Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jaunizstrādāto Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka policija notikuma vietā republikas pilsētās ierodas 15 minūšu, bet novados – 25 minūšu laikā pēc informācijas saņemšanas operatīvās vadības struktūrvienībā.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Neviens normatīvais akts neparedz, cik ātri Latvijā policijai pēc palīgā sauciena saņemšanas jāierodas notikuma vietā. Lai šo nepilnību labotu, Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus. Izmēģinājumprojekts Valsts policijā ir pierādījis, ka plānotos reaģēšanas laika limitus ievērot ir iespējams
Likums „Par policiju” nosaka policijas darbinieka pamatpienākumus atbilstoši dienesta kompetencei. Likumā teikts, ka policistam jāreģistrē iesniegumi un informācija par noziedzīgiem nodarījumiem un citiem likumpārkāpumiem, kā arī par notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību un par tajos iesaistītajām personām. Tāpat policistam laikus jāreaģē uz sniegto informāciju un jānodod kompetentām amatpersonām un institūcijām saņemtā informācija par personu vai sabiedrības drošību apdraudošiem notikumiem: avārijām, ugunsgrēkiem, katastrofām, stihiskām nelaimēm un citiem gadījumiem.
Likumā teikts, ka Ministru kabinets nosaka policijā saņemto iesniegumu un informācijas reģistrēšanas kārtību, apjomu un glabāšanas termiņus, kā arī reaģēšanas laiku, ja saņemta informācija par noziedzīgiem nodarījumiem, citiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kas apdraud personu vai sabiedrības drošību. Tomēr līdz šim Ministru kabinets šādus noteikumus pieņēmis nav.
Tādēļ 2011.gada 1.decembrī Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti Iekšlietu ministrijas izstrādātie „Noteikumi par iesniegumu un informācijas par noziedzīgiem nodarījumiem, citiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, reģistrēšanu un policijas reaģēšanas laiku”.
Noteikumu projekts paredz, ka policija notikuma vietā republikas pilsētās ierodas 15 minūšu, bet novados – 25 minūšu laikā pēc informācijas saņemšanas operatīvās vadības struktūrvienībā.
Kā skaidro Valsts policijas sadarbības un attīstības daļas speciālists Andis Rinkevics, jaunizstrādātie noteikumi attiecināmi nevis uz klasiskiem rakstiskiem iesniegumiem, bet uz jebkuriem personu pieteikumiem – saucieniem pēc palīdzības, kas tiek saņemti Valsts policijas dežūrdaļā.
A.Rinkevics stāsta: „Pēc izsaukuma saņemšanas uz notikuma vietu dežūrdaļa norīko tuvāko brīvo ekipāžu. Iesniegumos savukārt personas pamatā raksta par notikumiem, kuri neprasa tūlītēju reakciju, tas ir - nav apdraudējuma šobrīd. Piemēram, cilvēki, redzot kautiņu uz ielas, nevēršas policijā ar iesniegumu, ka tāds notiek, bet gan zvana uz tālruni 110 vai 112. Jaunizstrādātie Ministru kabineta noteikumi par policijas reaģēšanas laiku skar tieši reaģēšanas kārtību uz šādi saņemto informāciju.”
Par reaģēšanas laiku topošo noteikumu izpratnē ir uzskatāma nevis izbraukšana uz notikuma vietu, bet gan ierašanās tajā. Noteikumu projekts paredz, ka policijas darbinieki var ierasties notikuma vietā vēlāk vien tad, ja ierašanos aizkavējuši apstākļi, ko radījusi nepārvarama vara vai mērojamais attālums līdz notikuma vietai; vienlaikus saņemti izsaukumi uz diviem vai vairākiem vienas kategorijas notikumiem vai arī ceļā uz notikuma vietu ir radušies satiksmes sarežģījumi.
"Par reaģēšanas laiku topošo noteikumu izpratnē ir uzskatāma nevis izbraukšana uz notikuma vietu, bet gan ierašanās tajā."
Projektā paredzētais laiks ir ļoti līdzīgs tam, kāds reaģēšanai uz palīgā saucieniem noteikts citiem dienestiem: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Ministru kabineta noteikumi „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” paredz, ka 75% gadījumu neatliekamajai palīdzībai republikas pilsētās un novadu pilsētās notikuma vietā jāierodas ne vēlāk kā 15 minūšu, bet pārējās teritorijās - ne vēlāk kā 25 minūšu laikā no izsaukuma saņemšanas brīža.
Savukārt MK noteikumi „Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus” paredz, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nodrošina savas vienības ierašanos notikuma vietā republikas pilsētās - piecu minūšu laikā pēc izsaukuma saņemšanas, pārējās pilsētās un lauku teritorijās, kurās iedzīvotāju blīvums ir 10 un vairāk cilvēku uz kvadrātkilometru, - 15 minūšu laikā pēc izsaukuma saņemšanas, bet lauku teritorijās, kurās iedzīvotāju blīvums ir mazāks nekā 10 cilvēku uz kvadrātkilometru, - 25 minūšu laikā pēc izsaukuma saņemšanas.
Jaunizstrādāto noteikumu projekts par policijas reaģēšanu paredz arī rīcību situācijās, ja policijā vienlaikus saņemta informācija par vairākiem notikumiem. Šādos gadījumos policija reaģē uz saņemto informāciju saskaņā ar notikumu kategoriju iedalījumu atbilstoši personu vai sabiedrības drošības apdraudējuma pakāpei.
Lai nodrošinātu operatīvu ierašanos uz prioritārā secībā augstākas kategorijas notikuma vietu, policijas darbinieki ir tiesīgi atstāt zemākas kategorijas notikuma vietu. Pavisam plānots noteikt A, B, C un D notikumu kategorijas.
A kategorijas notikumi ir notiekošs noziedzīgs nodarījums, cits likumpārkāpums vai notikums, kas reāli apdraud personas vai sabiedrības drošību, veselību vai dzīvību vai nodara kaitējumu personas veselībai vai īpašumam; lai pārtrauktu šo notikumu, novērstu apdraudējumu vai kaitējuma nodarīšanu, nepieciešama policijas tūlītēja rīcība, un pastāv iespēja notikuma vietā aizturēt likumpārkāpēju.
Tāpat šīs kategorijas notikumi ir arī ceļu satiksmes negadījums vai notikums uz dzelzceļa, kā arī cits negadījums, kas uz pilsētas maģistrālās ielas vai valsts nozīmes ceļa bloķējis satiksmi.
A kategorijas notikums ir arī satiksmes negadījums, kurā gājis bojā cilvēks, aizturēto, arestēto, apcietināto vai ieslodzīto personu bēgšana, kā arī sprādziens vai spridzināšanas draudi, ja vien tie nav saistīti ar saskaņotām ražošanas procesa aktivitātēm, rūpnieciskiem spridzināšanas darbiem, plānotām militārām mācībām u.c.
Uz A kategorijas notikumiem policijai republikas pilsētās jāierodas 15 minūšu, bet novados – 25 minūšu laikā pēc informācijas saņemšanas operatīvās vadības struktūrvienībā.
B kategorijas notikums ir jau noticis notikums, kurā bija apdraudēta personas vai sabiedrības drošība, veselība vai dzīvība vai nodarīts kaitējums personas veselībai vai īpašumam un kurā policijas tūlītēja rīcība nevar novērst apdraudējumu vai kaitējumu un aizturēt likumpārkāpēju, bet kur var zust pēdas vai pierādījumi.
Tāpat pie šīs grupas pieder notikums, kura rezultātā aizturēts iespējamais likumpārkāpējs un ir pārtraukts apdraudējums personas vai sabiedrības drošībai, veselībai vai dzīvībai vai kaitējuma nodarīšana personas veselībai vai īpašumam.
Vēl šajā kategorijā ietilpst satiksmes negadījums, kurā cietusi persona vai kura dēļ traucēta satiksme, kā arī cilvēka līķa vai cilvēka ķermeņa daļu atrašana. Uz šīs kategorijas notikumiem republikas pilsētās jāierodas 25 minūšu, bet novados – 40 minūšu laikā pēc informācijas saņemšanas operatīvās vadības struktūrvienībā.
Trešā kategorija ir C kategorijas notikumi, uz kuriem republikas pilsētās jāierodas 120 minūšu, bet novados – 240 minūšu laikā pēc informācijas saņemšanas operatīvās vadības struktūrvienībā vai citā laikā, iepriekš saskaņojot ar informācijas sniedzēju.
"Jūs redzat, ka kāds īpašums tiek šobrīd apzagts. Līdz ar to šeit pastāv iespēja aizturēt likumpārkāpējus. Šādā gadījumā notikums būs A kategorijas notikums, uz kuru ir jāreaģē visātrāk."
Šīs kategorijas notikumi ir tie gadījumi, kuriem policijas klātbūtne ir nepieciešama, lai pārtrauktu vai novērstu notikumus, kas neapdraud personas vai sabiedrības drošību, veselību vai dzīvību un nerada kaitējumu personas veselībai vai īpašumam. Tāpat tas ir notikums, kura pārtraukšanai vai novēršanai policijas ierašanās notikuma vietā laiks nav būtisks, kā arī satiksmes negadījums, kurā nav cietušas personas un nav traucēta satiksme.
Pēc informācijas saņemšanas par D kategorijas notikumiem policija saņemto informāciju nodod citām iestādēm atbilstoši to kompetencei. D kategorijas notikums ir tāds, kura pārtraukšanai vai novēršanai policijas ierašanās notikuma vietā nav obligāta vai nepieciešama, bet par to ir jāvienojas ar informācijas par notikumu sniedzēju.
A.Rinkevics skaidro principus, kā viens un tas pats notikums var iekļauties tajā vai citā kategorijā: „Piemēram, zādzība no īpašuma. Jūs redzat, ka kāds īpašums šobrīd tiek apzagts. Līdz ar to pastāv iespēja aizturēt likumpārkāpējus. Šādā gadījumā notikums būs A kategorijas notikums, uz kuru ir jāreaģē visātrāk.
Savukārt cita situācija izveidojas, ja zādzība ir notikusi jau iepriekš. Proti, jūs atnākat mājās no darba un konstatējat, ka ir apzagts īpašums. Šeit vairs nav tieša apdraudējuma ne jums, ne īpašumam. Līdz ar to šis būs B kategorijas notikums.
Šis pats piemērs noder, lai ilustrētu arī C kategorijas notikumu. Piemēram, no rīta konstatējat, ka jūsu īpašums ir apzagts, bet ir jādodas darba gaitās un nav laika gaidīt ierodamies policiju. Šādā gadījumā jūsu pašu ērtības labad ar policijas darbinieku varat vienoties, ka būsiet mājās vakarā un saskaņot laiku, kad policija var ierasties.
Savukārt D kategorijas notikumi ir tie, kas nav Valsts policijas kompetencē; vai arī, piemēram, zvanāt policijai, lai informētu, ka jums ir nozagta vai pazudusi pase un jūs pat nezināt, kad un kur tas noticis. Šādā gadījumā nav ne notikuma vietas, ne laika un līdz ar to zūd nepieciešamība policijai pie jums ierasties.”
Valsts policija izmēģinājumprojektā jau secinājusi, ka Iekšlietu ministrijas izstrādātajā noteikumu projektā noliktais policijas darbinieku ierašanās laiks notikuma vietā ir optimāls un reāli izpildāms.
Kā stāsta A.Rinkevics, projekts par reaģēšanas laikiem sākās 2011.gada aprīlī. Sākotnēji izmēģinājumi tika veikti Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē, bet vēlāk tajos iesaistījās arī pārējās reģionu pārvaldes. Projekta mērķis bija pārbaudīt ne tikai iespējamās problēmas, bet arī konstatēt, vai izstrādātajā reaģēšanas standartā Valsts policija vispār var iekļauties - vai spēj reaģēt noteiktajos laikos.
„Izmēģinājumi apliecināja, ka notikumu un prioritāšu sadalījums ir optimāls un reaģēšanas laiki ir izpildāmi. Tika konstatētas arī atsevišķas nepilnības un apzināti uzdevumi, kas saistījās ar nepieciešamību koriģēt atsevišķas notikumu kategorijas un pievērst uzmanību citām niansēm, lai maksimāli uzlabotu policijas spēju reaģēt,” stāsta A.Rinkevics.
