Kopīgā apņemšanās
Oficiālā attīstības palīdzība (no angļu val. - official development assistance (ODA)) ir valsts, pašvaldību un to izpildinstitūciju sniegtā palīdzība noteiktām attīstības valstīm ar izdevīgiem finansiāliem noteikumiem (ja aizdevums, tad vismaz ar 25% dāvinājumu)1, lai veicinātu šo valstu ekonomisko attīstību un labklājību2.
Šo terminu ir ieviesusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (OECD DAC), lai noteiktu starptautiski sniegtās palīdzības apmērus. Šajā rādītājā neietilpst līdzekļi, ko iegulda, piemēram, eksporta uzlabošanai, ieroču iegādes atbalstam, miera uzturēšanas aktivitātēm.
Oficiālo attīstības palīdzību var skatīt divējādi – kā reālo summu noteiktā valūtā vai kā apjomu procentos no nacionālā kopienākuma (NKI). NKI savā ziņā ir līdzīgs iekšzemes kopproduktam (IKP), kas ir valsts teritorijā saražoto gala produktu un pakalpojumu summārā vērtība gada laikā. NKI ir vienāds ar IKP un primārā ienākuma darījumu ar ārpasauli saldo3, vienkārši sakot - tas ietver IKP un ienākumus no šīs valsts iedzīvotāju veiktajām ekonomiskajām darbībām ārvalstīs.
"Attīstības sadarbība ir atbalsta sniegšana trūcīgām un mazāk attīstītām valstīm ar mērķi veicināt šo valstu un sabiedrību ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību."
2000.gada septembrī pasaules līderu sanāksmē apstiprināja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Tūkstošgades deklarāciju, ar kuru 191 nācija apņēmās līdz 2015.gadam mainīt pasauli, nosakot astoņus tūkstošgades attīstības mērķus (Millennium Development Goals). Lai tos sasniegtu, attīstītākās valstis nolēma līdz 2015.gadam kopīgi palielināt sniegto finansējumu attīstības mērķiem.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis 2005.gadā apņēmās līdz 2010.gadam kolektīvi attīstības palīdzībai veltīt 0,56% no kopējā ES NKI apjoma un attiecīgi līdz 2015.gadam sasniegt kolektīvo mērķi – 0,7% no NKI. Ņemot vērā ES dalībvalstu atšķirības, finansējuma mērķi ir diferencēti ES 12 (tā sauktās jaunās ES dalībvalstis, kas pievienojās 2004. un 2007.gadā) un ES 15 (tā sauktās vecās ES dalībvalstis, kas veidoja ES līdz 2004.gadam).
ES 15 valstīm tas ir 0,51% no NKI līdz 2010.gadam un 0,7% no NKI līdz 2015.gadam. Savukārt ES 12 dalībniecēm, tai skaitā Latvijai, tie ir 0,17% no NKI līdz 2010.gadam un 0,33% no NKI līdz 2015.gadam.4
Latvija ceļā uz mērķa sasniegšanu
Atsaucoties uz iepriekš minētajām ANO un ES apstiprinātajām finansējuma saistībām, Latvijai ik gadu no valsts budžeta ir jāatvēl līdzekļi attīstības sadarbībai. Attīstības sadarbība (development cooperation) ir atbalsta sniegšana trūcīgām un mazāk attīstītām valstīm, lai veicinātu šo valstu un to sabiedrību ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību5. Paralēli joprojām lieto abus terminus – gan attīstības palīdzība (development aid), gan attīstības sadarbība (development cooperation), no kuriem otrais kļūst arvien populārāks kā tolerantāks un mazāk diskriminējošs attiecībā pret attīstības valstīm.
Lai sekotu līdzi saistību izpildei, oficiālās attīstības palīdzības apjomu regulāri uzskaita. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas sniegto informāciju ik gadu Latvija ziņo par oficiālo attīstības palīdzību OECD DAC komitejai. Līdz ar to Ārlietu ministrija apkopo datus par Latvijas valsts institūciju sniegto attīstības sadarbību, Ārlietu ministrijas īstenotajiem projektiem, ieskaitītajām iemaksām starptautiskajās organizācijās un citu informāciju, kas saskaņā ar OECD DAC vadlīnijām kopā veido valsts oficiālo attīstības palīdzību.
Savukārt Eiropas Komisija, balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un OECD datiem, ik gadu sagatavo ES donoru atlasu, kas dod pārskatu par ES un dalībvalstu sniegtās palīdzības apjomu, skatot arī palīdzības sadalījumu pa reģioniem un sektoriem.
2011.gadā Latvija attīstības sadarbībai veltīja 0,07% no NKI, kas veido apmēram 9,7 miljonus latu. Kā liecina Ārlietu ministrijas oficiālajā mājaslapā pieejamā informācija, lielāko daļu (~90%) no Latvijas sniegtās attīstības palīdzības veido daudzpusējā palīdzība - tās ir iemaksas ES budžetā (kopējai ES attīstības politikas īstenošanai), ANO aģentūrās un fondos, Starptautiskajā Attīstības aģentūrā (IDA) un citur.
Atlikušo Latvijas oficiālās attīstības palīdzības daļu (~10%) rada divpusējā palīdzība (tai skaitā Ārlietu ministrijai piešķirtā attīstības sadarbības politikas budžeta ietvaros realizētie projekti), atsevišķu valsts iestāžu finansējums divpusējai attīstības sadarbībai, kā arī humānā palīdzība.
Lai arī pēc kopīgās apņemšanās plāniem kolektīvā ES mērķa sasniegšanai Latvijai jau 2010.gadā attīstības sadarbībai bija jāatvēl 0,17% no NKI, pašreizējais apjoms ir krietni mazāks. Ņemot vērā ekonomiskās krīzes radītās sekas un budžeta samazinājumus, no saviem solījumiem atpaliek arī citas ES dalībvalstis. Šobrīd tikai četras no tām – Zviedrija, Luksemburga, Dānija un Nīderlande – ir sasniegušas solīto oficiālās attīstības palīdzības apjomu. Lielbritānija plāno sasniegt 0,7% no NKI nākamgad.
"Latvijai ik gadu no valsts budžeta ir jāatvēl līdzekļi attīstības sadarbībai."
Vairākas valstis ir izrādījušas progresu, tomēr lielākā daļa, kā norāda ikgadējais starptautiskais pētījums AidWatch, visticamāk, nesasniegs iecerēto. Latvija oficiālās attīstības palīdzības sniegšanā no visām ES dalībvalstīm šobrīd ir pēdējā vietā. Zemākais rādītājs ir gan absolūtos skaitļos, gan arī skatot procentus no NKI ar savu oficiālās attīstības palīdzības apjomu. Līdz ar to Latvija ir to septiņu valstu vidū, kas sasniegusi mazāk nekā 50% no solītā.
Salīdzinājumam ar pārējām Baltijas valstīm: Lietuvai bijis 37% pieaugums un Igaunijai – 26% pieaugums.6 Kritiku Latvija saņēmusi arī no U2 solista Bono izveidotās organizācijas One, kas seko līdzi Eiropas progresam attīstības palīdzības sniegšanā Āfrikai. Ziņojumā minēts, ka Latvija ir starp tām piecām Eiropas valstīm, kas Āfrikai ziedo vismazāk.
Vai varam to, ko solījām?
Pat ja Latvijai nav izdevies sasniegt vidus termiņa mērķi – 0,17% no NKI –, tomēr viss vēl nav zaudēts. ES kolektīvās apņemšanās gala termiņš ir 2015.gads, kad Latvijas oficiālajai attīstības palīdzībai vajadzētu sasniegt 0,33% no NKI, kas ir gandrīz piecreiz lielāka summa nekā līdz šim atvēlētā. Vai tas ir iespējams?
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas sniegto informāciju Latvija apzinās savus starptautiskos attīstības sadarbības finansēšanas mērķus. Pašlaik Latvija savās saistībās atpaliek, proti, 2011.gadā oficiālās attīstības palīdzības līmenis ir 0,07% no NKI. Tai pašā laikā, lai gan no 2009.gada līdz pat 2011.gadam finansējums divpusējiem attīstības sadarbības projektiem ekonomiskās krīzes ietekmē bija samazināts līdz minimumam, 2012.gadā divpusējā programma ir atjaunota, kas ļauj ar cerībām raudzīties nākotnē.
Ārlietu ministrija centīsies nodrošināt vismaz nelielu, tomēr pieaugumu attiecībā uz plānoto divpusējo attīstības sadarbības programmu nākamajos gados. Tajā pašā laikā nevar definēt kādus konkrētākus mērķus attiecībā uz finansējuma kāpumu.
Finansējuma pieaugums attīstības sadarbībai atkarīgs no politiķu gribas, tā uzskata organizācijas "GLEN Latvija" pārstāve Ieva Sniķersproģe, kas jau vairākus gadus strādā ar attīstības jautājumiem. Tomēr, tā kā pilnīgas izpratnes par šo jautājumu nav ne Latvijas politiķu rindās, ne arī sabiedrības līmenī (kas nodrošinātu arī lielāku politikas veidotāju interesi par to), diez vai mērķis ir sasniedzams. "Latvijai gan vajadzētu saprast, ka būsim ES Padomes prezidējošā valsts tieši 2015.gadā un šīs saistības esam uzņēmušies," norāda I.Sniķersproģe.
Attīstības politikas potenciāls
Tā kā ES ārējā politikā attīstības sadarbībai ir noteicoša nozīme, līdz ar to attīstības sadarbības politika ir arī viena no Latvijas ārpolitikas prioritārajām jomām, kā minēts Latvijas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2011.–2015.gadam. Kopš 2004.gada, kad Latvija kļuva par pilntiesīgu ES dalībvalsti, tā no palīdzības saņēmējas ir kļuvusi par palīdzības sniedzēju.
Līdzībai varētu teikt, ka no bērna, ko vajag atbalstīt, esam izauguši un kļuvuši par pilngadīgiem pieaugušajiem, kuriem nu pašiem ir jāuzņemas atbildība un jāpalīdz citiem. Kā saredz biedrības "Latvijas Platformas attīstības sadarbībai" direktore Inese Vaivare, uz kopējā pasaules valstu fona Latvija ir attīstīta valsts, un mums ir vērtīga pārejas pieredze, ar ko dalīties un no kuras var mācīties citas attīstības valstis, kas vēl tikai piedzīvo pārmaiņas un demokrātiskas valsts uzbūves veidošanos. Tāpat attīstības sadarbība ir būtiska Latvijai, jo tā ir iespēja parādīt savu sapratni līdzatbildībā par pasauli un kopējā labuma vairošanā – padarīt pasauli taisnīgāku un labāku.
Tai pašā laikā finansējums attīstības sadarbībai, īpaši divpusējai attīstības sadarbībai, ir bijis ierobežots. Kā norāda I.Sniķersproģe: "Latvijā pēdējos trīs gados divpusējā attīstības sadarbība praktiski nav eksistējusi. Tas noved pie ekspertīzes samazināšanās un attiecīgi – pie izpratnes samazināšanās, līdz veidojas apburtais loks, jo bez izpratnes un sabiedrības atbalsta budžets attīstības sadarbībai netiek palielināts."
"Attīstības sadarbības politika ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritārajām jomām."
Latvijā būtu nepieciešams finansējums gan divpusējiem attīstības sadarbības projektiem, gan līdzfinansējums nevalstiskajām organizācijām, kas ir uzvarējušas EuropeAid vai citos grantu projektu konkursos. Pozitīvi, ka 2012.gadā Ārlietu ministrija attīstības sadarbības un attīstības izglītības projektu īstenošanai piešķīrusi 15 269 latu lielu līdzfinansējumu tām nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem, kas ieguvuši starptautisko donoru finansējumu.7
Situācijas uzlabošana iespējama, ne tikai palielinot finansējumu, bet arī aktīvāk iesaistoties ES daudzgadu budžeta plānošanas procesā attīstības sadarbības jautājumos, lai Eiropas Komisijas EuropeAid granti arī nākotnē paliek pieejami Latvijas nevalstiskajām organizācijām, kas šobrīd ir nozīmīgas valsts attīstības sadarbības stiprinātājas, skaidro I.Sniķersproģe.
Tas ir būtiski, jo, īstenojot attīstības sadarbības un attīstības izglītības projektus, ir realizēta attīstības sadarbības prakse, kā arī veicināta sabiedrības izpratne un atbalsts, kas ir svarīgs priekšnosacījums veiksmīgai attīstības sadarbības politikai.
1 OECD mājaslapa. Pieejams: http://stats.oecd.org/glossary/detail.asp?ID=6043
2 Latvijas Platformas attīstības sadarbībai mājaslapa, sadaļa Attīstības sadarbības vārdnīca. Pieejams: www.lapas.lv/attistibas-sadarbiba/attistibas-sadarbibas-vardnica/
3 Centrālās statistikas biroja mājaslapa. Pieejams: http://data.csb.gov.lv/DATABASE/ekfin/%CEstermi%F2a%20statistikas%20dati/Iek%F0zemes%20kopprodukts/IK010lv.htm
4 Ārlietu ministrijas mājaslapa, sadaļa Attīstības sadarbība. Pieejams: http://www.am.gov.lv/lv/Arpolitika/Attistibas-sadarbiba/ES/
5 Latvijas Platformas attīstības sadarbībai mājaslapa, sadaļa Attīstības sadarbības vārdnīca. Pieejams: http://lapas.lv/attistibas-sadarbiba/attistibas-sadarbibas-vardnica/
6 Latvijas Platformas attīstības sadarbībai mājaslapa. Pieejams: http://lapas.lv/2012/06/latvija-%E2%80%93-pedeja-vieta-eiropas-savieniba-oficialas-attistibas-palidzibas-sniegsana/
7 Ārlietu ministrijas mājaslapa, sadaļa "Aktualitātes/ziņas". Pieejams: http://www.am.gov.lv/lv/Jaunumi/zinas/2012/junijs/12-2/
