Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Eiropas Komisija uzsver, ka vienots regulējums un juridiskā bāze ietekmēs desmitiem miljonu ES iedzīvotāju, kuri strādā un studē citās ES valstīs, komersantus, kas darbojas pāri robežām.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Eiropas digitalizācijas programmā iekļautās jaunās regulas mērķis ir nodrošināt drošus elektroniskos darījumus Eiropā, arī starp vairākām dalībvalstīm. Ar jauno regulu domāts arī veidot iekšējo tirgu elektroniskajiem parakstiem un saistītajiem pakalpojumiem, lai tie darbotos pāri robežām ar tādu pašu juridisko statusu kā papīra dokumenti.
Valstis, kurās pastāv elektroniskā identifikācija, varēs brīvi lemt par savu dalību Eiropas shēmā, norāda Eiropas Komisija. Kad dalībvalsts būs paziņojusi par nodomu pievienoties visas Eiropas shēmai, tai būs visiem eiropiešiem jāpiedāvā piekļuve saviem publiskajiem pakalpojumiem ar elektronisko identifikāciju – tāpat, kā tas tiek piedāvāts savas valsts iedzīvotājiem.
Regulas projekts paredz elektroniskās identifikācijas iespējas, kas ir zināmas un plaši lietotas arī Latvijā. Piemēram, studenti tiešsaistē varēs reģistrēties ārvalstu universitātēs, un viņiem nebūs jādodas ārpus savas valsts, lai personīgi iesniegtu dokumentus. (Latvijā šāds e-pakalpojums ir vispopulārākais no valsts portālā "Latvija.lv" piedāvātajiem.)
Vēl kā eiropiešu iespējas nākotnē minēti veselības e-pakalpojumi - pacienti, kam būs vajadzīga medicīniska palīdzība ārvalstīs, drošā tiešsaistes sistēmā varēs aplūkot savus medicīniskos dokumentus vai pilnvarot ar tiem iepazīties ārstu. Privātpersonām ērtāka formalitāšu kārtošana attālināti minēta arī gadījumos, ja iedzīvotāji, kas pārceļas uz dzīvi citā valstī, gatavojas reģistrēt laulību ārvalstīs.
Pārrobežu e-pakalpojumos (atzīstot nacionālo elektronisko identifikāciju un nosakot kopīgus standartus uzticamiem pakalpojumiem un elektroniskajiem parakstiem) īpaši tiek uzsvērts izdevīgums uzņēmumiem, kas elektroniski piedalīsies konkursos par publiskā sektora līgumiem jebkur ES, proti, piedāvājumus varēs parakstīt elektroniski, uzlikt elektronisku laika atzīmi un zīmogu, un nevajadzēs drukāt un sūtīt ar kurjerpastu vairākus papīra eksemplārus.
Cilvēkiem, kas vēlēsies veikt uzņēmējdarbību citā ES valstī, būs vienkārši dibināt uzņēmumu ar interneta starpniecību un gada pārskatus iesniegt tiešsaistē. Tādējādi ES palielināsies publiskā un privātā sektora tiešsaistes pakalpojumu efektivitāte, pieaugs elektroniskā uzņēmējdarbība un elektroniskā komercija.
EK īpaši norāda, ka ierosinātā regula neparedz ES dalībvalstīm obligāti ieviest vai katrai personai iegūt nacionālās identifikācijas kartes, elektroniskās identifikācijas kartes vai citus elektroniskās identifikācijas risinājumus, kā arī neparedz veidot Eiropas elektronisko identifikāciju vai Eiropas mēroga datubāzi.
Vienota juridiskā bāze – miljonu interesēs
Elektronisko parakstu regulējumu ES pašreiz nosaka Direktīva 1993/93/EK par elektronisko parakstu. Visās ES valstīs pastāv elektroniskā paraksta tiesiskais regulējums, taču noteikumi atšķiras, tāpēc praksē veikt pārrobežu elektroniskos darījumus nav iespējams. Tas pats attiecas uz uzticamības pakalpojumiem, piemēram, laika atzīmēm, elektroniskajiem zīmogiem un atzīmēm par piegādi un tīmekļa vietnes autentifikāciju - šīs sistēmas nav savietojamas Eiropas mērogā. Tāpēc jaunajā regulā ierosināti kopīgi noteikumi.
Attiecībā uz elektronisko identifikāciju regula nodrošinās tiesisko noteiktību, izmantojot savstarpējās atzīšanas un akceptēšanas principu, proti, dalībvalstis atzīst nacionālās elektroniskās identifikācijas, kas ir oficiāli paziņotas Eiropas Komisijai. Dalībvalstīm nav obligāti jāreģistrē savas nacionālās elektroniskās identifikācijas sistēmas, tomēr EK cer, ka daudzas dalībvalstis nolems to izdarīt.
"E-paraksts darbosies pāri robežām ar tādu pašu juridisko statusu kā papīra dokumenti."
No pašreiz pieejamajiem elektroniskajiem pakalpojumiem vispopolārākā ir iepirkšanās tiešsaistē. Taču iedzīvotāji tikpat kā nevar izmantot elektronisko identifikāciju, lai sazinātos tiešsaistē ar valsts pārvaldes iestādēm citās ES dalībvalstīs. EK uzsver, ka vienots regulējums un juridiskā bāze ietekmēs 13 miljonus ES iedzīvotāju, kuri strādā citās ES valstīs, un tūkstošiem studentu, kas mācās citās ES valstīs.
Pakalpojumu iespēju pilnveidošana varētu palīdzēt Eiropas 21 miljonam mazo un vidējo uzņēmumu, no kuriem daudzi strādā pāri robežām. Savukārt ES valstu pārvaldes ietaupīs nodokļu maksātāju naudu, vienlaikus samazinot administratīvo slogu, sniedzot efektīvāku pakalpojumu.
EK norāda, ka jaunās regulas projekts ir pēdējais no 12 galvenajiem uzdevumiem, kas tika ierosināti Eiropas digitalizācijas programmā.
Regulas projekts nodots apspriešanai Eiropas Parlamentam un Ministru Padomei. Šis process varot ilgt no viena līdz diviem gadiem. Pēc apstiprināšanas regula stāsies spēkā visās ES dalībvalstīs.
Latvijas pozitīvo pieredzi Eiropas Komisija nav saskatījusi
EK papildu informācijā par elektronisko identifikāciju, e-parakstiem un uzticamiem pakalpojumiem skaidro, ka Eiropā daudzas dalībvalstis savus iedzīvotājus nodrošina ar elektroniskajiem identifikatoriem, izmantojot viedkartes, mobilos telefonus vai citas tehnoloģijas. Piemēram, elektroniskās identitātes kartes (eID) atsevišķās dalībvalstīs izmantojamas arī kā ceļošanas dokuments, ir valstis, kurās tās nodrošina iedzīvotāju piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem tiešsaistē.
EK informācijā minēts, ka eID ir Beļģijā, Igaunijā, Somijā, Vācijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā. Cita veida eID, piemēram, pilsoņu kartēm un piekļuves žetoniem, izmanto Austrija, Čehija, Dānija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Slovākija, Slovēnija un Zviedrija.
Jāpiebilst, ka EK nav pamanījusi, ka arī Latvijā ir eID kartes, ko sāka izsniegt šā gada aprīlī.
Kā piedalās Latvija
Arī Latvijas Elektronisko dokumentu likumā ir informatīva atsauce uz Eiropas Savienības Direktīvu 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu.
Informatīvajā ziņojumā "Par Stratēģijas ES 2020 pamatiniciatīvas "Digitālā programma Eiropai" ieviešanas Latvijā koordinēšanu", ko valdība akceptēja 22.maija sēdē, ietverta virkne Latvijā veicamu pasākumu, kas izriet no Eiropas Komisijas dokumentos paredzētā, tostarp digitālās uzticības veidošanā, drošībā, piemēram, valstu līmenī izveidot labi funkcionējošu CERT tīklu, kas aptvers visu Eiropu. (LV portāls jau rakstīja, ka Latvijā darbojas Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV.)
Uzdevumos ir arī sākt izmēģinājuma pasākumus, lai apgādātu eiropiešus ar aizsargātu tiešsaistes piekļuvi saviem medicīniskajiem datiem par veselību un līdz 2020.gadam panāktu vispārēju tālmedicīnas pakalpojumu ieviešanu; veicināt e-veselības sistēmu ES mēroga standartu noteikšanu, sadarbspējas testēšanu un sertifikāciju dialogā ar ieinteresētajām grupām.
Pasākumu īstenošanā ir iesaistītas vairākas ministrijas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir atbildīgā institūcija Stratēģijas ES 2020 pamatiniciatīvas "Digitālā programma Eiropai" ieviešanas koordinēšanā un vadošā valsts pārvaldes iestāde e-pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģijas valsts pārvaldē jomā.
Kā jaunās regulas iecere varētu ietekmēt Latvijā īstenotās digitālās programmas pasākumu termiņus un saturu?
VARAM Sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā referente Linda Tilta izklāstīja, ka topošais Eiropas Savienības normatīvais akts ir saskaņots gan ar Digitālajā programmā Eiropai ietvertajiem pasākumiem un to termiņiem (tai skaitā ar pasākumu, kas paredz EK ierosināt pārskatīt direktīvu par e-parakstu, lai būtu tiesisks regulējums drošu e-autentifikācijas sistēmu pārrobežu atzīšanai un sadarbspējai), gan ar izstrādāto plānu Digitālās programmas Eiropai ieviešanu Latvijā.
"Īpaša vērība e-vidē ir drošībai."
VARAM pārstāve uzsver regulas projektā iekļautos būtiskos priekšlikumus: plānots, ka regula aizvietos šobrīd spēkā esošo elektronisko parakstu direktīvu, aktualizējot e-paraksta juridisko ietvaru. Tai stājoties spēkā, tiks atļauts parakstīt elektroniskos dokumentus ar mobilā tālruņa starpniecību, noteikta augstāka drošība, kā arī nodrošināti stingrāki noteikumi e-parakstu pārraudzībai.
Pieprasot nodrošināt savstarpēju atzīšanu starp dažādām nacionālām eID sistēmām, regula paplašinās iespējas, kas pieejamas saistībā ar esošo elektronisko identifikāciju, padarot tās izmantojamas ārpus ES valstu robežām. Regulas projektā pirmo reizi ir iekļauti arī citi drošie pakalpojumi: skaidra juridiskā ietvara un vairāku aizsargmehānismu noteikšana ar stingru elektronisko zīmogu, laika zīmogu, elektronisko dokumentu atzīšanu, elektronisku piegādi un vietņu autentifikācijas uzraudzību.
Latvijā ir ieviesti vairāki droša e-paraksta risinājumi, kura izmantošanai epieciešama droša e-paraksta viedkarte vai elektroniskā identifikācijas karte. Šobrīd Latvijā elektronisku dokumentu var izveidot, to parakstot ar mobilo e-parakstu un virtuālo e-parakstu, atgādina ministrijas pārstāve.
Vai Latvijas puse kaut kādā veidā ir piedalījusies šī dokumenta (regulas projekta) apspriešanā?
Šādi jautāt liek arī tas, ka EK informatīvajos materiālos, kas datēti ar 4.jūniju, ir minēta virkne dažādu pozitīvu piemēru par ES valstīm, taču Latvija nav pat nosaukta starp valstīm, kurās ir ieviestas eID.
L.Tilta paskaidroja, ka ES dalībvalstis savus komentārus par minēto regulas projektu iesniegs un diskusijas par šo dokumentu notiks Kipras prezidentūras laikā, kas sāksies šā gada 1.jūlijā.
Kas attiecas uz Latvijā izdarīto, bet it kā nepamanīto, šā gada 4.jūnijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija regulas projekta izstrādātājiem nosūtījusi informatīvu norādi, ka eID kartes Latvijā ir pieejamas jau no šā gada aprīļa un ka labās prakses portālā http://www.epractice.eu/en/news/5359406, ko iesaka izmantot arī EK, ir ietverta un publicēta informācija par eID karšu izdošanu Latvijā.
