Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: A.F.I.
Aptaujātie naktspatversmju vadītāji ir vienisprātis - palielinoties bezdarbam valstī, palielinās arī nepieciešamība pēc papildu matračiem uz naktsmītņu grīdas, jo pieprasījums nereti pārsniedz guļvietu skaitu. Tomēr neviens palīdzības lūdzējs aiz durvīm atstāts netiek, un situāciju katrā patversmē risina elastīgi. 20. martā Rīgā, Gaiziņa ielā 7, durvis vērs jauna naktspatversme, kurā patverties varēs gan vīrieši, gan sievietes. Jaunajā naktsmītnē būs 30 guļvietas.
Bezpajumtnieku vairāk
Statistika liecina, ka pieprasījums pēc naktspatversmēm šogad ir palielinājies un ziemas mēnešos tajās ir brīvu gultu trūkums. Jelgavas naktspatversmes vadītājs Artis Āns skaidro, ka pērn gada laikā patversmi apmeklēja 132 bezpajumtnieki, bet šogad divos mēnešos vien – janvārī un februārī – naktsmītnē apmeties 121 cilvēks. Vienīgajā Jelgavas naktspatversmē patlaban ir 38 vietas, tomēr A. Āns norāda, ka pagaidām guļvietas ir pieticis visiem un nevienam palīdzība nav atteikta.
Savukārt Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice norāda, ka vietu skaits sešās Rīgas patversmēs pašlaik ir pietiekams, jo ziemas mēnešos tās tiek papildinātas. Šā gada februārī naktspatversmēs apmetās 125 sievietes un 429 vīrieši, kas ir par 12% vairāk nekā pērn februārī. Rīgas patversmēs kopā ir 600 vietas, un situācija nav vērtējama kā ārkārtēja.
Arī Liepājā, salīdzinot ar pērno gadu, patversmes apmeklētāju skaits ir palielinājies un šogad divos mēnešos – janvārī un februārī – kopā patversmē, kurā ir 136 vietas, apmetās 167 cilvēki. Patversmes vadītāja Sandra Šulca atzina, ka gultu šogad pietrūcis tieši sievietēm. Tomēr cilvēki tika izguldīti atpūtas istabās uz matračiem un nevienam guļvieta netika atteikta.
Latgales novadā Rēzeknē pašvaldības uzturētajā naktspatversmē uz 30 gultas vietām patlaban ir 40 pretendentu. Patversmi izmanto tikai vīrieši – tie pašvaldības iedzīvotāji, no kuriem daudzi no saviem mājokļiem izlikti ar tiesas lēmumu par komunālo maksājumu parādiem. Kā vēsta BNS, arī šajā patversmē papildus izvietoti matrači uz grīdas.
Ziņu aģentūras rīcībā ir arī informācija, ka Rēzeknē pašvaldības izveidotajā bērnu patversmē pašlaik uzturas 36 bērni no triju gadu vecuma līdz 18 gadiem un vecāki, kas turpina mācīties skolā. Tie ir gan bērni bāreņi, gan bērni, kuru vecākiem atņemtas tiesības. Patversme maksimāli var uzņemt 42 bērnus. Ir izveidotas vēl deviņas īslaicīgās uzturēšanās vietas krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem. Pašlaik gan patversmē neviena ģimene neuzturas.
"Viens no cēloņiem bezpajumtnieku skaita pieaugumam šogad nenoliedzami ir sliktā ekonomiskā situācija valstī un tās izraisītais straujais bezdarba pieaugums."
Portāla LV.LV aptaujātie speciālisti informē, ka visvairāk naktspatversmē apmetas vīrieši, mazāk sievietes un bērni. „Šai gadā patversmēs ir palielinājies darbspējīgo nestrādājošo cilvēku skaits: vīriešu līdz 47% (35%), šīs grupas sieviešu skaits – līdz 56% (pērn februārī 31%),” par konkrētiem rādītājiem informē L. Brice.
Iestājoties siltākam laikam, bezpajumtnieki bieži uzturas namu bēniņos, pagrabos un kāpņu telpās, līdz ar to naktspatversmju apmeklētāju skaits vasaras mēnešos samazinās.
Bezdarbs izliek uz ielas
Viens no patversmju apmeklētāju skaita pieauguma faktoriem ir sliktie laika apstākļi. Tomēr aptaujātie Jelgavas, Rīgas un Liepājas naktsmītņu pārstāvji min arī citu iemeslu – šogad tā nenoliedzami ir sliktā ekonomiskā situācija valstī un tās izraisītais straujais bezdarba pieaugums.
A. Āns stāsta, ka „pēdējā laikā vērojama tendence, ka cilvēki vēršas naktspatversmē ekonomisku apstākļu dēļ. Piemēram, cilvēks zaudējis darbu, vairs nespēj īrēt mājokli, tāpēc nonāk patversmē. Daži mājokļus pārdevuši, pēc tam zaudējuši darbu un vairs nespēj samaksāt par īri, daļa mūsu klientu ir no ieslodzījuma atbrīvotie, savukārt citus šāds dzīvesveids apmierina”.
„Daļa bijušo ieslodzīto patversmē neuzturas, bet dzīvo pie radiem un patversmes adresi vien izmanto dzīvesvietas deklarēšanai, lai saņemtu palīdzību no pašvaldības dzīvokļa jautājuma risināšanā. Parasti tie krīzē nonākušie, kurus izliek saimnieki no dzīvokļiem, divos trīs mēnešos cenšas noīrēt jaunu mājvietu. Ja atrod normāli atalgotu darbu, saņemot avansu vai algu, no patversmes aiziet,” skaidro A. Āns. Viņš stāsta, ka grūtāk savu dzīvesveidu mainīt ir tiem patversmes iemītniekiem, kas jaunībā dzīvojuši kopmītnēs – viņus dzīve patversmē ļoti apmierina.
"Patversme cilvēkam nodrošina gultasvietu, vakariņas, dušu, dezinfekcijas pasākumus, konsultācijas par sociālajām garantijām un nepieciešamības gadījumā arī medicīnisko palīdzību."
Apkopotā informācija liecina, ka daudzi bezpajumtnieki nevēlas mainīt savu situāciju. Galvenokārt naktspatversmē apmetas cilvēki, kuriem ir tādas problēmas kā ilgstošs bezdarbs, pieejamu mājokļu trūkums, nepietiekama kvalifikācija, atkarības problēmas, slikts veselības stāvoklis, zemi ienākumi, motivācijas trūkums. „Šobrīd bezpajumtnieki savas problēmas spēj atrisināt līdz noteiktam līmenim, bet lielākajā daļā gadījumu sasniegto līmeni nespēj saglabāt. Turklāt sabiedrības stereotipi veicina šīs iedzīvotāju grupas atstumšanu,” atzīst L. Brice.
Speciālisti stāsta, ka retu reizi patversmē nonāk arī inteliģenti, izglītoti cilvēki, kuri nonākuši īslaicīgā krīzes situācijā, piemēram, parādu dēļ izlikti no dzīvokļa. Tomēr šādi ļaudis patversmē neuzturas ilgstoši.
Naktspatversmēs parasti strādā sociālais darbinieks, kas sniedz atbalstu un motivē nelaimē nonākušos. Visgrūtāk ir cīnīties ar alkohola un atkarības problēmām, jo tieši šādiem cilvēkiem visvairāk trūkst motivācijas, lai savu dzīvi mainītu.
Finansējuma varētu nepietikt
Patversmes krīzes situācija pagaidām neesot smagi skārusi, jo atvēlētais finansējums tiekot izlietots samērīgi. Tomēr pastāv iespējas, ka, situācijai turpinot pasliktināties darba tirgū, pašreizējais finansējums arī varētu nepietikt. Tā, piemēram, daudzi Liepājas naktspatversmes iemītnieki šobrīd ļoti slimo, tādēļ medikamentu iegādei iztērēta gandrīz puse gadam izdalīto līdzekļu un līdz gada beigām finansējums varētu nepietikt. „Mainoties pārtikas cenām, finansējums varētu pietrūkt ēdināšanas izdevumiem,” atzīst S. Šulca.
Līdz ar to pašvaldībām, neraugoties uz sarežģīto finansiālo situāciju ienākumu tabulās, tomēr vajadzēs risināt situāciju, lai nākamā gada ziemas mēnešos cilvēkiem nebūtu jāpaliek uz ielas.
Silta zupa un gulta
Naktspatversmju darbību regulē arī MK ieteikumi Nr. 1 "Nakts patversmes paraugnolikums" (21.02.1995.), kas nosaka pamatnoteikumus patversmes uzturēšanai.
Dokuments paredz, ka cilvēks naktspatversmē var uzturēties no plkst. 19.00 līdz plkst. 7.00. un ne ilgāk kā 60 dienas gadā, tomēr pašvaldība šo uzturēšanās laiku var arī pagarināt. Patversme cilvēkam nodrošina gultas vietu, vakariņas, dušu, dezinfekcijas pasākumus, konsultācijas par sociālajām garantijām un nepieciešamības gadījumā arī medicīnisko palīdzību. Savukārt par samaksu cilvēks var saņemt tādus papildu pakalpojumus kā mantu uzglabāšana; veļas, apģērba, apavu tīrīšana; apģērba izsniegšana un citi sociālās palīdzības pakalpojumi.
Sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru un attiecīgās pašvaldības sociālās palīdzības dienestu patversme var veicināt arī tās iemītnieku iesaistīšanu pagaidu sabiedriskajos darbos, kā arī organizēt labdarības akcijas.
