Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Viena no Eiropas Sociālajā hartā minētajām pamattiesībām ir cilvēka tiesības uz mājokli.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Pārskatītā Eiropas Sociālā harta ir līgums, kas aizsargā cilvēka pamattiesības uz darbu, izglītību, medicīnisko un sociālo palīdzību.
To kopumā jau ir ratificējušas divdesmit valstis, no kurām 15 ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Savukārt šo dokumentu parakstījušas, bet nav ratificējušas divdesmit piecas valstis.
Latvija hartu parakstīja 2007.gadā. Pēc trim gadiem 10.Saeima sāka darbu pie likumprojekta par Pārskatītās Sociālās hartas ratifikāciju, taču parlamenta atlaišanas dēļ tas tika pārtraukts. Pirmajā lasījumā likumprojektu pieņēma 11.Saeima. Otrā lasījuma datums pagaidām vēl nav noteikts.
Latvija akceptē hartas pantus, taču ne visus
Pārskatītā Eiropas Sociālā harta aicina valstis ievērot virkni cilvēka pamattiesību. Tostarp tiesības uz darbu, taisnīgiem darba apstākļiem, noslēdzot kolektīvos līgumus, tiesības uz sociālo un medicīnisko palīdzību un daudzas citas, kuras izklāstītas 31 hartas pantā. Taču dalībvalstis ratifikācijas gaitā drīkst izvēlēties tos hartas pantus, kurus tās uzņemsies pildīt.
"Pirms Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas likuma ratifikācijas Saeimā tika izstrādāts Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstības izvērtējums hartas prasībām, kuru veidoja Labklājības ministrijas eksperti sadarbībā ar Iekšlietu, Tieslietu un citām ministrijām," stāsta Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta nozares vecākā eksperte starptautisko attiecību jautājumos Liene Ramane.
"Eksperti izvērtēja katru no pārskatītās hartas pantiem. Tad, ņemot vērā reālo situāciju valstī, kā arī citus starptautiskos dokumentus, ieteica Saeimai ratificēt to vai citu hartas pantu. Jāuzsver, ka katra no hartas parakstītājvalstīm uzņemas noteiktas saistības, kas atbilst tās iespējām."
Valstis, kuras apņēmušās pildīt noteiktus hartas pantus, tiek arī īpaši uzraudzītas, un tām regulāri jāiesniedz atskaites ziņojumi. Eiropas Padome šajā saistībā vērtē ne tikai juridisko, bet arī reālo situāciju katrā atsevišķā valstī, jo hartas galvenais uzdevums ir akceptētās saistības ieviest praktiskajā dzīvē.
Papildu finanses un iestādes neprasa
Pirmajam likumprojekta lasījumam sagatavotajā izvērtējumā ieteikts atbalstīt 21 hartas pantu. Tātad tobrīd Latvija vēl nebija gatava atbalstīt 10 hartas pantus.
Šeit jāpiebilst, ka dokumenta ratifikācija neizraisa sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņas un nerada vajadzību pēc papildu līdzekļiem, jo Pārskatītās hartas ietvaros tiek ratificēti tie panti, kuru ieteikumiem atbilst Latvijas normatīvie akti. Turklāt normatīvā akta izpildi nodrošinās esošo valsts institūciju ietvaros.
"Pārskatītā Eiropas Sociālā harta ir līgums, kas aizsargā cilvēka pamattiesības uz darbu, izglītību, medicīnisko un sociālo palīdzību."
Aizvadītā gada novembrī 11.Saeima turpināja izskatīt likumprojektu "Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu". Debašu laikā deputāts Einārs Cilinskis uzsvēra: "Neapšaubāmi, šis ir svarīgs likumprojekts, un es arī aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā. Taču vienlaikus aicinu uz otro lasījumu tomēr ļoti rūpīgi izvērtēt, vai šo izņēmumu, kādus paredz šis likums, ratificējot Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu, tomēr nav pārāk daudz un vai šādā veidā mēs tomēr pārāk neierobežojam gan invalīdu tiesības, gan arī citu neaizsargātu sociālo grupu tiesības. Jā, ka dažos gadījumos šie izņēmumi būs nepieciešami, taču aicinu gan Labklājības ministriju, gan atbildīgo komisiju ļoti rūpīgi izanalizēt, vai mēs varētu pievienoties arī citiem pantiem, nekā paredzēts šā brīža projektā." Pirmajā lasījumā likumprojektu atbalstīja 86 deputāti.
Tāpat Saeima nolēma, ka atbildīgā par šo likumprojektu arī turpmāk būs Ārlietu komisija, un noteica priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam līdz 2012.gada 20.janvārim.
Par tiesībām uz dzīvesvietu
Arī vairākas sabiedriskās organizācijas uzskata, ka Latvijai ir jāakceptē arī citi Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas panti, tostarp 31.pants – "Tiesības uz dzīvesvietu".
Šis pants nosaka: "Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz dzīvesvietu izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas veikt sekojošus pasākumus:
Četras nevalstiskās organizācijas - Latvijas Cilvēktiesību centrs, Latvijas Cilvēktiesību komiteja, biedrība "Par taisnīgumu Latvijā" un Denacionalizēto māju īrnieku asociācija ir nosūtījušas vēstuli Saeimai ar priekšlikumu šo pantu iekļaut likuma "Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu" otrajā lasījumā.
Vēstulē teikts: "Jau nekavējoties pēc neatkarības atjaunošanas Latvija ir pievienojusies Starptautiskajam paktam par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, tādējādi atzīstot tiesības uz mājokli. Ekonomiskās krīzes apstākļos šo tiesību nodrošināšana kļūst arvien svarīgāka.
Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, hipotekāro kredītu, kurus bankas izsniedza mājsaimniecībām, kopsumma ir lielāka par 5 miljardiem latu. Arvien vairāk parādnieku nespēj savlaikus nokārtot savas saistības. Uzņēmumu reģistra un tiesu statistika liecina, ka pērn 208 cilvēki bija spiesti ierosināt maksātnespējas procedūru, un 2010.gada pirmajā pusgadā pret 122 ģimenēm tika pieņemti spriedumi par izlikšanu bez cita dzīvokļa ierādīšanas.
"Valstis, kuras apņēmušās pildīt noteiktus hartas pantus, tiek arī īpaši uzraudzītas."
Savulaik pēc "īres griestu" atcelšanas denacionalizētajām mājām tika ieviesti "pārcelšanās pabalsti" pirmsreformas īrniekiem. Tagad taupības pasākumu ietvaros šī programma ir faktiski apturēta: Rīgā 2010.gada pirmajā pusē šie pabalsti netika izmaksāti, lai gan tiem pieteicās un tika reģistrētas vairāk par tūkstoti ģimeņu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam jūs iekļaut 2010.gada 16.decembrī pirmajā lasījumā akceptētā likumprojekta "Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu" 2.pantā norādi uz to, ka Latvija apņemas uzskatīt par sev saistošu Hartas 31.pantu, kas nostiprina tiesības uz mājokli."
"Krīzes gados ir ievērojami aktualizējusies tieši dzīvesvietas problēma," atzīst arī Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska. "Mēs nezinām, piemēram, cik Latvijā šobrīd ir bezpajumtnieku, jo trūkst kopainas. Arī informācija par cilvēkiem, kuri nav varējuši kārtot savas kredītu saistības un tāpēc izlikti no mitekļiem, ir tikai daļēja."
A.Kamenska uzskata, ka noteikti vajadzētu ratificēt arī hartas pantu D, kas nodrošina kolektīvo sūdzību sistēmu attiecībā uz saistībām, kuras šajā hartā dotas valstīm. Tas dotu iespēju atsevišķām nacionālām un starptautiskām organizācijām Sociālās hartas uzraudzības institūcijām iesniegt kolektīvas sūdzības par ratificēto hartas pantu nepildīšanu.
Jauni priekšlikumi arī Labklājības ministrijai
LM ir sagatavojusi precizētu Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstības izvērtējumu un vēstulē Saeimas Ārlietu komisijai iesaka ratificēt 29 no hartas II sadaļā minētajiem pantiem, tai skaitā atsevišķu pantu noteiktus punktus. Tāpat LM iesaka atbalstīt hartas I, III un IV,V,VI sadaļas noteikumus.
Diemžēl "ārpus iekavām" paliek divi II sadaļas punkti, kas nodrošina vecu cilvēku tiesības uz sociālo aizsardzību (23.pants) un tiesības uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību (30.pants), jo Latvijas normatīvo aktu regulējums šo pantu prasībām atbilst tikai daļēji.
Kas attiecas uz jau minēto hartas 31.pantu, kas pasludina tiesības uz dzīvesvietu, LM precizētajā atbilstības izvērtējumā ieteikts ratificēt tā 1.punktu, kurā līgumslēdzējas puses apņemas nodrošināt vienlīdzīgus nosacījumus, lai iegūtu dzīvesvietu.
"LM ir sagatavojusi precizētu Latvijas normatīvo aktu atbilstības izvērtējumu."
Otrajam punktam, kas aicina samazināt bezpajumtnieku skaitu, lai nodrošinātu pakāpenisku bezpajumtnieku izzušanu, Latvijas likumi atbilst tikai daļēji. Šobrīd bezpajumtnieku skaita samazināšanai likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" ietvaros ir noteikta kārtība dzīvesvietas pieprasīšanai tiem, kuri atzīti par maznodrošinātajiem.
Saskaņā ar likumu "Par dzīvojamo telpu īri" pašvaldība sniedz palīdzību par maznodrošinātām atzītām personām (pensionāriem, invalīdiem un ģimenēm ar bērniem), ja tās izliktas no dzīvojamās telpas likumā noteiktajos gadījumos. Savukārt maznodrošinātas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kas nedrīkst būt zemāks par trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, noteicis Ministru kabinets, nosaka katra pašvaldība.
EESK aicina nodrošināt mājokļa pieejamību
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) savā atzinumā "Bezpajumtnieku problēma" iesaka visām dalībvalstīm saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem palīdzēt ikvienam cilvēkam, kuram ir šādas tiesības, nodrošināt piekļuvi mājoklim. EESK aicina dalībvalstis un pilsonisko sabiedrību nodrošināt šā procesa pārraudzību. Likumīgās tiesības ir pamats, lai noteiktu un izstrādātu efektīvu politiku bezpajumtniecības izskaušanai.
Eiropas nacionālo apvienību federācija bezpajumtnieku atbalstam (FEANTSA) izstrādājusi tipoloģiju ETHOS par bezpajumtniecības un atstumtības problēmām, kas saistītas ar mājokli. Saskaņā ar ETHOS tipoloģiju, situāciju, kad cilvēkam ir mājsaimniecība, raksturo šādi aspekti:
Balstoties uz šādu definīciju, iespējams noskaidrot četrus galvenos jēdzienus, proti, būt bez pajumtes; būt bez mājokļa; dzīvot nedrošā mājoklī; dzīvot nepiemērotā mājoklī. Visi uzskaitītie jēdzieni norāda uz to, ka personai mājsaimniecības nav.
Arī hartas 31.panta 3.punktu, kas aicina padarīt dzīvesvietas maksu pieejamu tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu, iespējams pildīt tikai daļēji. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta 9.punktu pašvaldībām ir noteikts "sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā". Savukārt saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" pašvaldībām dotas tiesības maksāt dzīvokļa pabalstus saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā un apmērā. Taču šīs tiesību akta normas īstenošana dažādās pašvaldībās ir atšķirīga un nenodrošina pietiekamu aizsardzību tiem, kuriem nav pietiekami daudz līdzekļu.
"Jāpiebilst, ka Eiropas Padome ik pa laikam aicina Eiropas valstis pārskatīt normatīvos dokumentus un, ja tie atbilst hartas kritērijiem, akceptēt pirms tam neratificētos pantus vai to atsevišķus punktus," uzsver L.Ramane.
Saeima darbu ar likumprojektu "Par Pārskatītā Eiropas Sociālā harta" turpinās pēc 20.janvāra.
