Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
„Latvijai būtu jāsaprot, ka pasaule kļūst aizvien „plakanāka” un lēnām pārvēršas par lielu ciematu, kurā visi ir saistīti ar visiem,” tā attīstības sadarbību komentē Mursijas Universitātes ( Spānija) maģistrantūras programmas "Ekonomiskā sadarbība un attīstība" studente Mairita Lūse.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Attīstības sadarbība ir pārtikušu valstu sadarbība ar trūcīgākām valstīm, savstarpēji vienojoties par efektīvāko veidu mazattīstīto valstu attīstībai. Tā nav humānā palīdzība - plūdu seku likvidēšana vai pārtikas piegāde badacietējiem.
Lēmums palīdzēt mazāk attīstītām valstīm nav tikai kāda Latvijas ierēdņa vēlme vai iegriba, bet gan starptautiska vienošanās: visā pasaulē valstis, kam klājas labāk, palīdz tām, kam klājas ne tik veiksmīgi.
To, ka arī Latvijai attīstības sadarbībai ik gadu jāatvēl zināma daļa finansējuma, paredz ANO un Eiropas Savienības ietvaros apstiprinātas finansējuma saistības. Ievērojot ANO saistības, ES un tās dalībvalstīm līdz 2015.gadam attīstības sadarbībai jāvelta 0,7% no nacionālā kopienākuma. Nacionālais kopienākums pēc būtības ir visai līdzīgs iekšzemes kopproduktam. Iekšzemes kopprodukts atspoguļo ienākumus no ekonomiskām darbībām noteiktā valstī (tai skaitā ienākumus no nerezidentu jeb ārvalstu iedzīvotāju vai tiem piederošu uzņēmumu saimnieciskajām darbībām šajā valstī), bet nacionālais kopienākums aptver ienākumus, kas pieder šīs valsts rezidentiem (tai skaitā ienākumus no šīs valsts iedzīvotāju veiktajām ekonomiskajām darbībām ārvalstīs).
Saskaņā ar ES saistībām, Latvijai līdz 2010.gadam attīstības sadarbībai bija jāatvēl 0,17 procenti. Pašlaik Latvija ievērojami atpaliek no starptautisko finansējuma saistību izpildes, paredzētajam mērķim atvēlot vien 0,06% no kopienākuma.
Latvija – pēdējā vietā Eiropā
"Nav noslēpums, ka Latvija pēc piešķirtā finansējuma attīstības sadarbībai un attīstības izglītībai ieņem pēdējo vietu starp ES valstīm," norāda biedrības "GLEN Latvija" padomes priekšsēdētājs Jānis Ķirpītis. To apliecina CONCORD AidWatch 2011.gada pētījums, kas veikts, balstoties uz ES valstu Ārlietu ministriju sniegto informāciju (CONCORD ir Eiropas attīstības sadarbības un attīstības izglītības jomā darbojošos NVO savienība, kurā pārstāvēti 1800 NVO; CONCORD pārstāvēta arī Latvijas platforma attīstības sadarbībai (LAPAS), kuras biedrs ir "GLEN Latvija").
Pētījumā parādīts, cik procentus no nacionālā kopienākuma Eiropas valstis atvēl attīstības sadarbībai. Lūk, rezultāti: Luksemburga – 1,09%, Zviedrija – 0,97%, Dānija – 0,90%, Nīderlande – 0,81%, Beļģija – 0,64%, Apvienotā Karaliste – 0,56%, Somija – 0,55%, Īrija – 0,53%, Francija – 0,50%, Spānija – 0,43%, Vācija – 0,38%, Austrija – 0,32%, Portugāle – 0,29%, Kipra – 0,20%, Grieķija – 0,17%, Itālija - 0,15%, Slovēnija – 0,13%, Čehija – 0,12%, Malta – 0,11%, Lietuva un Igaunija – 0,10%, Ungārija, Bulgārija un Slovākija – 0,09%, Polija – 0,08%, Rumānija – 0,07%, un pēdējā vietā – Latvija ar 0,06% no nacionālā kopienākuma.
"Lai cik tāla arī šķistu Āfrika, Dienvidamerika un Āzija, iesaku aplūkot savas kafijas bundžas, apģērbu etiķetes un rīsu pakas – šī pasaule ir krietni tuvāka, nekā domājam."
"Būtiski, ka līdz 2015.gadam Latvija kopā ar citām Eiropas valstīm ir apņēmusies palielināt attīstības sadarbības budžetu līdz 0,7% no nacionālā kopienākuma. Izskatās, ka Latvija būs starp tām dažām valstīm, kuras šo apņemšanos un solījumu pat tuvu neizpildīs. 2011.gadā bez iemaksām Latvija divpusējai attīstības sadarbībai piešķīra 269 latus. Naudas izlietošanai tika rīkots simbolisks konkurss, kas mums izraisīja smīnu.
Kā norāda CONCORD AidWatch pētījums, kura veidošanā līdzdarbojās arī biedrības "GLEN Latvija" pārstāvji, Latvijas politiskajā vidē nav izpratnes par pasaules attīstības tendencēm. Jāatzīst arī, ka LAPAS, kuru uzdevums bija politiskās vides izglītošana un lobēšanas darbs, šajos centienos nav guvusi panākumus," uzsver J.Ķirpītis.
Kāpēc Latvijai jāpalīdz citiem?
"Latvijai finansējums attīstības sadarbības aktivitātēm jāpiešķir vairāku
iemeslu dēļ," norāda Mursijas Universitātes maģistrantūras programmas
"Ekonomiskā sadarbība un attīstība" studente Mairita Lūse. Viņa skaidro:
"Latvijai būtu jāsaprot, ka pasaule kļūst aizvien "plakanāka" un lēnām pārvēršas
par lielu ciematu, kurā visi ir saistīti ar visiem. Lai cik tāla arī šķistu
Āfrika, Dienvidamerika un Āzija, iesaku visiem aplūkot savas kafijas bundžas,
apģērbu etiķetes un rīsu pakas – šī pasaule ir krietni tuvāka, nekā domājam. No
šī tuvuma izriet attīstības sadarbības egoistiskais iemesls. Nemieri un krīzes
vienā valstī var un mēdz atbalsoties visā pasaulē. Ja vēlamies radīt drošāku
pasauli, tā vietā, lai celtu mūrus un pirktu ieročus, varam ieguldīt naudu
izglītībā un attīstībā. Cilvēki ar drošu
darbu un spējām analizēt situāciju tik viegli nekļūs par teroristiem."
Kā norāda M.Lūse, otrs iemesls ir Latvijas tēla veidošana. Viņa stāsta: "Lai tiktu uzskatīti par pilnvērtīgiem Eiropas Savienības locekļiem, mums ir jāturpina piedalīties attīstības sadarbībā. Lai arī cik ļoti latviešiem patiktu sūdzēties par savu slikto situāciju, nabadzība Latvijā nav tas pats, kas nabadzība Laosā. Latvija atrodas attīstīto valstu grupā, un mums ir atbilstoši jāuzvedas. Jāapzinās, ka attīstības sadarbības projekti var radīt jaunus biznesa kontaktus, eksporta un importa iespējas, kā arī nest Latvijas vārdu pasaulē. Mums nav vēsturiski noturīgu kontaktu ar citu kontinentu valstīm, bet attīstības sadarbība ir iespēja iepazīt un atklāt jaunas pasaules un to piedāvātās iespējas."
Krīzes laikā finansējums strauji saruka
Laikā no 2005.gada līdz 2009.gadam Ārlietu ministrijai divpusējās attīstības sadarbības projektu īstenošanai prioritārajās saņēmējvalstīs - Moldovā, Gruzijā, Baltkrievijā un Ukrainā - no valsts budžeta līdzekļiem piešķirtais finansējums pakāpeniski pieauga no 100 000 līdz 580 000 latu, bet 2009.gada sākumā finanšu un ekonomiskās krīzes rezultātā attīstības sadarbībai atvēlētais valsts budžets tika samazināts līdz 9000 latu. 2010.gadā šim mērķim tika atvēlēti 807 lati, bet 2011.gadā vairs tikai 269 lati, tādējādi praktiski pārtraucot divpusējo attīstības sadarbības projektu īstenošanu.
2012.gadā finansējumu divpusējās attīstības sadarbības politikas īstenošanai ir izdevies palielināt par 50 000 latu – no valsts budžeta attīstības sadarbībai šogad atvēlēti 50 296 lati.
Ir idejas, kur tērēt naudu
Valsts sekretāru sanāksmē 2012.gada 9.februārī izsludināts Ārlietu ministrijas izstrādātais "Attīstības sadarbības politikas plāns 2012.gadam". Tajā atklāts, kā sadalīt attīstības sadarbībai šogad atvēlētos līdzekļus.
Saskaņā ar 2011.gadā apstiprinātajām Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm laikam no 2011.gada līdz 2015.gadam, papildus Austrumu partnerības valstīm Latvija divpusējā attīstības sadarbībā plāno koncentrēties arī uz Centrālāzijas reģionu. Tā kā naudas ir maz, 2012.gadā par prioritāro valsti izvirzīta Moldova, ar kuru līdz šim jau īstenota virkne veiksmīgu projektu dažādās jomās. 2011.gadā notikušās priekšizpētes vizītes laikā Moldovā tika identificētas sadarbības iespējas ar ASV starptautisko attīstības aģentūru USAID, kas Moldovā plāno ieviest apjomīgu četru gadu projektu tieslietu sistēmas reformu jomā. Latvija projektā plāno iesaistīties, nodrošinot daļu projekta līdzfinansējuma un iesaistot Latvijas ekspertus tā īstenošanā.
"Latvijas politiskajā vidē nav izpratnes par pasaules attīstības tendencēm."
Attīstības sadarbības politikas plāns 2012.gadam paredz, ka 30 000 latu Latvija šogad atvēlēs dalībai ASV starptautiskās attīstības aģentūras USAID īstenotā četru gadu projektā Moldovā tieslietu jomā. Plānojot 2012.gada budžetu, Ārlietu ministrija valdību aicināja attīstības sadarbībai atvēlēt 150 000 latu, bet, kā jau iepriekš minēts, saņēma 50 000. Ja ministrija saņems papildu finansējumu, arī tas tiks novirzīts ES kopējās programmēšanas aktivitātēm Moldovā.
Kā skaidro Ārlietu ministrijā, tāpat nepieciešams atsākt Latvijas dalību civilo projektu īstenošanā Afganistānā, sadarbojoties ar citiem uz vietas pārstāvētiem donoriem. Atlikušo finansējumu plānots novirzīt kā līdzfinansējumu projektiem, kas ieguvuši finansējumu projektu īstenošanai no starptautiskajiem donoriem. Tādēļ 5000 latu no Latvijas valsts budžeta varētu kļūt par atbalstu civilā projekta īstenošanai Afganistānā - vietā, kur atrodas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingents (Fārjābas provincē) vai vietā, kur atrodas Latvijas Valsts policijas pārstāvji.
Atlikušos 15 269 latus Ārlietu ministrija plāno novirzīt kā daļu no līdzfinansējuma nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem, kas ieguvuši finansējumu no starptautiskajiem donoriem attīstības sadarbības un attīstības izglītības projektu īstenošanai.
Norāda, kam vajadzētu piešķirt līdzfinansējumu
"Ir apsveicami, ka tiek atsākts finansējums un divpusējās attīstības sadarbības aktivitātes. 15 269 lati ir summa, ar kuru varētu nodrošināt līdzfinansējumu diviem trim Latvijas NVO projektiem 2012.gadā, kuru pamata finansējums iegūts citur. Piemēram, "GLEN Latvija" 2012.gadā īsteno attīstības izglītības programmu Latvijas skolās, programmas finansējums konkursa kārtībā iegūts no Europ Aid. Nepieciešamais līdzfinansējums 6642 lati, bet no ES iegūtais finansējums, kas tiks izlietots Latvijā, – 19 928 lati," Ārlietu ministrijas plānu komentē biedrības GLEN padomes locekle Ilze Saleniece: "Tā kā Latvijas attīstības sadarbības politika šobrīd nav ilgtspējīga un mērķtiecīga, ir būtiski, ka divpusējās attīstības sadarbības ietvaros tiktu finansēti un līdzfinansēti tieši Latvijas NVO attīstības sadarbības un attīstības izglītības projekti, jo pašlaik tieši Latvijas NVO uztur pieredzi un zināšanu apmaiņu minētājās jomās."
"Pašlaik Latvija ievērojami atpaliek no starptautisko finansējumu saistību izpildes, paredzētajam mērķim atvēlot vien 0,06% no kopienākuma."
