Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Darba devējam likums nosaka atbildību ne tikai par to, ka tas nodarbina personas, kuras nav ieguvušas tiesības uzturēties Latvijā, bet arī pienākumu samaksāt algu par padarīto.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Attiecīgie grozījumi Darba likumā un grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā stājās spēkā 2011.gada 20.jūlijā, grozījumi Krimināllikumā – 13.jūlijā.
Ja ārzemnieks ir nosūtīts veikt darbu Latvijā, saskaņā ar Darba likuma 14.panta trešās daļas 4.punktu, tad neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma šim nosūtītajam darbiniekam nodrošināmi darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas paredzēti Latvijas normatīvajos aktos, kā arī darba koplīgumos, kuri atzīti par vispārsaistošiem un regulē noteikumus par darbaspēka nodrošināšanu, īpaši ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību.
Darba likuma 35.panta trešā daļa noteic: sagatavojot darba līgumu, darba devējam ir pienākums pieprasīt, lai ārzemnieks uzrāda vīzu vai uzturēšanās atļauju, kā arī darba atļauju, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem šāda atļauja ir nepieciešama.
Šis noteikums neattiecas uz Eiropas Savienības pilsoņiem un personām, kurām ir brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienībā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulas Nr.562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 2.panta 5.punktam.
Ievērojot Darba likuma 37.panta astoto, devīto, desmito, vienpadsmito daļu, ārzemnieku atļauts nodarbināt tikai tad, ja viņam ir darba atļauja, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus. Aizliegts ir nodarbināt personu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā.
Darba devējs nav saucams pie atbildības par tādas personas nodarbināšanu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, ja darba devējs ir izpildījis Darba likuma 35.panta trešajā daļā un 38.panta otrajā daļā minētos pienākumus, izņemot gadījumu, kad darba devējs zināja, ka uzrādītais dokuments, kas apliecina personas tiesības uzturēties Latvijas Republikā, ir viltots.
Pie administratīvās atbildības par tādas personas nodarbināšanu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, ir saucama arī persona, kura darba devējam kā apakšuzņēmējam ir tieši nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi, kā arī persona, kura ir sākotnējo līgumsaistību izpildītājs, un jebkurš cits iesaistītais apakšuzņēmējs, ja viņi par šādu prettiesisku nodarbināšanu zināja, izņemot gadījumu, kad viņi veikuši nepieciešamos pasākumus, lai novērstu šādu prettiesisku nodarbināšanu.
Attiecībā uz dokumentiem Darba likuma 38.panta otrā daļa nosaka, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt šā likuma 35.panta trešajā daļā minēto dokumentu kopiju vai atbilstošas informācijas uzglabāšanu visā ārzemnieka nodarbināšanas laikā un to uzrādīšanu pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma.
Par darbu jāsamaksā
Likums nosaka tiesības uz darba samaksu trešo valstu piederīgajiem, kuri Latvijā uzturējušies nelegāli.
Gadījumos kad nodarbināta persona, kurai nav tiesības uzturēties Latvijā, Darba likums papildināts ar jaunu 75.1 pantu. Proti, ja darba devējs nodarbinājis personu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, viņam ir pienākums izmaksāt šai personai visu neizmaksāto darba samaksu.
Ja personu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, ir nodarbinājis darba devējs, kam kā apakšuzņēmējam ir nodota pilnīga vai daļēja līgumsaistību izpilde, tad par minētās neizmaksātās darba samaksas izmaksu solidāri atbild darba devējs un persona, kura darba devējam ir tieši nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi.
"Darba devējam jāprasa, lai ārzemnieks uzrāda vīzu vai uzturēšanās atļauju, arī darba atļauju."
Ja darba devējs, kuram kā apakšuzņēmējam ir nodota pilnīga vai daļēja līgumsaistību izpilde, ir nodarbinājis personu, kas nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, par neizmaksātās darba samaksas izmaksu solidāri ar darba devēju atbild persona, kura ir sākotnējo līgumsaistību izpildītājs, un jebkurš cits iesaistītais apakšuzņēmējs, ja viņi par šādu prettiesisku nodarbināšanu zināja.
Ja persona, kura darba devējam kā apakšuzņēmējam ir tieši nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi, kā arī persona, kas ir sākotnējo līgumsaistību izpildītājs, un jebkurš cits iesaistītais apakšuzņēmējs ir veikuši nepieciešamos pasākumus, lai novērstu tādu personu nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, tie nav solidāri atbildīgi par neizmaksātās darba samaksas izmaksu.
Administratīvais sods
Darba devējiem, ja tie nodarbina personas, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, paredzēta administratīvā atbildība.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss papildināts ar jaunu, 189.2 pantu (Ārzemnieka nodarbināšanas aizlieguma pārkāpšana). Tas paredz:
par vienas personas vai vairāku personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 100 līdz 300 latiem, bet juridiskajām personām – no 500 līdz 2500 latiem.
Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 300 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 2000 līdz 10 000 latiem.
Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 150 līdz 350 latiem, bet juridiskajām personām – no 750 līdz 3 000 latiem.
Kriminālatbildības iestāšanās paplašināta
Krimināllikuma 280.pants paredz kriminālatbildību par personas nodarbināšanas noteikumu pārkāpšanu.
Par likumā paredzēto personas nodarbināšanas ierobežojumu vai noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījis darba devējs un ja ar to radīts būtisks kaitējums, – soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.
"Paredzēta administratīvā un kriminālatbildība par tādas personas nodarbināšanu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijā."
Par tādas personas nodarbināšanu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, ja to izdarījis darba devējs un ja nodarbināts nepilngadīgais vai ja nodarbinātas vairāk nekā piecas personas, vai ja persona nodarbināta īpaši ekspluatējošos darba apstākļos, vai ja apzināti nodarbināts cilvēku tirdzniecības upuris, – soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.
Iepriekš 280.pantā bija tikai noteikts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām – par likumā paredzēto personas nodarbināšanas ierobežojumu vai noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījis darba devējs un ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā.
Darba samaksas piedziņai pieļauj termiņuzturēšanos
Imigrācijas likumā ar grozījumiem, kas stājušies spēkā 2011.gada 16.jūnijā, noteikti gadījumi, kad personām, kuras nav tiesīgas ieceļot un uzturēties Latvijā, var pagarināt uzturēšanās atļauju derīguma termiņu līdz brīdim, kamēr būs saņemta pienākošā darba samaksa.
Imigrācijas likuma 23.panta (Termiņuzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt) septītā daļa paredz, ka ārzemniekam, kurš, nelikumīgi uzturoties Latvijā, nelikumīgi nodarbināts īpaši ekspluatējošos darba apstākļos, kā arī nepilngadīgam ārzemniekam, kurš, nelikumīgi uzturoties Latvijā, nelikumīgi nodarbināts, ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepieciešams neizmaksātās darba samaksas piedziņai no darba devēja, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu, ja ārzemnieks ir bijis nodarbināts vismaz sešus mēnešus un ir vērsies tiesā ar attiecīgu pieteikumu.
