Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai grūtnieces aprūpes process norisinātos veiksmīgi un kvalitatīvi, svarīga ir grūtnieces aprūpes veicēja - ārsta, vecmātes – un topošās māmiņas savstarpējā sadarbība un sapratne, kā arī sievietes aktīva līdzdalība savas veselības aprūpē.
FOTO: SXC
Kopš 1.februāra ir spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība". Noteikumos precizēta riska grupas grūtnieču izmeklēšanas kārtība, iekļaujot papildu nepieciešamos ultrasonogrāfijas un citus diagnostiskos izmeklējumus.
Lai nodrošinātu vispusīgi kvalitatīvus ultrasonogrāfijas izmeklējumus, noteiktas prasības ārstam speciālistam, kurš veic izmeklējumus, un tehniskās prasības ultrasonogrāfijas aparātam. Šīs prasības ultrasonogrāfiskas izmeklēšanas veicējiem un ultrasonogrāfijas aparātiem, veicot izmeklējumus pirmajā un otrajā grūtniecības trimestrī, stājas spēkā ar 2013.gada 1.jūliju. Tāpat noteikts, kādiem dokumentiem jābūt līdzi sievietei, iestājoties ārstniecības iestādē uz dzemdībām.
Aprūpes kārtību nosaka noteikumu pielikums
MK noteikumiem "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība" ir 1.pielikums "Dzemdību palīdzība grūtniecības un pēcdzemdību periodā", kurā sīki izklāstīts, kāda aprūpe, izmeklējumi un padomi no grūtniecības uzraugošā speciālista katrā grūtniecības nedēļā jāsaņem topošajai māmiņai.
Visi izmeklējumi tiek veikti atbilstoši 1.pielikumā noteiktajam. Līdz šā gada 1.februārim ultrasonogrāfija pirmajā grūtniecības trimestrī tika veikta riska grupas grūtniecēm; visām grūtniecēm – ultrasonogrāfija otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī.
Ārsti speciālisti Veselības ministrijai ieteica mainīt līdzšinējo kārtību, jo uzkrātā pieredze un citu valstu prakse rāda, ka fizioloģiski noritošas grūtniecības gadījumā ultrasonogrāfijas izmeklējuma veikšana 34.-36.grūtniecības nedēļā visām grūtniecēm nav lietderīga.
Tagad no 1.februāra valsts apmaksāta ultrasonogrāfija visām grūtniecēm paredzēta pirmajā trimestrī (no 11. līdz 14.grūtniecības nedēļai) un otrajā trimestrī (no 20. līdz 23.grūtniecības nedēļai), savukārt trešajā trimestrī (34.-36.grūtniecības nedēļā) valsts apmaksāta ultrasonogrāfija noteikta tikai riska grupas grūtniecēm (piemēram, ja ir intrauterīna augļa augšanas aizture, daudzaugļu grūtniecība, neskaidra augļa guļa).
Tomēr Nacionālā veselības dienesta speciāliste Evija Štālberga atgādina, ka ārsts, kurš ir līgumattiecībās ar valsti, izvērtējot pacientes veselības stāvokli un pieņemot lēmumu par papildu ultrasonogrāfijas izmeklējuma nepieciešamību, ir tiesīgs izsniegt nosūtījumu valsts apmaksāta izmeklējuma veikšanai. Tātad – grūtniece var saņemt tik valsts apmaksātus ultrasonogrāfijas izmeklējumus, cik grūtniecību uzraugošais speciālists uzskata par vajadzīgu.
Vēl viens jaunums: sievietēm 16.-18.grūtniecības nedēļā valsts tagad apmaksā augļa sirdstoņu izklausīšanu ar fetālo dopleru. "Arī līdz šim sirdstoņi tiek izmeklēti, bet, lai uzlabotu šī pakalpojuma kvalitāti, turpmāk izklausīšana notiks ar fetālo dopleru," stāsta Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Antra Valdmane.
Minēto MK noteikumu pielikumā izklāstīts arī tas, kāda informācija topošajai māmiņai jāsaņem no grūtniecības uzraugošā speciālista. Piemēram, grūtniecības 16.-18.nedēļā tā ir informācija par grūtniecības norisi - fizioloģiju, psiholoģiju, medicīnisko aprūpi, darba un sociālajām garantijām, personīgo un dzimumdzīves higiēnu, fiziskajām aktivitātēm, uzturu, nemedikamentozās ārstniecības metodēm, risku un tā novēršanu.
"Grūtniece var saņemt tik valsts apmaksātus ultrasonogrāfijas izmeklējumus, cik grūtniecību uzraugošais speciālists uzskata par vajadzīgu."
29.-30.nedēļā grūtniecei no speciālista jāsaņem informācija par sagatavošanos dzemdībām - relaksāciju, elpošanas paņēmieniem, dzemdību pozām, partnera atbalstu, tāpat uzraugošajam ārstam jānoskaidro grūtnieces izvēle attiecībā uz ģimenes dzemdībām.
"Lai grūtnieces aprūpes process norisinātos veiksmīgi un kvalitatīvi, svarīga ir grūtnieces aprūpes veicēja - ārsta, vecmātes – un topošās māmiņas savstarpējā sadarbība un sapratne, tai skaitā sievietes aktīva līdzdalība savas veselības aprūpē.
Tādēļ aicinām topošās māmiņas pārrunāt ar savu ārstu vai vecmāti visus neskaidros jautājumus par grūtniecības norisi un aprūpes procesu," mudina Veselības ministrijas speciāliste A.Valdmane.
Savukārt, ja grūtniece uzskata, ka ārsts vai vecmāte savus profesionālos pienākumus pilda nekvalitatīvi, viņai ir tiesības ar iesniegumu vērsties Veselības inspekcijā, kas uzrauga un kontrolē ārstniecības iestādēm saistošo normatīvo aktu izpildi veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes jomā, kā arī veselības aprūpes profesionālo un darbspējas ekspertīzes kvalitāti ārstniecības iestādēs.
Papildu izmeklējumi riska grupas grūtniecēm
Pēdējo gadu laikā ievērojami vairāk sievietes izvēlas dzemdēt vecumā virs 35 gadiem, un tas ir viens no priekšnosacījumiem grūtnieces iekļaušanai ģenētiskā riska grupā, jo mazulim palielinās Dauna sindroma risks.
Tādēļ ir precizēta ģenētiskā riska grūtnieču izmeklēšanas kārtība: gan papildu nepieciešamie ultrasonogrāfijas izmeklējumi, gan invazīvo diagnostikas metožu - horija biopsijas vai amniocentēzes – nozīmēšanas kārtība, kas uzlabos iedzimto anomāliju diagnostiku.
Riska grupas grūtniecēm tātad paredzēts pirmā trimestra skrīnings (divi bioķīmiskie asins seruma izmeklējumi kopā ar ultrasonogrāfisku izmeklēšanu) visām sievietēm, savukārt tālākas padziļinātas izmeklēšanas kārtība noteikta tām grūtniecēm, kurām pirmā trimestra skrīninga rezultāti uzrāda augstu vai vidēji augstu iedzimto hromosomālo augļu patoloģiju risku (tai skaitā atkārtotu ultrasonogrāfiju).
"Imūnhematoloģiskie izmeklējumi ietver asinsgrupas un rēzus faktora piederības un antieritrocitāro antivielu analīzes."
Vienlaikus noteikumi riska grupas grūtniecēm (piemēram, noteiktu medikamentu lietošana grūtniecības laikā vai pārslimota infekcijas slimība; aizdomas par augļa sirds patoloģiju) grūtniecības 20.-23.nedēļā paredz veikt ehokardiogrāfiju auglim.
Ja skrīningā uzrādās aizdomas par augļa anomāliju, valsts sievietei apmaksā invazīvās diagnostikas izmeklējumus: horija biopsiju 1.trimestrī (12.-13.nedēļā) vai amniocentēzi 2.trimestrī (15.-18.nedēļā). Tās ir specifiskas ģenētiskas analīzes, kurām izmeklējamais materiāls tiek ņemts "no mazuļa teritorijas". Jebkurā gadījumā šo specifisko izmeklējumu veikšanai būs vajadzīga pacientes piekrišana.
Dokumenti, kam jābūt, dodoties uz ārstniecības iestādi
Noteikumi "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība" paredz, ka, iestājoties ārstniecības iestādē dzemdību palīdzības saņemšanai, grūtniece iesniedz:
Veidlapa Nr.113/u atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" 84.pielikumam jeb Mātes pase grūtniecei tiek izsniegta 16.-18.grūtniecības nedēļā, un tajā tiek apkopota visa ar grūtniecības aprūpi saistītā informācija, tai skaitā ārsta apmeklējumu datumi, veiktie izmeklējumi un to rezultāti, anamnēze un perinatālā riska novērtējums, kā arī informācija par topošo vecāku apmācību.
Kopā ar Mātes pasi grūtniecei līdzi jābūt arī grūtniecības laikā veikto ultrasonogrāfisko un imūnhematoloģisko izmeklējumu rezultātu oriģināliem, jo tie ir neatņemama un būtiska grūtnieces veselības stāvokļa izvērtēšanas sastāvdaļa. Imūnhematoloģiskie izmeklējumi ietver asinsgrupas un rēzus faktora piederības un antieritrocitāro antivielu analīzes.
Kā skaidro Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sekretāre Ieva Baidekalna, šis izmeklējums parasti tiek izsniegts uz atsevišķas lapas, ko ārsti vai vecmātes ielīmē Mātes pasē. I.Baidekalna skaidro: "Grūtniecību uzraugošajam ārstam vai vecmātei oriģināli, kas attiecas uz asins grupu un rēzus faktoru, kā arī USG izmeklējumu oriģināli nododami grūtniecei uz rokas un glabājami Mātes pasē. Šie oriģināli nepieciešami, stājoties uzņemšanas nodaļā, savukārt to kopijas glabājas pie ārsta."
"Vecmāte nevar izsniegt personai nosūtījumu izmeklējuma veikšanai, bet var ieteikt vērsties pie sava ģimenes ārsta."
"Asinsgrupas un rēzus faktora piederības analīžu oriģināli ir īpaši nozīmīgi, ja pacientei jāveic akūta operācija sarežģījumu gadījumos, vai nepieciešama asins pārliešana," stāsta A.Valdmane. "Protams, sarežģītā situācijā minētos izmeklējumus stacionārā var veikt atkārtoti, bet šeit ir runa gan par laika, gan arī finanšu resursiem, tāpēc būtu vēlams, lai sievietes savus izmeklējumu oriģinālus saglabā un iesniedz, iestājoties stacionārā," uzsver I.Baidekalna.
Ja grūtniece izvēlas ģimenes dzemdības, vajadzīgs radiologa diagnosta atzinums par tās personas plaušu veselības stāvokli, kas piedalīsies dzemdībās. Noteikumi nenosaka atzinuma derīguma termiņu. Kā skaidro Nacionālā veselības dienesta speciāliste E.Štālberga, persona, kas plāno piedalīties dzemdībās, var vērsties pie sava ģimenes ārsta, lai saņemtu nosūtījumu valsts apmaksāta rentgena izmeklējuma veikšanai, jo ģimenes ārsta rīcībā ir konkrētā pacienta medicīniskā informācija (piemēram, kad pēdējo reizi veikts plaušu rentgens).
Vecmāte šai personai nosūtījumu izmeklējuma veikšanai izsniegt nevar, bet var ieteikt vērsties pie ģimenes ārsta. Lēmumu par nosūtījuma izsniegšanu valsts apmaksāta rentgena veikšanai ārsts pieņem, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, medicīnisko informāciju, kā arī noteikumos Nr.611 paredzēto, ka personām no 18 gadu vecuma, kuras dzīvo kopā ar grūtnieci, iesaka krūšu kurvja orgānu rentgenoloģisko izmeklēšanu, ja tā nav veikta pēdējā gada laikā.
