SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
19. janvārī, 2012
Lasīšanai: 10 minūtes
3
3

Ja mikrouzņēmuma darbinieki tiek nodoti cita uzņēmuma rīcībā (I)

Lai ierobežotu nodokļu samazināšanu uz darbaspēka rēķina, izdarīti grozījumi vairākos likumos. Jauno normu izpratnē svarīgi neaizmirst arī saistību ar citiem normatīvajiem aktiem.

FOTO: www.sxc.hu

Jaunie grozījumi nodokļu normatīvajos aktos, kas stājas spēkā šogad saistībā ar mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju ierobežošanu optimizācijas nolūkos, daudziem ir radījusi neizpratni, kā turpmāk sadarboties ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Ne visos jautājumos pašreiz ir pilnīga skaidrība.

Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir papildināts ar jaunu - 17.2 pantu   "Mikrouzņēmumu sniegtie darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi". Ko tas nozīmē? Jau pats likuma virsraksts norāda, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Un likumā arī skaidrots, ka personāla nomai (šā likuma    17.1 panta  otrās daļas izpratnē) pielīdzina darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņemšanu, ja šos pakalpojumus sniedz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. 

Personāla noma

Tātad, ja MUN maksātājs iznomā savus darbiniekus kādam citam uzņēmumam, pamatojoties uz darbaspēka nomas līgumu vai citu ar līdzīgu nozīmi līgumu, tad to uzskata par darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, kas apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Likuma 17.1 panta "Iznomāta personāla ienākums vai tam pielīdzināts ienākums" otrā daļa skaidro: par personāla nomu šā panta izpratnē uzskata personāla iznomātāja, kas nav Latvijas rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, personāla nosūtīšanu apmaiņā pret atlīdzību Latvijas rezidentam vai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā, lai šis personāls veiktu darbības saistībā ar personāla nomnieka saimniecisko vai profesionālo darbību Latvijā vai ārvalstīs, ja tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm: 

  1. personāla nomnieks atbild par darba kopējo vadību un uzraudzību vai darba rezultātu; 
  2.  personāla nomnieks nosaka iznomātā personāla skaitu un kvalifikāciju; 
  3. personāla integrācija personāla nomnieka uzņēmumā. Integrācija uzņēmumā šā panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus; 
  4. atlīdzība par personāla nomu tiek aprēķināta atkarībā no iznomātā personāla darba laika, paveiktā darba vai citas attiecības starp personāla iznomātāja atlīdzību un personāla darba samaksu; 
  5.  personāla nomnieks nodrošina personālu ar lielāko daļu pamatlīdzekļu, darbarīku un materiālu.

Likuma 17.1 pants attiecas uz tiem gadījumiem, kad Latvijas uzņēmums nomā darbiniekus no ārvalsts uzņēmuma vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja. Taču tā pati ideja attiecas uz likuma 17.2 pantu attiecībā uz MUN maksātāju iznomātu personālu.

"Iedzīvotāju ienākuma nodokli aprēķinās no visas MUN maksātāja rēķinā norādītās summas."

Ja nav noslēgts darbaspēka nomas līgums, tad darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu vērtē pēc likuma 17.2 panta otrā daļā noteiktajām pazīmēm. Ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu šā panta izpratnē saprot tādas tiesiskās attiecības, kurās darba devējs slēdz darba līgumu ar darbinieku, nolūkā to norīkot uz laiku vai pastāvīgi veikt darbu citai personai, tā labā un vadībā. Ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu šī panta izpratnē saprot arī attiecības, kuru ietvaros pastāv kaut viens no šādiem nosacījumiem:

  1. mikrouzņēmuma darbiniekus vai īpašniekus pakļauj tās personas noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem, kuras labā veic darbu;
  2. persona, kuras labā veic darbu, nosaka personāla skaitu un kvalifikāciju;
  3. atlīdzība mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam tiek aprēķināta atkarībā no nostrādātā darba laika;
  4. persona, kuras labā veic darbu, nodrošina personālu ar lielāko daļu pamatlīdzekļiem, darbarīkiem un materiāliem.

Tātad, ja noslēgts jebkurš cits līgums, bet konstatētas iepriekšminētās pazīmes, tad uzskata, ka MUN sniedz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus citam uzņēmumam. Un šis cits uzņēmums no MUN darbinieku aprēķinātās algas maksās iedzīvotāju ienākuma nodokli, neskatoties uz to, ka MUN maksātājs ir šo darbinieku darba devējs un izmaksā darbiniekiem pats darba algu, pamatojoties uz darba līgumu. Turklāt MUN maksātājs vēl maksās no apgrozījuma mikrouzņēmumu nodokli 9 procenti.

Apliekamais ienākums

Piemērojot likuma 17.2 pantu, attiecībā uz apliekamā ienākuma noteikšanu no algota darba, piemērojama šā likuma 17.1 panta trešā un ceturtā daļa, kas noteic sekojošo.

Personāla nomnieks aprēķina nodokli par iznomātā personāla ienākumu, pamatojoties uz personāla iznomātāja iesniegtu dokumentāri apliecinātu informāciju, kas ļauj identificēt iznomāto personālu (vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, pastāvīgo dzīvesvietu vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru vai citas ziņas), darba samaksu un citu informāciju par gūto ienākumu. 

Ja personāla iznomātājs nevar personāla nomniekam iesniegt šā panta trešajā daļā minēto informāciju, par iznomātā personāla ienākumam pielīdzinātu ienākumu tiek uzskatīts personāla nomnieka kopējais maksājums personāla iznomātājam. Nosakot katras iznomātā personāla ietvaros piesaistītās fiziskās personas ar nodokli apliekamo ienākumu, tiek uzskatīts, ka šīs fiziskās personas ir guvušas ienākumu vienādās daļās no personāla iznomātājam izmaksātās atlīdzības.

Lūk, ja MUN maksātājs nomniekam neizsniegs informāciju par saviem darbiniekiem, tad iedzīvotāju ienākuma nodokli aprēķinās no visas MUN maksātāja rēķinā norādītās summas, sadalot šo summu vienādi uz MUN darbinieku skaitu.

Tādēļ, neievērojot šīs likuma normas, atbildība un nodokļu sekas šajā gadījumā būs nevis MUN maksātājam, bet tam uzņēmumam, kas saņem no MUN maksātāja darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus. Kādēļ tas ir tā? Tādēļ, ka 2011.gadā no darbiniekiem ir saņemtas gana daudz sūdzības par to, ka darba devējs tos piespiež reģistrēties kā MUN maksātājiem, pretējā gadījumā darbinieki tiek atlaisti no darba. Nereti ir pat gadījumi, kad tradicionālajās attiecībās darbiniekam tika noteikta 200 latu minimālā alga, no kuras aprēķināti nodokļi, bet MUN statusā nonākušam atlīdzība palikusi tā pati – 200 lati, vien nodokļi mazāki.

"Galvassāpes tas var sagādāt grāmatvedim."

Jautājums paliek atklāts par situāciju, kad MUN maksātājs iznomā darbiniekus uz ārvalstīm. Šajā situācijā MUN maksās 9% no apgrozījuma, kā arī darbiniekiem algu, taču par ienākuma nodokli un sociālo apdrošināšanu atbildība gulstas uz attiecīgo valsti, kas saņem šos pakalpojumus. MUN maksātājs, sniedzot pakalpojumus ārvalstniekam, drīkst arī saņemt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) rezidences apliecību, kā arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) attiecīgu izziņu (A1, E101 vai citu dokumentu) par apliecinājumu tam, ka nodokļi tiek maksāti Latvijā.

Ja šādus pakalpojumus sniedz uzņēmums, kas nav MUN maksātājs, tad nodokļi tiek aprēķināti vispārējā kārtībā.

MUN darbinieks - cita uzņēmuma darba ņēmējs

Saistībā ar šiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" veikti grozījumi arī likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas skaidro sekojošo.

Darba devējs  ir juridiskā vai fiziskā persona, tiesībspējīga personālsabiedrība, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Šveices Konfederācijas vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts (turpmāk – cita dalībvalsts) nodokļu maksātājs vai citas dalībvalsts komersanta filiāle (pastāvīgā pārstāvniecība), vai personāla nomnieks, kas izmanto tāda mikrouzņēmuma pakalpojumus, kurš sniedz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.2 panta izpratnē, kā arī iekšzemes nodokļu maksātājs – ārvalsts nodokļu maksātāja iznomāta personāla nomnieks, kas pats nodarbina darba ņēmēju vai apmaksā darba ņēmēja darbu.

Darba ņēmējs ir mikrouzņēmuma, kas sniedz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.2panta izpratnē, darbinieks.

Ar to ir jāsaprot, ka konkrēti pēc šā likuma MUN darbinieks, kas tiek iznomāts citam uzņēmumam, ir cita uzņēmuma darba ņēmējs. Savukārt šis cits uzņēmums ir darba devējs tiem cilvēkiem, kurus tam iznomājis MUN maksātājs.

Šajā sakarībā galvassāpes tas var sagādāt grāmatvedim, jo nekur normatīvajos aktos nav atrunāts, kad par šādu MUN darbinieku nomniekam ir jāsniedz ziņas – vai ar datumu, kad noslēgts pakalpojumu līgums? Jo darba līgums taču ir noslēgts darbiniekiem ar MUN maksātāju, kurš attiecīgi ir jau iesniedzis ziņas par tiem.

Un ar kādu kodu nomnieks norāda ziņas par šiem MUN darbiniekiem? Vai tāpat kā par saviem darbiniekiem? Ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) nomnieks norāda objektu – darba algu, ko izmaksā MUN maksātājs, un aprēķināto VSAOI un IIN. Riska nodevu gan tas nemaksā, jo tie nav nomnieka darbinieki.

Un kā to uzrādīt nomnieka grāmatvedībā, ja algu maksā MUN maksātājs? Vienīgi kā kreditora parādu – norēķini par budžetu (aprēķināto VSAOI un IIN) un saimnieciskās darbības izmaksas (MUN darbinieku aprēķinātie nodokļi).

Ministru kabineta 07.09.2010. noteikumu Nr.827  "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.punktā skaidrots, ka darba devējs (tai skaitā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs) ne vēlāk kā vienu dienu, pirms persona uzsāk darbu, katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā ziņas par darba ņēmējiem (1.pielikums).

Savukārt, kas attiecas uz darba tiesiskajām attiecībām, tās regulē Darba likums.

Turpmāk vēl.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU