Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Mantinieki arvien biežāk atsakās no mantojuma, jo tā vērtība ir mazāka par īpašumam uzkrautajām parādsaistībām.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Ja ģimenes locekļi atsakās no mantojuma, kas apgrūtināts ar parādsaistībām, ja tās pārsniedz mantojuma vērtību, tad mantojuma masa kļūst par bezmantinieka mantu. Tā jāpārņem valstij, lai varētu norēķināties ar kreditoriem, atsavinot pārņemtos īpašumus.
Saskaņā ar Civillikumu bezmantinieka manta piekrīt valstij - tā no šīs bezmantinieka mantas atteikties nevar. Patlaban īpašumus caur Valsts ieņēmumu dienestu pārņem VAS "Valsts nekustamie īpašumi", AS "Latvijas valsts meži" vai VAS "Privatizācijas aģentūra", kas veic tālākās atsavināšanas darbības un norēķinās ar kreditoriem.
Kā valstij rīkoties ar mantu, kam nav īpašnieka
Finanšu ministrija (FM) piedāvā bezmantinieku mantas uzskaites, uzturēšanas un atsavināšanas funkciju nodot tiesu izpildītājiem, kuri mantas atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus izmaksās kreditoriem. Izmaiņu rezultātā tiks konkretizēts valsts atbildības apjoms par kreditoru saistībām, kā arī samazināti birokrātiskie šķēršļi bezmantinieka mantas atsavināšanai. FM pārstāvji arī uzsvēruši, ka likumu izmaiņas būtiski paātrinās šādas mantas atsavināšanu, turklāt process būs lētāks, un atbrīvos valsti no tai neraksturīgu funkciju pildīšanas.
"Pērn 11 mēnešos bijuši 70 gadījumi, kad pēc fiziskas personas nāves mantojums atzīts par bezmantinieka mantu."
Ministru kabinetā akceptētie FM ministrijas priekšlikumi nozīmē konceptuāli jaunu pieeju bezmantinieka mantas pārņemšanai, kuras īstenošanai nepieciešami grozījumi vairākos likumos, paredzot, ka turpmāk valstij piekritīga manta - nami, zeme, kapitālsabiedrību daļas, kurai nav mantinieku, – tiks nodota zvērinātu tiesu izpildītāju pārziņā.
Notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu notārs nosūtītu nevis Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pārsūtīšanai citām institūcijām, bet zvērinātam tiesu izpildītājam, kura amata vietas noteiktajās robežās (iecirknī) ir mantojuma atstājēja mantojamās mantas vai tās daļas atrašanās vieta.
Ja bezmantinieka manta ir nekustamais īpašums
Tiesību akta projekts paredz, ka šādā gadījumā notārs sagatavo notariālā akta izdruku, nosūta to zvērinātam tiesu izpildītājam, nosūta pašvaldībai un valsts institūcijai. Saņemot notariālā akta izrakstu, zvērināts tiesu izpildītājs novērtē, vai ir lietderīgi nekustamo īpašumu atsavināt. Ja izsole ir nelietderīga un kreditors atsakās iemaksāt drošības naudu par izsoles organizēšanu, kreditoru pretenzija tiek dzēsta, un informācija par nekustamo īpašumu nosūtīta VAS "Valsts nekustamie īpašumi". Ja kreditors iemaksā drošības naudu par izsoles rīkošanu, tiek rīkota izsole.
Ja kāds no kreditoriem vēlas atsavināt bezmantinieka mantu, zvērināts tiesu izpildītājs veic bezmantinieka mantas izsoli. Ja bezmantinieka manta tiek izsolīta, iegūtie līdzekļi sedz izdevumus, kas tiesu izpildītājam radušies saistībā ar bezmantinieka mantas realizāciju, kā arī normatīvajos aktos noteiktā apmērā - amata atlīdzību, kā arī sedz notāram radušos izdevumus. Pārējie iegūtie līdzekļi tiek sadalīti starp visiem kreditoriem (ja tādi ir), atlikušos naudas līdzekļus (ja tādi ir) ieskaita valsts budžetā.
"Saskaņā ar Civillikumu bezmantinieka manta piekrīt valstij."
Ja nekustamais īpašums izsolē netiek nopirkts, tiesu izpildītājs piedāvā kreditoriem paturēt mantu par izsoles sākumcenu. Ja neviens no kreditoriem nepiekrīt mantu paturēt, zvērināts tiesu izpildītājs rīko atkārtotu izsoli. Ja īpašums netiek nopirkts izsolē un neviens no kreditoriem nepiekrīt īpašumu paturēt, samaksājot izsoles sākumcenu, tiesu izpildītājs veic atkārtotas izsoles, līdz nekustamais īpašums tiek pārdots.
Ja bezmantinieka manta ir kustama manta
Šādā gadījumā notārs sagatavo notariālā akta izrakstu un nosūta to zvērinātam tiesu izpildītājam. Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka mantas pārdošana nav lietderīga vai pārdošanas rezultātā paredzamie ienākumi būs mazāki par zvērināta tiesu izpildītāja izdevumiem un kreditors atsakās iemaksāt drošības naudu, tad informāciju nosūta valsts iestādei, un kreditoru pieteiktie prasījumi tiek dzēsti.
Taču, ja zvērināts tiesu izpildītājs rīko izsoli un manta tiek nopirkta, tad zvērināts tiesu izpildītājs sagatavo aprēķinu par mantas pārdošanas rezultātā iegūto līdzekļu sadalīšanu, kur iegūtie līdzekļi vispirms sedz izdevumus, kas izpildītājam radušies saistībā ar bezmantinieka mantas realizāciju, kā arī normatīvajos aktos noteiktā apmērā amata atlīdzību, kā arī sedz notāram radušos izdevumus. Tālāk atbilstoši normatīvajos aktos precīzi noteiktiem kritērijiem pārējos līdzekļus sadala starp kreditoriem (ja tādi ir) un atlikušo summu (ja tāda ir) ieskaita valsts budžetā.
Ja manta netiek nopirkta izsolē, tiesu izpildītājs piedāvā kreditoriem to paturēt par sākumcenu. Ja neviens no kreditoriem nepiekrīt mantu paturēt, zvērināts tiesu izpildītājs rīko atkārtotu izsoli, pēc kuras tiesu izpildītājs atkal piedāvā kreditoriem paturēt mantu par sākumcenu, ja manta netiek nopirkta izsolē. Ja neviens nepiekrīt, tiesu izpildītājs veic atkārtotas izsoles, līdz manta tiek pārdota.
Ja bezmantinieka manta ir uzņēmuma kapitāldaļas
Projektā piedāvātā kārtība ir sekojoša: notārs sagatavo notariālā akta izrakstu un nosūta to zvērinātam tiesu izpildītājam. Saņemot notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, tiesu izpildītājs paziņo kapitālsabiedrības valdei par iespēju iegādāties valstij piekrītošās bezmantinieka kapitāla daļas. Savukārt kapitālsabiedrības valde par attiecīgo paziņojumu informē tās dalībniekus vai akcionārus. Ja kapitālsabiedrības dalībnieki izsaka vēlmi paši iegādāties attiecīgās kapitālsabiedrības daļas, tad tās viņiem tiek pārdotas.
"Izmaiņu rezultātā tiks konkretizēts valsts atbildības apjoms par kreditoru saistībām."
Zvērināts tiesu izpildītājs sagatavo aprēķinu par kapitāldaļu pārdošanā iegūto līdzekļu sadalīšanu. Taču, ja kapitālsabiedrības dalībnieki nevēlas iegādāties attiecīgās kapitāldaļas, zvērināts tiesu izpildītājs rīko izsoli. Ja kapitāldaļas tiek pārdotas izsolē, zvērināts tiesu izpildītājs sagatavo aprēķinu par mantas pārdošanas rezultātā iegūto līdzekļu sadalīšanu. Ja kapitāldaļas netiek pārdotas izsolē gada laikā, tad kapitālsabiedrība atpērk no valsts bezmantinieka kapitāldaļas divu mēnešu laikā no izsoles beigām, un zvērināts tiesu izpildītājs sagatavo aprēķinu par mantas pārdošanas rezultātā iegūto līdzekļu sadalīšanu. Ja kapitālsabiedrība divu mēnešu laikā neatpērk kapitāldaļas no valsts, tā trīs mēnešu laikā pieņem lēmumu par likvidāciju.
Priekšlikumi vēl ir uzlabojami
FM izstrādātajām bezmantinieku mantas atsavināšanas izmaiņām paredzami vairāki ieguvumi:
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 18.janvārī 1.lasījumā konceptuāli atbalstīja FM jauno pieeju bezmantinieka mantas pārņemšanai un ar tiem saistīto likumprojektu kopumu, kurā ietilpa grozījumi Meža likumā, likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", taču atzina, ka grozījumiem Komerclikumā, kuros paredzēts mainīt atsavināšanas kārtību kapitālsabiedrību daļām, kas atzītas par bezmantinieka mantu, ir nepieciešami nozīmīgi uzlabojumi. Lietderīgi būtu izpētīt citu valstu pieredzi un pārņemt labāko praksi, un piemērot to Latvijas situācijai.
Turklāt mēdz gadīties, ka ne vienmēr parādsaistības ir lielākas par nekustamā īpašuma tirgus vērtību, un ir arī tā, ka mantinieku nav. Ja pieņem, ka 98% gadījumu mantojuma masas tirgus vērtība ir zemāka par parādsaistību apjomu, tad atlikušie 2% gadījumi ir izņēmumi, kuriem nepieciešama klasifikācija, un arī šīs situācijas būtu iekļaujamas likumprojektā.
