Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Likumā „Par arodbiedrībām” reģistra vešanas normas ir vispārīgas, neskaidras un novecojušas, tādējādi apgrūtinot arodbiedrību reģistrācijas procesu. Plānots, ka grozījumi likumā mainīs līdzšinējo arodbiedrības reģistrācijas kārtību, padarot to konkrētu un nepārprotamu.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Šā gada 15.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti un konceptuāli atbalstīti grozījumi likumā "Par arodbiedrībām", kas paredz noteikt kārtību, kādā Uzņēmumu reģistrs ved arodbiedrību reģistru. Šā gada 31.janvārī izmaiņas likumā "Par arodbiedrībām" atbalstīja Ministru kabinets (MK) un 15.februāri tos konceptuāli atbalstīja arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Likuma grozījumi paredz, ka turpmāk arodbiedrības Uzņēmumu reģistrā (UR) tiks reģistrētas līdzīgi kā biedrības un nodibinājumi. Grozījumi likumā "Par arodbiedrībām" stāsies spēkā tikai pēc tam, kad tiks pieņemti Saeimā trešajā lasījumā.
Grozījumu mērķis – korekta arodbiedrību reģistrācija
Likumprojekta grozījumi tapuši ar mērķi sakārtot un uzlabot arodbiedrību tiesisko regulējumu, jo līdz šim likumā nav noteikta arodbiedrību reģistra vešanas kārtība - likumā nav minēts, kāda informācija ir jāuzkrāj un jāpublicē UR, kādi ir iesniedzamie dokumenti un kāds ir to saturs. Šī iemesla dēļ šobrīd UR nespēj izsekot, vai ziņas, ko norāda arodbiedrības, ir patiesas un pilnīgas.
"Tiesiskā regulējuma trūkums likumā var radīt šaubas par arodbiedrību reģistra ziņu publisku ticamību," min UR Juridiskās nodaļas juriskonsulte Inese Tērauda. "Ja arodbiedrības saskaņā ar pastāvošo praksi iesniedz nepilnīgus dokumentus, UR nav tiesīgs pieprasīt papildu dokumentus vai precizēt norādītās ziņas. Līdz ar to ir aktuāls jautājums, vai valsts var padarīt publiski ticamas ziņas par arodbiedrībām, ja nav normatīvā regulējuma, kā noteikt, ka publicējamās ziņas ir patiesas un tās panāktas ar tiesiskām metodēm."
"Likumprojekta mērķis ir nodrošināt normatīvos priekšnoteikumus arodbiedrību kā juridisko personu izveidošanai."
Lai tiesiskais mehānisms darbotos, likumprojekts paredz piemērot 2003.gada 30.oktobra likumu "Biedrību un nodibinājumu likums" jautājumos par arodbiedrību reģistrēšanu, organizatorisko struktūru, darbību, likvidāciju un reorganizāciju, jo līdz šim visas šīs darbības bija atstātas pašu arodbiedrību ziņā. Tādējādi turpmāk arodbiedrību reģistra darbības būs skaidri noteiktas un nepārprotamas, veiktas pēc normatīvo aktu regulējuma.
Likumprojekta sākotnējā anotācijā ir minēts, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt normatīvos priekšnoteikumus arodbiedrību kā juridisko personu izveidošanai. Tāpēc, piemērojot grozījumu, juridiski aizsargāta būs ne tikai arodbiedrība, bet arī trešā persona un sabiedrības tiesības un tiesiskās intereses.
Grozījumi neparedz pastāvošo arodbiedrību pārreģistrāciju
Līdz šim arodbiedrību reģistrācijas kārtība likumā "Par arodbiedrībām" noteikta ļoti abstrakti, nenorādot, kādi dokumenti un kāda informācija nepieciešama reģistra veikšanai, atstājot to pašu arodbiedrību ziņā. Vienīgā skaidri noteiktā lieta par arodbiedrību reģistrāciju ir norādīta likuma 3.panta otrajā daļā, kas paredz, ka "arodbiedrību reģistrē, ja tajā ir apvienojušies ne mazāk par 50 biedriem vai ne mazāk par vienu ceturtdaļu uzņēmumā, iestādē, organizācijā, profesijā vai nozarē strādājošo". Likuma grozījumi paredz papildināt šo 3.pantu ar piekto daļu, nosakot, ka turpmāk arodbiedrību reģistrāciju vešana UR notiks līdzīgi kā nodibinājumiem un biedrībām, piemērojot Biedrību un nodibinājuma likumu, kas skaidri nosaka, kāda informācija nepieciešama reģistra veikšanai.
"Turpmāk arodbiedrību reģistrācija UR notiks līdzīgi kā nodibinājumiem un biedrībām."
Likumprojekta grozījumu anotācijā atzīmēts, ka grozījumi neparedz jau reģistrēto arodbiedrību pārreģistrāciju, tikai nosaka konkrētākas prasības turpmākai arodbiedrību reģistra vešanai, kas būs jāpiemēro pēc likumprojekta ietvertā regulējuma spēkā stāšanās. Tas nozīmē, ka iepriekš reģistrētajām arodbiedrībām nevajadzēs pārveidot ierakstus arodbiedrību reģistrā un to struktūrvienību forma nemainīsies. Savukārt tām arodbiedrībām, kas reģistrēsies pēc grozījumu pieņemšanas, būs nepieciešams reģistrēties pēc jaunajām prasībām, ko nosaka Biedrību un nodibinājuma likuma regulējums.
Paredzēts veikt vēl vairāk izmaiņas
Likuma grozījumi, kas attieksies uz likuma "Par arodbiedrībām" 3.pantu, noteiks turpmāko arodbiedrību reģistra vešanas kārtību, taču, lai likums būtu pilnīgs, ir nepieciešams veikt arī citus grozījumus, kas kopumā var pārsniegt vairāk nekā 50% no likuma apmēra. Šāda darba apjomu ir paredzēts veikt līdz 2013.gada 1.februārim, kad izskatīšanai MK ir jāiesniedz pilnīgs likumprojekts jauna arodbiedrību tiesiskā regulējuma noteikšanai. Grozījumi jāizstrādā Labklājības ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.
