Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tā kā mums katram ir savs zobārsts un frizieris, tāpat vajadzētu būt arī savam datorspeciālistam. Varbūt, ka datorspeciālists jāapmeklē mazāk regulāri kā frizieris, tomēr vajadzētu būt cilvēkam, pie kā var griezties pēc palīdzības, ja datoram ir problēmas, iesaka speciālisti.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
E-prasmju nedēļas e-iespēju konferencē, kurai varēja sekot līdzi visi interneta lietotāji, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT.LV) vadītāja Baiba Kaškina stāstīja, kā pasargāt sevi digitālajā laikmetā.
CERT.LV darbojas saskaņā ar Informācijas tehnoloģiju drošības likumu (spēkā no 2011.gada 1.februāra) un atbild par IT drošības veicināšanu visā valstī. Institūcija darbojas mazliet ilgāk nekā gadu – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā.
"Mēs e-vidē esam kā ģimenes ārsts un kā ugunsdzēsējs. Ģimenes ārsts jūsu datoram, lai nozīmētu profilaktiskās pārbaudes, lai pateiktu, kādus "vitamīnus" lietot, lai dators būtu vesels. Ugunsdzēsējs tādā nozīmē, ka, ja kaut kas notiek, ja ir aizdomas, ka jūsu dators ir uzlauzts, kādi dati ir nozagti, tad mēs esam tā institūcija, pie kuras var vērsties pēc palīdzības. Mēs varam palīdzēt tikt galā ar šī notikuma sekām, varam pateikt, kā tas ir noticis un ko darīt, lai turpmāk tā nenotiktu," ilustrācijai B.Kaškina izvēlējās visiem labi saprotamu analoģiju.
CERT.LV finansē no valsts budžeta, un visi šīs institūcijas pakalpojumi ir bez maksas. Tās galvenais atbildības lauks ir valsts sektors un pašvaldības, bet tikpat daudz tiekot palīdzēts arī privātajam sektoram - jebkurā jomā, kur notiek drošības incidenti, var aicināt palīgā CERT.LV speciālistus.
Iespējas nāk kopā ar riskiem
"E-iespējas diemžēl nāk kopā ar riskiem," teic B.Kaškina. "Mums gadsimtu gaitā ir ieviesušies paradumi, kā aizsargāt sevi fiziskajā vidē, ka ir jāslēdz ciet mājas durvis, ka liekam signalizāciju dzīvoklim un mašīnai. Bet par savu e-vides aizsardzību cilvēki vēl nav raduši domāt, jo tā salīdzinoši ir jauna lieta."
Mūsdienās ir plašas iespējas sazināties internetā, iegūt informāciju, iespējas lietot visdažādākos pakalpojumus, taču vienlaikus jāatceras, ka tikpat lielas iespējas e-vide paver arī ļaundariem, cilvēkiem, kas vēlas iedzīvoties uz citu rēķina. Un e-vidē bieži vien tas ir daudz vieglāk. Jo parastajā vidē, lai ņemtu revolveri un ietu uz banku, tomēr jābūt drosmei, piebilst speciāliste.
Uzbrukt datoriem, iegūt informāciju, kuru pēc tam var pārdot, – šāda iedzīvošanās iespēja izklausās daudz vienkāršāka. Un diemžēl arī ir pietiekami populāra, tāpēc par to būtu jāuztraucas un jāpiedomā.
Trīs pirmie padomi
Protams, pirmais jautājums ir, kā tad es varu sevi aizsargāt, ko varu darīt, lai man neuzbruktu, man neko nenozagtu e-vidē? Tā kā tehnoloģijas ir sarežģītas un strauji attīstās, tad vienkāršas atbildes uz šo jautājumu nav. Bet ir lietas, ko katrs cilvēks var darīt un ko vajadzētu darīt, norāda CERT.LV vadītāja.
Pirmkārt, jārūpējas par to, lai programmas būtu atjauninātas, lai ir atjaunināta operētājsistēma, lai ir atjauninātas pārlūkprogrammas, kas ir mūsu datorā. Jo, "pastaiga" pa interneta lapām ir vispopulārākais veids, kā mēs parasti inficējam savu datoru. Tās var nebūt ļoti aizdomīgas vai kaitīgas interneta lapas, bet tie var būt vienkārši serveri, kuri, īpašniekam nezinot, ir uzlauzti un kuros ir ievietots ļaundabīgais kods, kas pēc tam inficē visus apmeklētājus.
Otrkārt, ļoti svarīgi, lai būtu antivīrusu programma, kas ir atjaunināta un regulāri atjaunojas. Jo – tā kā vīrusi ir katru dienu jauni, tā arī jūsu datoram vajadzīgas jaunas zināšanas, lai aizsargātos pret šiem vīrusiem.
Trešais padoms – neuzticēties neticami vilinošiem piedāvājumiem. Tā kā mēs ikdienas dzīvē parastajā pasaulē esam aizdomīgi pret dažādiem piedāvājumiem, kas liekas pārāk labi un pārāk neticami, tikpat aizdomīgiem vajadzētu būt arī e-vidē. Ja piedāvājums ir pārāk labs, lai būtu ticams, iespējams, ka tas ir mēģinājums izkrāpt vai nu jūsu informāciju, vai pat jūsu naudiņu.
"Par aizsardzību e-vidē cilvēki vēl nav raduši domāt."
B.Kaškina piekodina: galvenais nedarīt virtuālajā vidē to, ko jūs nedarītu fiziskajā, parastajā vidē. Ja jūs esat aizdomīgā portālā un jums prasa pārāk daudz datu, tad vajadzētu padomāt, kāpēc šie dati tiek prasīti, kāpēc tie būtu jādod un vai tas pēc tam kaut kādā veidā jūs nevar slikti ietekmēt.
Sliktā pieredze ir zināma no publiskotās informācijas par atsevišķām situācijām: ja kāda informācija, kuru vajadzētu saglabāt kā konfidenciālu, ir nozagta vai noplūdusi un ir ievietota internetā, pēc tam to dabūt ārā vairs nevar. Tā tur arī paliks.
Kur meklēt padomu un palīdzību?
CERT.LV uztur portālu www.esidross.lv, kas ir domāts cilvēkiem, kas nav informācijas tehnoloģiju profesionāļi, un kur tiek rakstīts par IT drošības lietām. Mājaslapā ir gan padomi, piemēram, kā saprast, vai mans dators ir inficēts, ko darīt, ja dators ir inficēts, gan arī plašāka rakstura informācija par tehnoloģijām, piemēram, kā mazam uzņēmumam uzbūvēt tīklu, kā mājās ierobežot pieeju bērniem nevēlamiem interneta resursiem.
B.Kaškina iesaka: "Tā kā mums katram ir savs zobārsts un frizieris, tāpat vajadzētu būt arī savam datorspeciālistam. Varbūt, ka datorspeciālists jāapmeklē mazāk regulāri kā frizieris, tomēr vajadzētu būt cilvēkam, pie kā var griezties pēc palīdzības, ja datoram ir problēmas."
E-prasmju nedēļā CERT.LV pieņēma datorologs, kas ir "dakteris datoriem". Akcijai bijusi liela atsaucība. Pārbaudīti vairāk nekā 50 datori. Taču institūcijas speciālistiem ir arī virtuālās pieņemšanas. Ja datorlietotājam ir jautājumi par drošības lietām, var rakstīt cert@cert.lv. Speciālisti centīsies atbildēt un palīdzēt.
"Jārūpējas, lai programmas būtu atjauninātas."
Starp citu, portālā "esi.dross.lv" varat arī saņemt brīdinājuma informāciju par savu datoru. Ja to atverot, stūrītī parādās sarkans paziņojums, tā ir pazīme, ka jūsu dators varētu būt inficēts ar kādu kaitīgu kodu vai ļaundabīgu programmatūru. Kā speciālisti to zina?
B.Kaškina skaidro: "Mums ir informācija par visām inficētajām IP adresēm Latvijā. Mēs šajā portālā katru dienu šo informāciju ievietojam. Un, ja jūs pieslēgsities portālam no adreses, kas ir mūsu "melnajā sarakstā", tad parādīsies sarkans paziņojums."
Iespējams, ka inficēts var būt nevis jūsu, bet kaimiņa dators, ja jūs atrodaties vienā tīklā. Bet katrā ziņā – ja sarkanais paziņojums parādās, tad labāk būtu pārbaudīt savu datoru. Saskaņā ar CERT.LV mājaslapā publicētajām aplēsēm, valstī reģistrētas apmēram 1 600 000 IP adreses (zem kurām tīklā var darboties daudz vairāk datoru). Pēc CERT.LV datiem, šobrīd 12 000 šo IP adrešu ir inficētas un noteikti būtu jāpārbauda.
"Nevajadzētu uzticēties ļoti vilinošiem piedāvājumiem."
B.Kaškina rezumējot uzsvēra: "Par datordrošību ir jārūpējas. Ja to nedarīsim, tad varam nonākt nepatīkamā situācijā, ka tiek publicēti mūsu konfidenciālie dati vai nozagta informācija, vai mūsu datora resursus izmanto kāds ļaundaris citiem mērķiem. Ja e-vidē uzvedīsimies vismaz tikpat prātīgi kā reālajā pasaulē, tad problēmu noteikti būs daudz mazāk. Ja tomēr liekas, ka kaut kas ļauns ir noticis, tad noteikti vajadzētu meklēt speciālistu palīdzību – vai tas būtu jūsu datorspeciālists, vai varat griezties pie mums – CERT.LV."
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informēja, ka Latvija šogad jau otro gadu bijusi aktīvākā e-prasmju nedēļas (no 26. līdz 30.martam) dalībvalsts Eiropā. Tās pasākumos piedalījās vairāk nekā 36 tūkstoši dalībnieku. No tiem datoru iepriekš nebija lietojuši vairāk nekā 1000 dalībnieku.
Sabiedrības informēšanas kampaņas, kas jau trešo gadu notiek visā Eiropā, mērķis ir demonstrēt e-prasmju nozīmi darbā, karjeras attīstībā un izaugsmē digitālajā laikmetā. Latvijas novados norisinājās 890 dažādu pasākumu, kurus organizēja vairāk nekā 200 partneru – ministrijas, nozaru uzņēmumi, pašvaldības, skolas, bibliotēkas.
