās ir iespējams aplūkot, kādas ir pārvaldes modeļu atšķirības ES 27 dalībvalstīs un deputātu skaitu Saeimā salīdzināt ar citu valstu parlamenta locekļu skaitu. Salīdzinājumā redzams, ka deputātu daudzuma ziņā Latvija nav saraksta augšgalā.

Pārstāvnieciskajās demokrātijās tauta likumdošanas tiesības deleģē ievēlētām personām, kas tautas vārdā pieņem likumus. Šādu tautas pārstāvju sapulci jeb asambleju sauc par parlamentu.1

Pavisam nesen, šā gada 4.septembrī, Latvijas parlaments jeb Saeima atsāka darbu 2012.gada rudens sesijā, lai turpinātu strādāt pie likumprojektu sagatavošanas un valdības darba pārraudzīšanas, kā arī sanāktu uz kārtējām Saeimas sēdēm. Rudens sesijas sākumā izskatīšanu gaidīja 150 likumprojekti.

Latvijā Saeimas deputāta pienākums ir piedalīties parlamenta darbā, kas ietver dalību komisiju un frakciju sēdēs, Saeimas sēdēs, deputātu darba grupās, tādējādi pārstāvot savu vēlētāju intereses.

Latvijā parlamentam ir tikai viena palāta. Pasaulē lielākā daļa parlamentu ir divpalātu un sastāv no apakšpalātas un augšpalātas. Palātu izveides principi un palātu pilnvaras dažādās valstīs atšķiras2, piemēram, palātu pilnvaras var būt vienādas, bet ir arī valstis, kurās vienai palātai ir plašākas pilnvaras nekā otrai.

Tas ir atkarīgs no principiem, pēc kādiem palātas tiek veidotas. Piemēram, Vācijā, ņemot vērā to, ka valsts ir decentralizēta, vienu palātu veido vēlēti visu federālo zemju pārstāvji; Lielbritānijā joprojām pastāv Lordu palāta, jo vēsturiski aristokrātiem ir piešķirtas tiesības strādāt parlamentā; Īrijā darbojas princips, ka augšpalāta ir izveidota, lai uzraudzītu, kādus lēmumus pieņem apakšpalāta.

Valda uzskats, ka, pastāvot divpalātu parlamentam, tiek paaugstināta likumdošanas procesa efektivitāte un kvalitāte. Taču tas nozīmē arī lielāku kopējo deputātu skaitu parlamentā.

Divpalātu parlamenti ir lielākajā daļā veco Eiropas Savienības dalībvalstu, piemēram, Lielbritānijā, Francijā, Beļģijā. Tomēr 20.gadsimtā vairākas valstis ir pārgājušas uz vienpalātu sistēmu, piemēram, Zviedrija un Dānija3.

Atšķirīga kārtība ir arī valsts prezidenta vēlēšanās. Lielākoties ES dalībvalstīs prezidentu ievēlē parlaments (Latvija) vai tauta (Lietuva). Taču ir valstis, kurās prezidentu ievēlē netieši. Tas nozīmē, ka vēlētāji izraugās pārstāvjus, kuri balso par prezidenta kandidātiem (Vācija, Itālija) ⁴. Eiropas Savienībā ir valstis, kurās nav prezidenta. Tajās valsti vada karalis (Zviedrija), karaliene (Dānija) vai lielhercogs (Luksemburga).

1 Pabriks A. Politikas mazais leksikons. Zvaigzne ABC, 2006, 132.lpp.

2 Turpat, 133.lpp.

3 Turpat, 134.lpp.

4 Turpat, 126.-127.lpp.