SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
20. janvārī, 2012
Lasīšanai: 11 minūtes
1
3
1
3

Ja mikrouzņēmuma darbinieki tiek nodoti cita uzņēmuma rīcībā (II)

Tiklab mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, kas iznomā savus darbiniekus, kā arī nomniekam ir noteikti konkrēti pienākumi un atbildība ne tikai nodokļu likumos, bet arī Darba likumā.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Par likumu grozījumiem saistībā ar mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju ierobežošanu, lai novērstu nodokļu optimizāciju, ir svarīgi izprast, kā turpmāk sadarboties ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Jāzina, ka saistoši ir ne tikai likumi, kuros izdarīti jaunie grozījumi, bet arī Darba likuma atbilstīgās normas.

Darba tiesiskās attiecības - Darba likumā

Darba likuma 4.panta otrā daļa noteic: ja darba līgumu ar darbinieku slēdz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs, lai uz noteiktu laiku norīkotu darbinieku veikt darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā un vadībā, par darba devēju uzskatāms darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs.

Līdz ar to veidojas visai īpatnēja situācija, kad mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja darbiniekam ir veseli divi darba devēji – gan MUN maksātājs, gan personāla nomnieks, kas izmanto tāda mikrouzņēmuma pakalpojumus, kurš sniedz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"  17.2 panta izpratnē.

Tāpat interesanti, ka darba algu MUN darbiniekam maksā MUN maksātājs, bet personāla nodokļus – nomnieks.

Darba likuma 28.panta ceturtā daļa noteic: ja darbinieks darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniegšanas ietvaros ir norīkots veikt darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā un vadībā, darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja pienākums ir norīkojuma laikā nodrošināt darbiniekam drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus atbilstoši darba aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, izņemot obligātās veselības pārbaudes.  Tātad obligātās veselības pārbaudes nodrošina MUN maksātājs – darbinieku iznomātājs.

"Algu maksā MUN maksātājs, personāla nodokļus – nomnieks."

Darba likuma 40.panta astotā daļa noteic, ka darba līgumā, kuru slēdz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs kā darba devējs un darbinieks, kas veiks darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā un vadībā, papildus šā panta otrajā daļā minētajām ziņām norāda, ka darba devējs ir darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs, kā arī to, ka darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums pakļauties arī darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem, ciktāl tie nav pretrunā ar darba devēja rīkojumiem.

Darba likuma  7.panta ceturtā un piektā daļa noteic, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja kā darba devēja pienākums ir darbiniekam, kurš uz noteiktu laiku norīkots veikt darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja uzņēmumā, nodrošināt tādus pašus darba apstākļus un piemērot tādus pašus nodarbinātības noteikumus, kādus nodrošinātu un piemērotu darbiniekam, ja darba tiesiskās attiecības starp darbinieku un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēju būtu nodibinātas tieši un darbinieks veiktu to pašu darbu. 

Minētie darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi attiecas uz darba un atpūtas laiku, darba samaksu, uz grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, uz bērniem un pusaudžiem noteikto aizsardzību, kā arī uz vienlīdzīgu tiesību principu un atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu.

Darba alga jāvienādo

Līdz ar to MUN maksātājam, kas iznomā savus darbiniekus, nepietiek ar to, ka noteikta kaut kāda alga, jo darba algai ir jābūt tādai pašai kā nomnieka darbiniekiem. Ko darīt, ja MUN maksātāja darbinieku alga ir 500 lati, bet nomnieka darbiniekiem 700 lati? Šajā gadījumā, maksājot MUN darbiniekiem 700 latu algu, no 200 latiem jāmaksā papildus 20%, kā arī ar nākamo gadu MUN statuss ir zaudēts. Darba līgumu mainīt gan nav vajadzības, jo var noslēgt papildus vienošanos par darba algas izmaiņām un pievienot kā pielikumu pie darba līguma jeb noteikt piemaksu.

Ja MUN maksātājs neievēro šos nosacījumus un nemaksā darbiniekam atbilstošu algu, tad tam piemērojamas sankcijas saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu"  16.1 pantu "Maksātāju atbildība par citiem likuma pārkāpumiem". 

Valsts ieņēmumu dienestam, veicot nodokļu revīziju (auditu), ir tiesības precizēt darba devēja aprēķinātos darba ņēmēja darba ienākumus un tos noteikt, pamatojoties uz aprēķinu, kas veikts saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, ja pastāv abi šādi nosacījumi:

  1. Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija par darba devēja ienākumiem, no kuriem bija iespējams veikt darbiniekiem lielāku samaksu, nekā norādīts grāmatvedības uzskaitē;
  2. darba devējs nenodrošina pierādījumus minēto darba ienākumu pamatotības aprēķinam.

Ja darba devēja aprēķināmie darba ņēmēja darba ienākumi ir noteikti, pamatojoties uz aprēķinu saskaņā ar 16.1 panta 5.1 daļu, Valsts ieņēmumu dienests piedzen no darba devēja obligāto iemaksu starpību starp obligāto iemaksu summu, kura noteikta, pamatojoties uz aprēķinu, kas veikts saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, un darba devēja aprēķināto obligāto iemaksu summu, kā arī soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā.

Darba likuma 74.panta septītā daļa noteic, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja darbiniekam laikposmā starp norīkojumiem neatkarīgi no nolīgtā darba laika izmaksā atlīdzību, kas nav mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, proporcionāli laikposmam starp norīkojumiem.

Par atbildību

Kas attiecas uz atbildību MUN darbinieku nomniekam, ja tam tiek konstatētas likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.2 pantā noteiktās pazīmes, bet tas nemaksā ne IIN, ne VSAOI, tad pēc būtības nodokļu administrācijai būtu tiesības veikt nodokļu uzrēķinu, piemērojot soda naudu trīskāršā apmērā. Piebildīšu, ka likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" šīs normas ir jāsakārto, jo to, kas rakstīts šajos likumos pašreizējā redakcijā, nevar tieši attiecināt uz MUN darbiniekiem, kurus nomā cits uzņēmums.

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 31.2 pants "Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par nepilnīgu nodokļa ieturēšanu":

1.1 Ja fiziskā persona (arī tad, ja nav iespējams identificēt konkrēto darba veicēju) uz līguma pamata vai bez līguma noslēgšanas sistemātiski gūst ienākumu, kurš liecina par darba attiecībām un par kuru jāmaksā algas nodoklis, bet šis ienākums nav uzrādīts darba devēja grāmatvedības uzskaitē vai izmaksas faktu nav iespējams konstatēt, vai nav iespējams identificēt konkrēto darba veicēju, no darba devēja piedzen soda naudu trīskāršā nodokļa apmērā no summas, kas noteikta atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajai informācijai par personai aprēķināmo atlīdzību, ja tā ir lielāka par normatīvajos aktos noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, vai no normatīvajos aktos noteiktā minimālās darba algas apmēra, ja aprēķināmā atlīdzība ir vienāda ar to vai mazāka vai ja tās lielumu nav iespējams noteikt. 

"Obligātās veselības pārbaudes nodrošina MUN maksātājs."

1.2 Ja šā panta 1.1 daļā minētajā gadījumā nav iespējams noteikt periodu, kurā darba devējs ir nodarbinājis personu, uzskatāms, ka persona ir nodarbināta jau trīs mēnešus. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests no darba devēja piedzen soda naudu par trijiem kalendāra mēnešiem šā panta 1.1 daļā noteiktajā apmērā, ieskaitot to kalendāra mēnesi, kurā pārkāpums atklāts, ja darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt, ka darba tiesiskās attiecības pastāv īsāku laiku. 

Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 16.1 pants "Maksātāju atbildība par citiem likuma pārkāpumiem":

(1) Ja darba devējs ir nodarbinājis vai nodarbina personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, un ir aprēķinājis vai izmaksājis vai viņam bija jāaprēķina un jāizmaksā darba ņēmējam ienākums, no kura bija jāaprēķina obligātās iemaksas, bet šis ienākums nav uzrādīts grāmatvedības uzskaitē un Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī un no tā nav aprēķinātas obligātās iemaksas, Valsts ieņēmumu dienests piedzen no darba devēja obligātās iemaksas no summas, kas atbilst Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajai informācijai par personai aprēķināmo atlīdzību, ja tās lielumu ir iespējams noteikt un ja tā ir lielāka par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, vai no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, ja aprēķināmā atlīdzība ir vienāda vai mazāka par to vai ja faktisko atlīdzību nav iespējams noteikt, un soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā. Ja nav iespējams noteikt periodu, kurā darba devējs ir nodarbinājis personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, uzskatāms, ka persona ir jau nodarbināta trīs mēnešus, ieskaitot to kalendāra mēnesi, kurā pārkāpums atklāts, ja vien darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt īsāku darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu.

(11) Ja darba devējs ir nodarbinājis vai nodarbina personu, noslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, bet tai aprēķinātie vai izmaksātie ienākumi vai ienākumi, kuri bija jāaprēķina un jāizmaksā un no kuriem bija jāaprēķina obligātās iemaksas, nav uzrādīti grāmatvedības uzskaitē un Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī un no šiem ienākumiem nav aprēķinātas obligātās iemaksas, Valsts ieņēmumu dienests piedzen no darba devēja obligāto iemaksu starpību starp obligāto iemaksu summu, kas aprēķināma saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, un darba devēja aprēķināto obligāto iemaksu summu, kā arī soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU