Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Izmaiņas likumos virzītas divu iemeslu dēļ: bērnu drošībai un tādēļ, lai vecāki rūpīgāk sekotu tam, kur, kad un ar ko kopā ir viņu bērni.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Pašreizējā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta sestajā daļā ir teikts, ka vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes. Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.4pants noteic, ka vecākus vai personas, kas viņus aizstāj, var saukt pie administratīvās atbildības par bērna, kas nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, atstāšanu bez uzraudzības. Tādējādi gadījumos, kad bez uzraudzības tiek atstāts bērns, kurš jau sasniedzis septiņus gadus, vecākus vai personas, kas viņus aizstāj, nav iespējams saukt pie administratīvās atbildības.
Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) 2011.gada 19.maijā tika izsludināti Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Tajos noteikts, ka bērniem, kuri ir vecāki par septiņiem gadiem, jānodrošina tādi apstākļi, kas neapdraud viņu dzīvību vai veselību, un par to atbild vecāki vai personas, kuru aprūpē bērns nodots.
Pēc šo grozījumu izsludināšanas VSS sākās to saskaņošana starp institūcijām. Tajā panākta vienošanās par ministrijas rosinātajiem grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Visticamāk, arī Ministru kabinets lems likumu papildināt ar jaunu normu: "Vecāku vai personas, kuras aprūpē bērns nodots, pienākums ir nodrošināt bērna, kurš sasniedzis septiņu gadu vecumu, samērīgu uzraudzību, lai netiktu apdraudēta viņa dzīvība vai veselība."
Jāatbild arī par bērniem, kas vecāki par septiņiem gadiem
Tomēr šādai jaunai normai nebūtu jēgas, ja tai pretī nebūtu paredzēts sods par likuma nepildīšanu. Tādēļ tagad ministrija virza arī grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko VSS izsludināja 2011.gada 22.septembrī. Grozījumi vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā. Ministrija plāno abus likumprojektus – grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā un grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā – iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā vienlaikus.
Pašlaik Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.4pants "Bērna atstāšana bez uzraudzības" skan tā:
"Par bērna, kas nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, atstāšanu bez uzraudzības, ja to izdarījuši vecāki vai personas, kas viņus aizstāj, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem."
Labklājības ministrija rosina šo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu grozīt atbilstoši gaidāmajiem grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Ministrija mudina izteikt kodeksa 172.4pantu šādā redakcijā:
"Par bērna, kas nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, atstāšanu bez uzraudzības, ja to izdarījuši vecāki vai persona, kuras aprūpē bērns nodots, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
Par bērna no septiņu līdz trīspadsmit gadu vecumam uzraudzības nenodrošināšanu, ja tā rezultātā tiek apdraudēta viņa dzīvība vai veselība un ja to izdarījuši vecāki vai persona, kuras aprūpē bērns nodots, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
"Likuma grozījumu pašmērķis nav palielināt sodīto vecāku skaitu, bet mudināt padomāt par savu bērnu drošību."
Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto nodarījumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem."
Civillikuma 177.pants paredz, ka bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā, kas nozīmē vecāku tiesības un pienākumu rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Savukārt bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.
Tai pašā laikā Latvijā ik gadu iet bojā daudz bērnu, kuri ir vecāki par septiņiem gadiem un kuru vecāki nav parūpējušies, lai viņi atrastos drošā vidē. Piemēram, ik gadu ārējo cēloņu dēļ - ceļu satiksmes negadījumos, saindējoties, noslīkstot, nosmokot - dzīvību zaudē ap 70 bērnu vecumā līdz 14 gadiem, tikpat jauniešu no 15 līdz 19 gadiem, liecina Labklājības ministrijas informācija.
Vecāki likumprojektu pārprot
Sabiedriskajā telpā pašlaik manāms nepamatots vecāku sašutums par rosinātajām izmaiņām. Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere piekrīt: vecāki ieviešamo likuma normu iztulko nepareizi, domādami, ka nu bērns līdz pat 13 gadu vecumam būs jāved pie rokas pat uz skolu un atpakaļ, pat mirkli neatstājot viņu bez uzraudzības.
"Tā nav taisnība," saka I.Millere. Viņa uzsver, ka izmaiņas likumos virzītas divu iemeslu dēļ: bērnu drošībai un tādēļ, lai vecāki rūpīgāk sekotu līdzi tam, kur, kad un ar ko kopā ir viņu bērni. Diemžēl joprojām mēdz gadīties, ka bērni peldēties dodas vieni un dzimšanas dienas viesu namos naktīs svin vieni, taču tā tas nedrīkstētu būt.
"Vecāki ieviešamo likuma normu iztulko nepareizi, domādami, ka nu bērns līdz pat 13 gadu vecumam būs jāved pie rokas pat uz skolu."
"Vecākiem nav jāsatraucas par to, ka viņi saņems sodu tad, ja ar bērnu ceļā uz skolu vai mājām atgadīsies nelaime. Likuma grozījumu pašmērķis nav palielināt sodīto vecāku skaitu, bet mudināt padomāt par savu bērnu drošību, tieši tādēļ vecākiem ieteicams paredzētajos grozījumos izlasīt ne tikai teikuma pirmo daļu par bērna no septiņu līdz trīspadsmit gadu vecumam uzraudzības nenodrošināšanu, bet arī turpinājumu – ja tā rezultātā tiek apdraudēta viņa dzīvība vai veselība. Arī Labklājības ministrija uzsver, ka katrs gadījums tiks izvērtēts individuāli, analizējot situāciju un vecāku atbildību.
Vecāku nepamatotais sašutums Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai nav pārsteigums. Inspekcija labi atceras pašreizējai situācijai līdzīgo sabiedrības reakciju pirms vairākiem gadiem. 2005.gada 15.aprīlī stājās spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.pantā, kas tika papildināts ar 6.punktu "Vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes". Arī toreiz izskanēja neapmierinātu vecāku viedokļi: daudziem likās, ka šāda likuma norma ir aplama un to izpildīt nebūs iespējams.
