Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai gan MK noteikumi „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība” paredz, ka grūtniecības atvaļinājumu izsniedz no grūtniecības 32. vai 30.nedēļas, grūtniece var nedoties pirmsdzemdību atvaļinājumā noteiktajā laikā, bet kādu nedēļu vēl pastrādāt, ja to pieļauj veselības stāvoklis un darba apstākļi.
FOTO: www.sxc.hu
Ārstam jārūpējas par grūtnieces un bērna veselību
Ministru kabineta noteikumi Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība" paredz, ka darbnespējas lapu grūtniecības atvaļinājumam izsniedz no grūtniecības 32.nedēļas. Ja medicīniskā aprūpe sakarā ar grūtniecību uzsākta līdz grūtniecības 12.nedēļai un izpildīti visi ārsta norādījumi, darbnespējas lapu grūtniecības atvaļinājumam izsniedz no grūtniecības 30.nedēļas.
Ja grūtnieces veselības stāvoklis ir labs un darba apstākļi viņas situācijai piemēroti, tad sakarā ar izmaksājamo pabalstu griestu noteikšanu maternitātes pabalstam vai kāda cita iemesla dēļ grūtniece var nedoties pirmsdzemdību atvaļinājumā noteiktajā laikā, bet gan vēl kādu nedēļu pastrādāt. Tomēr ārstam darbnespējas lapa sievietei jāizraksta tad, kad attiecīgā grūtniecības nedēļa pienākusi, neatkarīgi no tā, vai grūtniece to ārstam prasa vai ne; arī tad, ja viņa vēlas turpināt strādāt.
"Darbnespējas lapu grūtniecības atvaļinājumam izsniedz no grūtniecības 32. vai 30.nedēļas."
"Ārstam ir pienākums izrakstīt darbnespējas lapu tieši tā, kā tas noteikts Ministru kabineta noteikumos - no grūtniecības 32.nedēļas vai 30.nedēļas, jo viņam ir jārūpējas par grūtnieces un topošā bērniņa veselību," skaidro Labklājības ministrijas Sociālā apdrošināšanas departamenta Pabalstu politikas nodaļas vadītāja Ināra Baranovska. Grūtniece pati izvēlas, ko ar ārsta izsniegto darbnespējas lapu darīt. Viņa to var iesniegt darba devējam apstiprināšanai un nenākt darbā uzreiz, bet viņa var turpināt strādāt. Šādā gadījumā darba devējs darbnespējas lapu apstiprina tikai tad, kad topošā māmiņa dodas pirmsdzemdību atvaļinājumā.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā norāda: nevar teikt, ka pirmsdzemdību atvaļinājuma saīsināšana ir vispārēja tendence – runa varētu būt vien par atsevišķiem gadījumiem.
Valsts darba inspekcijas (VDI) juriskonsults Edgars Timpa saka: "Diez vai darba dzīvē varētu pastāvēt situācija, kad grūtniece apzināti pēc savas gribas ārsta izsniegto darbnespējas lapu uzreiz neiesniegs darba devējam, it īpaši tādēļ, ka šādas darbnespējas lapas izsniegšana ir saistīta ar grūtniecības veiksmīgu norisi un iespējami mazākiem sarežģījumiem." Viņš uzsver, ka Latvijas Republikas Darba likumā un daļēji arī Darba aizsardzības likumā transponētās (pārņemtās) Direktīvas 92/85/EEK (par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti) nosacījumu mērķis ir darīt visu, lai darbā veicinātu drošības un veselības aizsardzības uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti.
E.Timpa uzsver: "Jāatzīmē, ka vēsturiski minētā direktīva ir pieņemta, ņemot vērā vienu no būtiskajiem apstākļiem, ka strādājošas grūtnieces, sievietes, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošas sievietes, kas baro bērnu ar krūti, daudzējādā ziņā tiek uzskatītas par īpašu riska grupu, tādēļ īpaši jāgādā par viņu drošību un veselības aizsardzību. Tādējādi arī darba devējam ar normatīvo aktu prasībām ir uzlikts vesels pienākumu lērums, kas ir vērsts tieši uz darba aizsardzības pasākumu īstenošanu attiecībā pret minēto darbinieču nodarbinātības atvieglojumiem."
Pabalstu par strādāšanas laiku nemaksās
Kad sieviete, kura pati vēlas saīsināt savu pirmsdzemdību atvaļinājumu, darbnespējas lapu iesniegs darba devējam, viņš tajā norādīs datumu, no kura grūtniece vairs nestrādā. Kad darba devējs lapu būs apstiprinājis, sieviete to varēs iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā maternitātes pabalsta saņemšanai.
Pabalsta summu VSAA aprēķinās nevis no dienas, kad darbnespējas lapa izsniegta, bet gan no dienas, kad topošā māmiņa vairs nedodas uz darbu. "Ja sieviete grib vēl kādas nedēļas pastrādāt, viņa to var darīt arī pēc darbnespējas lapas izrakstīšanas - tikai, aprēķinot maternitātes pabalstu, šīs dienas netiks apmaksātas, jo par tām būs aprēķināta darba samaksa," norāda I.Baranovska.
Nedrīkst strādāt līdz pat dzemdībām
Valsts gādā par mātes un bērna veselību, tādēļ Darba likums paredz, ka līdz pat dzemdībām topošā māmiņa tomēr strādāt nedrīkst. Atbilstoši Direktīvas 92/85/EEK 2.pantam, strādājoša grūtniece ir grūtniece, kas informē darba devēju par savu stāvokli saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai valsts praksi.
VDI juriskonsults E.Timpa skaidro: "Darba likumā nav ietverta īpaša grūtniecības fakta paziņošanas kārtība. Tas nozīmē, ka darbiniece par savu grūtniecību var paziņot darba devējam gan mutiski, gan rakstiski. Paziņošanas formai nav būtiskas nozīmes, galvenais, ka grūtniece par savu stāvokli ir informējusi darba devēju. Savukārt, ja darba devējs ignorē mutisku vai rakstisku paziņojumu par grūtniecības stāvokli, liedzot grūtniecei izmantot likumā paredzētās tiesības, piemēram, iespēju atgulties un atpūsties piemērotos apstākļos atbilstoši higiēnas prasībām, tad grūtniecei saskaņā ar Darba likuma 94.panta nosacījumiem ir tiesības vērsties pie darba devēja ar attiecīgo sūdzību vai arī vērsties ar iesniegumu Valsts darba inspekcijā, vai/un ar prasības pieteikumu individuāla tiesību strīda izšķiršanai tiesā."
"Kad sieviete, kura pati vēlas saīsināt savu pirmsdzemdību atvaļinājumu, darbnespējas lapu iesniegs darba devējam, viņš tajā norādīs datumu, no kura grūtniece vairs nestrādā."
Darba likuma 37.pants paredz, ka darba devējam jebkurā gadījumā ir aizliegts nodarbināt grūtnieci divas nedēļas pirms paredzamajām dzemdībām un sievieti divas nedēļas pēc dzemdībām. Paredzamo dzemdību laiku un dzemdību faktu apstiprina ārsta atzinums.
Kā teikts Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izdevumā "Darba likums ar komentāriem", šajā gadījumā darba devējs nedrīkst nodarbināt sievieti pat tad, ja viņa pati to vēlas. "Darba devējam ieteicams lūgt, lai darbiniece sniedz ziņas par laiku, kad plānotas dzemdības. Turklāt noteikt, ka darbiniecei ir pienākums viņu informēt, ja situācija mainās," ieteikts komentāros. E.Timpa papildus skaidro, ka situāciju, kad grūtniece apzināti slēpj savu faktisko stāvokli, neinformējot par to darba devēju, tādā veidā, iespējams, apdraudot savu veselību, it īpaši darba apstākļos, kas var izraisīt augļa bojājumus un/vai placentas atdalīšanos, ir jāvērtē nevis no darba tiesību aspekta, bet kopsakarā ar citiem likumiem, kas ir vērsti uz nedzimuša bērna tiesību aizsardzību.
