SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
12. martā, 2012
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Vide
8
8

Satīri aiz sava suņa!

Suņu ekskrementi piesārņo vidi un apdraud cilvēku veselību. Par to nesavākšanu suņu īpašniekiem var piemērot naudas sodu no pieciem līdz 250 latiem.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Līdz ar pavasara iestāšanos un sniega kušanu atklājas ne sevišķi pievilcīgs skats – mētājas pārtikas iesaiņojumi, pudeles, izsmēķi un, protams, dzīvnieku izkārnījumi. Neskatoties uz to, ka par suņa ekskrementu nesavākšanu saimniekam draud naudas sods, tikai retais ir godprātīgs un šos atkritumus patiešām savāc.

Par suņa atstātajiem ekskrementiem atbildīgs saimnieks  

Ministra kabineta noteikumu Nr.266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" 52.3 punkts paredz, ka mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava mājas dzīvnieka ekskrementus. Noteikumu prasību izpildi kontrolē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori un vietējās pašvaldības.

Tomēr praksē pierādās, ka dzīvnieku turētāji šos noteikumus bieži neievēro. Rīgas Pašvaldības policija pērn sastādījusi 192 administratīvā pārkāpuma protokolus pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.panta "Dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšana".

Tas ir kopējais pārkāpumu protokolu skaits, no kuriem atsevišķi netiek izdalīta statistika par sodiem saistībā ar suņu ekskrementu nesavākšanu. Pamatojoties uz šo normatīvo aktu, par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu  –
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

"Sodīt par pārkāpumiem, kas saistīti ar suņu īpašnieku bezatbildību, kad tie nesavāc savu mīluļu „atstāto”, ir pašvaldību funkcija."

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākā eksperte Iveta Kociņa atzīst, ka PVD inspektori gandrīz katru dienu piemēro sodus dzīvnieku turētājiem par labturības normu nenodrošināšanu dzīvniekiem. Tomēr sodīt par pārkāpumiem, kas saistīti ar suņu īpašnieku bezatbildību, kad tie nesavāc savu mīluļu "atstāto", tādējādi veicinot vides piesārņošanu, ir pašvaldību autonomā funkcija.

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Viktors Daugmalis atzīst, ka pārkāpumu ir daudz un akti tiek sastādīti, taču pašvaldības policija suņu un to saimnieku kontrolei nevar atvēlēt papildresursus.

Īpašumu teritorijas ir jāsakopj

Saskaņā ar Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.125 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi" 4.1.punktu komercsabiedrības atbilstoši noslēgtajam līgumam, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašnieki, valdītāji, pārvaldnieki-pilnvarnieki, lietotāji-nomnieki nodrošina nekustamā īpašuma teritorijas sakopšanu, apstādījumu uzturēšanu, nepieļaujot būvgružu un atkritumu uzkrāšanos.

V.Daugmalis norāda: lai pilsētas teritorijas izskats īpaši pēc ziemas perioda būtu atbilstošs gan no higiēnas, gan estētiskā viedokļa, tiek pievērsta pastiprināta uzmanība teritorijas sakopšanas noteikumu izpildei. Saistošo noteikumu prasību izpildes kontroli veic astoņpadsmit Rīgas izpilddirekciju administratīvo inspekciju inspektori.

Par saistošo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajām personām - līdz 250 latiem, juridiskajām personām - līdz 1000 latiem.

V.Daugmalis informē, ka Rīgas domes Administratīvā komisija 2011.gadā ir izskatījusi deviņas šādas lietas, bet līdz 2012.gada 1.martam - trīs lietas. Izteikti gan brīdinājumi, gan arī piemēroti naudas sodi no pieciem līdz piecdesmit latiem.

Kā ar speciālām urnām?

Daudzviet Eiropā vērojama prakse, ka suņu ekskrementiem tiek izvietotas speciālas urnas. Rīgas domes pārstāvis Viktors Daugmalis skaidro, ka suņu ekskrementi ir kvalificējami kā sadzīves atkritumi un utilizējami, izmantojot jebkuras atkritumu urnas. No Rīgas vides aizsardzības fonda paredzēts piešķirt 1 921,12 latus 35 jaunu urnu izgatavošanai un uzstādīšanai Daugavas promenādē, Ķengaragā, Pļavnieku zaļajā birzī, Centra rajona un Latgales priekšpilsētas teritorijās.

"Apkārtējās vides piesārņošanas risku iespējams mazināt, vienmēr savācot un izmetot dzīvnieku izkārnījumus, kā arī regulāri dodot mājdzīvniekiem prettārpu līdzekļus."

Speciālās urnas suņu izkārnījumiem ir uzstādītas Liepājā, Jelgavā un citās Latvijas pilsētās. Jelgavas pilsētas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta informē, ka Jelgavas pilsētā par pašvaldības līdzekļiem tvertnes suņu ekskrementu savākšanai ir izvietotas sešās vietās, kur visvairāk suņi tiek vesti pastaigās. Tvertņu iztukšošanu organizē Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra "Pilsētsaimniecība". Kā atzīst aģentūras speciālisti, tvertnes pildās, un tas nozīmē, ka suņu saimnieki tās izmanto paredzētajam mērķim.

Cik bīstami ir suņu izkārnījumi?

Suņu īpašniekiem nevajadzētu vieglprātīgi izturēties pret savu pienākumu. Pamestie izkārnījumi ir gan neglīti, gan arī bīstami veselībai. PVD eksperte Iveta Kociņa norāda uz vides piesārņojuma risku, kas rodas, suņa fekālijām nokļūstot augsnē. Viņa skaidro, ka ar tajās esošajiem helmintiem (tārpiem, piemēram, cērmēm, lenteņiem, spalīšiem, to oliņām) var invadēties (aplipt) citi dzīvnieki un arī cilvēki. Neattārpotā sunī mītošais apaļtārps spēj saražot desmitiem tūkstošu oliņu dienā, kas ar suņa izkārnījumiem nonāk apkārējā vidē. Ja izkārnījumi netiek savākti, oliņas paliek ārējā vidē un pastāv turpmākās invadēšanās risks.

I.Kociņa skaidro, ka helminti ar tā saukto zoonotisko potenciālu spēj pāriet no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Suņa cērme ir viena no tiem, un cilvēks pie tās var tikt, norijot parazīta mikroskopiskās oliņas. Vislielāko kaitējumu veselībai nodara cērmju kāpuri, no zarnu trakta migrējot organismā. Ja tie nonāk acīs, rodas neatgriezenisks kaitējums redzei. Eksperte piebilst: ne tikai suņa, bet arī kaķa cērme var radīt nopietnas veselības problēmas cilvēkam.

I.Kociņa uzsver dzīvnieku īpašnieku informēšanas un izglītošanas nepieciešamību. Viņa atgādina, ka apkārtējās vides piesārņošanas risku iespējams mazināt, vienmēr savācot un izmetot dzīvnieku izkārnījumus, kā arī regulāri dodot mājdzīvniekiem prettārpu līdzekļus.
Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU