SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
17. janvārī, 2012
Lasīšanai: 13 minūtes
1
1

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem papildu nosacījumi, arī citos likumos

Mikrouzņēmumiem ir gan nākts pretī, novēršot vairākus diskriminējošus nosacījumus, gan noteikti ierobežojumi, lai neveicinātu nodokļu optimizāciju.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kura darbības pirmā gada pieredze un problēmas pērn apkopotas ziņojumā valdībai, ar šo gadu ieviestas vairāk paskaidrojošas un precizējošas normas, ierobežotas nodokļu optimizēšanas iespējas. Uz šī nodokļa maksātāja statusā esošajiem attiecas arī grozījumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā un saskaņojums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

Likuma 1.pantā koriģēti uzskaitītie kritēriji, kādi noteikti mikrouzņēmumam. No līdzšinējiem ir svītrota prasība, ka fiziskajām personām, kas ir SIA dalībnieki, vienlaikus ir jābūt arī valdes locekļiem. Nav mainīts gada apgrozījuma (70 000 Ls) un piecu darbinieku ierobežojums. Taču izvērstāk ir paskaidrots un papildināts nosacījums, kad darbinieku skaitā neiekļauj prombūtnē esošus, proti, darbinieku skaitā neiekļauj personu, kura darba attiecību laikā atrodas prombūtnē (tai skaitā mācību atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, kā arī atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas vai saņem slimības pabalstu) un par šo periodu nesaņem no mikrouzņēmuma ienākumu.

Mikrouzņēmuma valdes loceklis var būt tikai uzņēmuma darbinieks, t.i., vai nu mikrouzņēmuma īpašnieks vai persona, ar kuru ir noslēgts darba līgums, paskaidrots Valsts ieņēmumu dienesta informācijā par šī likuma grozījumiem.

Tagad likumā noteikts, ka arī prokūrists ir mikrouzņēmuma darbinieks. Līdz šim prokūrista darbībai nebija skaidra regulējuma. Grozījumu apspriešanā pērn decembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Finanšu ministrijas speciālisti kā vienu no argumentiem jaunajam nosacījumam minēja: ja prokūrists uzņēmuma vārdā veic komerciālas darbības, tad viņam būtu jābūt darbinieku skaitā.

Jaunā likuma pirmā darbības gada laikā (likums stājās spēkā 2010.gada 1.septembrī) ir bijis daudz jautājumu par mikrouzņēmuma darbinieku ienākumu noteikšanu. Ar grozījumiem likums papildināts ar 2.1pantu (Mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmuma), kurā gan izsmeļošāk izklāstīts, kas uzskatāms par mikrouzņēmuma darbinieka un īpašnieka ienākumiem, kā arī nosaukti ieņēmumi, kas netiek ietverti ienākumā.

"Paskaidrots un papildināts nosacījums, kad darbinieku skaitā neiekļauj prombūtnē esošos."

Mikrouzņēmuma darbinieka, kas nodarbināts uz darba līguma pamata, ienākumi ir uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata par attiecīgā ceturkšņa katru mēnesi aprēķinātā darba alga un ar darba algu tieši nesaistītie maksājumi vai labumi, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja par darbu mikrouzņēmumā.

Mikrouzņēmuma īpašnieka ienākumi ir attiecīgā ceturkšņa katrā mēnesī personīgajam patēriņam no mikrouzņēmuma izņemtie līdzekļi un citi naudā, pakalpojumu vai citā veidā gūtie ienākumi no mikrouzņēmuma, izņemot dividendes, kā arī mikrouzņēmuma darbiniekam noteiktie ienākumi, ja ar īpašnieku ir noslēgts darba līgums.

Ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma un Darba likuma normām salāgota virkne jauno nosacījumu par to, ko neiekļauj mikrouzņēmuma darbinieka ienākumā no mikrouzņēmuma:

  1. labumu no mikrouzņēmumam piederoša vai tā rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba pienākumu vai saimnieciskās darbības veikšanu mikrouzņēmumā, ja labuma gūšanas mēnesī par vieglo pasažieru automobili maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli;
  2. mikrouzņēmuma darbinieka vai viņa laulātā vai radinieka (radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē) nāves gadījumā darba devēja piešķirto bēru pabalstu ( līdz 150 latu) ;
  3. komandējuma un darba brauciena izdevumu kompensāciju mikrouzņēmuma darbiniekam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas paredz saistībā ar komandējumu vai darba braucienu radušos izdevumu kompensācijas apmēru;
  4. kompensāciju, ko darba devējs darbiniekam izmaksā par darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos un kas noteikta 0,03 latu apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 40 latu mēnesī;
  5. citas kompensācijas, kuras izmaksā darba devējs saskaņā ar Darba likumu un kuras ir pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem;
  6. mikrouzņēmuma izdevumus Darba aizsardzības likumā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei, kā arī izdevumus par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas.

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu zaudē, ja nav apgrozījuma

Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4.pantu (Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrācija) mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs zaudē šo statusu ar nākamo taksācijas periodu, ja pārkāpis kādu no ierobežojumiem (pārsniegts 70 000 Ls apgrozījums, bijuši vairāk nekā 5 darbinieki, dalībnieks nav ievērojis prasību, ka ir tiesības tikai uz vienu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu,  darbinieka ienākums no mikrouzņēmuma pārsniedzis 500 Ls mēnesī ).

4.pants papildināts ar divām jaunām daļām, kas attiecas uz apgrozījumu. Jaunā (81). daļa nosaka: ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam taksācijas periodā nav apgrozījuma, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu pēctaksācijas periodā. Šo nosacījumu nepiemēro, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs pēc taksācijas perioda pirmā ceturkšņa.

"Ienākumā vairs neiekļauj labumus, kas pienākas citos uzņēmumos strādājošajiem."

(82). daļa nosaka: ja mikrouzņēmums ir reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, sākot ar pirmstaksācijas perioda otro ceturksni, un tam nav apgrozījuma pirmstaksācijas periodā un taksācijas periodā, ar pēctaksācijas periodu tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.

Šī nodokļa statusa izvēli ierobežos arī 2.panta (Mikrouzņēmuma tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli) papildinātā sestā daļa, kurā noteikts, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nevar atkārtoti izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli tajā pašā taksācijas periodā un pēctaksācijas periodā, kurā tas ir pārtraucis saimniecisko darbību un šī nodokļa maksāšanu.

500 latu ienākumu var attaisnoti pārsniegt

Mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 9 procenti. Likuma 6.panta (Mikrouzņēmumu nodokļa likme) 4.daļa, saskaņā ar kuru jāpiemēro palielināta nodokļa likme (20%) 500 latu mēneša ienākuma pārsniegumam, papildināta, nosakot vairākus gadījumus, kad ienākuma pārsniegums ir pieļaujams un  lielākā likme par to nav jāmaksā: ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma pārsniedz 500 latu Darba likumā noteiktā atlaišanas pabalsta dēļ vai tādēļ, ka viņam ir izmaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā un ar šo personu darba tiesiskās attiecības netiek atjaunotas sešu mēnešu laikā pēc to izbeigšanas.

Paplašināts obligāti apdrošināmo loks

Likumā darba devēja definīcija ir papildināta, nosakot, ka tas ir arī personāla nomnieks, kas izmanto tāda mikrouzņēmuma pakalpojumus, kurš sniedz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.2 panta izpratnē.

Ar grozījumiem likuma 9.pantā (Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana un reģistrēšana) sociāli apdrošināmo skaitā ietverti arī darbinieki, kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija. Saskaņā ar likuma 9.panta 2.daļu mikrouzņēmuma darbiniekam piemēro valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi, kāda noteikta attiecīgi darbiniekam, kurš ir apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, darbiniekam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju vai kuram valsts vecuma pensija ir piešķirta (tai skaitā priekšlaicīgi), un darbiniekam, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs vai invalīds – valsts speciālās pensijas saņēmējs.

Tāds pats papildinājums iekļauts panta piektajā daļā – par tiesībām brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot iemaksas no brīvi izraudzītiem ienākumiem.

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju  ienākuma nodokli"

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem saistošos grozījumus apspriežot, Saeimā tika  atgādināts: šis nodoklis radīts nevis nodokļu optimizēšanai, bet jaunu uzņēmumu, jaunu darbavietu radīšanai.

Ar grozījumiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā ir domāts novērst izvairīšanos no vispārējās nodokļu maksāšanas kārtības, novērst  nodokļu optimizācijas shēmas, kad, piemēram,  uzņēmums, kas jau darbojas, atlaiž darbiniekus, kuriem tad jāveido  mikrouzņēmumi (gan saglabājot līdzšinējo darba attiecību modeli).  Ir secināts, ka tādējādi tikai nodokļu optimizācijai juridiski noformēti pakalpojumu līgumi, uzņēmuma līgumi, darbaspēka noma. Tāpēc likumā ieviests ierobežojums šādu pakalpojumu saņemšanai no mikrouzņēmumiem. Tas nozīmē ka, šāda veida pakalpojumi, izpildoties noteiktiem kritērijiem, tiek pielīdzināti personāla nomai un personāla nomniekam uzlikts pienākums vispārējā kārtībā aprēķināt nodokli no iznomātā personāla ienākuma, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā.

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" papildinātais 17.2pants (Mikrouzņēmumu sniegtie darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi) personāla nomai pielīdzina darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņemšanu, ja šos pakalpojumus sniedz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Saskaņā ar jauno normu ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu saprot tādas tiesiskās attiecības, kurās darba devējs slēdz darba līgumu ar darbinieku, lai to norīkotu uz laiku vai pastāvīgi veikt darbu citai personai, tās labā un vadībā. Ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu saprot arī attiecības, kuru ietvaros pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

  1. mikrouzņēmuma darbiniekus vai īpašniekus pakļauj tās personas noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem, kuras labā veic darbu;
  2. persona, kuras labā veic darbu, nosaka personāla skaitu un kvalifikāciju;
  3. atlīdzību mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam aprēķina atkarībā no nostrādātā darba laika;
  4. persona, kuras labā veic darbu, nodrošina personālu ar lielāko daļu pamatlīdzekļu, darbarīku un materiālu.

Piemērojot šo pantu apliekamā ienākuma noteikšanai no algota darba, ir piemērojama šā likuma 17.1panta (Iznomāta personāla ienākums vai tam pielīdzināts ienākums) trešā un ceturtā daļa.

"Personāla nomai pielīdzina darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņemšanu."

Trešā daļa. Personāla nomnieks aprēķina nodokli par iznomātā personāla ienākumu, pamatojoties uz personāla iznomātāja iesniegtu dokumentāri apliecinātu informāciju, kas ļauj identificēt iznomāto personālu (vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, pastāvīgo dzīvesvietu vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru vai citas ziņas), darba samaksu un citu informāciju par gūto ienākumu.

Ceturtā daļa. Ja personāla iznomātājs nevar personāla nomniekam iesniegt šā panta trešajā daļā minēto informāciju, par iznomātā personāla ienākumam pielīdzinātu ienākumu tiek uzskatīts personāla nomnieka kopējais maksājums personāla iznomātājam. Nosakot katras iznomātā personāla ietvaros piesaistītās fiziskās personas ar nodokli apliekamo ienākumu, tiek uzskatīts, ka šīs fiziskās personas ir guvušas ienākumu vienādās daļās no personāla iznomātājam izmaksātās atlīdzības.      

Likuma pārejas noteikumu 84.punktā dots laiks līdz 2012.gada 31.decembrim, kurā maksātāji, kas noslēguši uzņēmuma līgumu, bet nav reģistrējuši saimniecisko darbību un no kuru gūtā ienākuma nodoklis tiek ieturēts izmaksas vietā, saimniecisko darbību vēl var nereģistrēt. Pēc tam lēmums būs jāpieņem, lai veiktu saimniecisko darbību un nepieciešamības gadījumā sakārtotu līguma attiecības ar pasūtītājiem, ar kuriem noslēgti līdzšinējie uzņēmuma līgumi.

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

Lai Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā ieviestās normas  saskaņotu ar sociālās apdrošināšanas regulējumu, ir grozījumi arī likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", tādējādi arī sagaidot, ka gadījumos, kad mikrouzņēmumi sniedz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus, tiktu samaksātas arī sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Likuma 1.pantā (Likumā lietotie termini) ir paplašināta darba devēja definīcija, nosakot, ka tas ir arī  "l) mikrouzņēmuma, kas sniedz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.2 panta izpratnē, darbinieks."

Likuma 5.pants (Sociāli apdrošināmās personas), kurā ir uzskaitīts sociāli apdrošināmo personu loks, papildināts ar sesto daļu, kurā noteikts: mikrouzņēmuma darbinieki, izņemot šā likuma 1.panta 2.punkta "l" apakšpunktā minētos darba ņēmējus, ir sociāli apdrošināmi saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu.

Šajā likumā arī  noteikts, ka persona, kurām ir piešķirta valsts vecuma pensija, ir sociāli apdrošināma tāpat kā persona, kas sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju (papildināts likuma 6.pants. Obligāti sociāli apdrošināmās personas atbilstoši to nodarbinātībai, vecumam, veselības stāvoklim un sociālās apdrošināšanas veidiem).
Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU