Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pašvaldībām vairāki iecerētie pasākumi – pašvaldību referendumu rīkošana, apriņķu veidošana – uz pāris gadiem tiek atlikti budžeta taupīšanas dēļ.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Naudas teritorijas plānojumu izstrādei – mazāk, tās sadale - ilgāka
No 1.janvāra stājas spēkā grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā, kas maina nosacījumu, ka valsts piešķirtās mērķdotācijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu izstrādei bija jāapgūst vēlākais līdz 2012.gada 31.decembrim. To saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma pārejas noteikumu 12.punktu nosaka Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumi Nr.121 "Kārtība, kādā piešķir mērķdotāciju plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu izstrādei".
Tā kā, izstrādājot likumprojektu "Par valsts budžetu 2012.gadam", ir ieviesti budžeta konsolidācijas pasākumi un plānotais finansējums 2012.gadā aktivitātei "Atbalsts telpiskās plānošanas politikas īstenošanai" nav pietiekams (2012.gadā izmaksājamā summa būtu 112 920 latu, kas ir 3,3 reizes lielāka par valsts budžetā 2012.gadam plānoto), ar likuma grozījumiem mērķdotāciju apguves laiks ir pagarināts līdz 2014.gada 31.decembrim.
Apriņķu veidošanai naudas nav ne tagad, ne tuvākajos gados
No 1.janvāra stāsies spēkā arī likums "Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā". Tas atceļ nosacījumu, ka saskaņā ar minētā likuma pārejas noteikumu 24.punkta 1.apakšpunktu Ministru kabinetam līdz 2011.gada 31.decembrim jāsagatavo un jāiesniedz Saeimai likumprojekts par apriņķu izveidošanu.
"Mērķdotāciju apguves laiks ir pagarināts līdz 2014.gada 31.decembrim."
Taču, tā kā izstrādājot valsts budžetu 2012.gadam, ieviesti taupības pasākumi un šādām jaunām iniciatīvām nākamgad līdzekļi nebūs pieejami, kā arī nav paredzama to rašanās tuvākajā laikā, pagaidām ir atlikta arī apriņķu veidošanas ideja, turpinot tiešās pārvaldes iestāžu kompetences nodošanu plānošanas reģioniem.
Taču iecere par šādu otrā līmeņa pašvaldību nepieciešamību nav atcelta: grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā uzdod Ministru kabinetam likumprojektu par apriņķu izveidošanu sagatavot un iesniegt Saeimai līdz 2013.gada 31.decembrim.
Atlikts likumprojekts par pašvaldību referendumiem
Likuma "Par pašvaldībām" pārejas noteikumos Ministru kabinetam bija uzdots līdz 2011.gada 1.decembrim izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu par pašvaldību referendumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija likumprojektu "Vietējo pašvaldību referendumu likums" izstrādāja ļoti laikus, un 2010.gada 13.oktobrī tas tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.
Taču, izvērtējot institūciju sniegtos atzinumus, tika saņemti priekšlikumi par nepieciešamību paplašināt lemjošo referendumu jautājumu loku, izvērtēt nepieciešamību noteikt konsultatīvos referendumus; diskusijas radās par to, ka iedzīvotājiem, iespējams, varētu dot tiesības lemt par konkrētiem saimnieciskiem jautājumiem, kas skar pašvaldību intereses, piemēram, par investīciju prioritātēm un atsevišķu objektu būvniecību.
"Pagaidām atlikta arī apriņķu veidošanas ideja."
Likumprojekta tālāku virzību bremzēja ne tikai atšķirīgie viedokļi par pašvaldību referendumu tiesisko ietvaru, kas pirms likumprojekta iesniegšanas Saeimā bija saskaņojami starp visām iesaistītajām pusēm - pašvaldībām, sociālajiem partneriem un valsts institūcijām –, bet arī nepieciešamība samērot pašvaldību rīcībā esošos finanšu līdzekļus ar tiesību aktos pašvaldībām noteiktajām funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem.
Pašreizējā ekonomiskajā situācijā pašvaldībām jau tagad ir grūti uzdevumus īstenot visā pilnībā, bet likumprojektā "Vietējo pašvaldību referendumu likums" ir paredzēts, ka ar pašvaldības referenduma sagatavošanu un norisi saistītos izdevumus sedz no pašvaldības budžeta.
"Ar pašvaldības referenduma sagatavošanu un norisi saistītos izdevumus sedz no pašvaldības budžeta."
Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija, 2011.gada 23.jūlija tautas nobalsošanas sarīkošanai Rīgas pilsētas pašvaldībā tika izlietoti 244 405 lati, pārējās republikas pilsētu pašvaldībās vidēji 24 701 lats (vismazāk Valmieras pilsētas pašvaldībā – 12 238 lati, visvairāk Daugavpils pilsētas pašvaldībā – 46 599 lati), bet novadu pašvaldībās vidēji – 9157 lati (vismazāk Mērsraga novada pašvaldībā – 1820 lati, visvairāk Daugavpils novada pašvaldībā – 31 786 lati). Turklāt pašvaldības referendumu skaitu viena gada ietvaros, izņemot konkrētus gadījumus, likumprojekts "Vietējo pašvaldību referendumu likums" neparedz ierobežot, kam arī nebūtu tiesiska pamatojuma.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Saeima 2011.gada 15.decembrī pieņēma grozījumu likumā "Par pašvaldībām", mainot pārejas noteikumu 22.punktu un pagarinot likumprojekta par pašvaldību referendumiem iesniegšanas termiņu Saeimā līdz 2012.gada 1.maijam.Pašvaldību iestāžu uzliktās soda naudas - pašvaldību budžetā
Šā gada 1.janvārī stājās spēkā arī likums „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nosakot, ka 299.panta ceturtā daļa tiek papildināta ar teikumu šādā redakcijā: „Pašvaldību budžetos ieskaita arī tos naudas sodus, kurus par šā kodeksa Sevišķajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem uzlikušas pašvaldību institūcijas.” Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) Pārejas noteikumu 18.punktā ir noteikts: „Naudas sodus, kurus par šā kodeksa Sevišķajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem pašvaldības institūcija uzlikusi līdz 2011. gada 31.decembrim, ieskaita pašvaldības budžetā.” Minētā likumprojekta virzību budžeta paketē paredzēja arī Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2012.gada vienošanās un domstarpību protokols, ņemot vērā, ka 2011.gadā minētajam naudas sodu sadalījuma jautājumam bija tikai pagaidu risinājums saskaņā ar LAPK Pārejas noteikumu 18.punktu.
Uzziņai:
Pilns visu nozaru normatīvo aktu saraksts, kas spēkā stājas jaunā gada pirmajā dienā, aplūkojams šajās saitēs:
