Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Svarīgākais ir – ievietot vēlēšanu zīmi aploksnē ar vēlēšanu iecirkņa zīmogu. Zīme, kas nebūs aploksnē, kopējā vēlēšanu rezultātā netiks ieskaitīta, un vēlētāja balss paliks nerealizēta.
FOTO: Boriss Koļesņikovs
Kļūdas, aizpildot vēlēšanu zīmes, pilsoņi pieļauj galvenokārt vai nu aiz neizpratnes, vai veicot tā dēvēto protesta balsojumu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pieredze.
Tukšas aploksnes iemešana urnā, visa saraksta nosvītrošana, komentāri uz vēlēšanu zīmēm, kas ir biežāk sastopamie protesta balsojuma elementi, patiesībā savu mērķi – tikai vēlētāja neapmierinātības izrādīšanu – nesasniedz. Sasvītrotas vai aprakstītas zīmes, ja tās nav ieliktas aploksnē, vispār netiek skaitītas, bet visas aploksnēs ievietotās zīmes piedalās vēlēšanās, atspoguļojot vēlētāju kopējo skaitu. No tā savukārt atkarīgs, cik skaitliski lielu 5% barjeru partijām nāksies pārvarēt, lai tās kandidāti iekļūtu Saeimā, skaidro CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka par nodoto balsu kopskaitu uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits. Tātad tukšas aploksnes iemešana urnā nozīmē to, ka cilvēks vēlēšanās ir piedalījies.
Vēlēšanu rezultātu nosaka vairākos posmos. Pirmajā tiek saskaitītas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, kas atspoguļo vēlēšanās piedalījušos pilsoņu skaitu. Tas ir saistīts arī ar Saeimas vēlēšanu likumā partijām noteikto 5% barjeru iekļūšanai Saeimā - jo lielāks nobalsojušo kopskaits, jo vairāk balsu jāsavāc uz Saeimas deputāta mandātiem pretendējošajām partijām. Turpmākajos vēlēšanu rezultātu apkopošanas posmos, kuros tiek noteikts par sarakstiem atdotais balsu skaits un summēts kandidātu individuālais vērtējums, piedalās tikai tās vēlēšanu zīmes, kurās cilvēks atdevis savu balsi par konkrētu sarakstu.
10. Saeimas vēlēšanās 2010. gada 2. oktobrī tika konstatētas 20 697 vēlēšanu aploksnes bez derīgām vēlēšanu zīmēm; 15 586 aploksnes jeb 1,61% bija tukšas; 4933 vēlēšanu aploksnēs bija vairākas atšķirīga satura vēlēšanu zīmes, astoņās aploksnēs – vēlēšanu zīmes no cita vēlēšanu apgabala, bet 170 aploksnēs atradās saplēstas vēlēšanu zīmes. 47 gadījumos vēlētāji aploksnēs bija ievietojuši vairākas vienāda satura vēlēšanu zīmes.
Vēlēšanas tiek rīkotas, lai cilvēks balsotu PAR kādu politisko spēku, nevis PRET, un balsojums nav aptauja, kurā jākomentē politiķu rīcība vai jāpauž sava neapmierinātība, norāda K. Bērziņa.
Vēlēšanu iecirknī
Saeimas vēlēšanās vēlētāji balsošanai var izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni, jo Saeimas vēlēšanās netiek lietots vēlētāju reģistrs. Taču tas nenozīmē, ka par kandidātu, kas balotējas vienā vēlēšanu apgabalā, varēs balsot kādā citā. Ja vēlēšanu urnā būs iemesta zīme no cita vēlēšanu apgabala, tā netiks ņemta vērā. Lai vēlētāju piereģistrētu un izsniegtu vēlēšanu aploksni un vēlēšanu zīmju komplektu, nepieciešama derīga LR pilsoņa pase.
Vēlēšanu iecirknī katram vēlētājam izsniedz visu kandidātu sarakstu zīmes to numerācijas secībā. 11. Saeimas vēlēšanās ir reģistrēti 13 kandidātu saraksti. Vēlētājam tiek dota viena ar vēlēšanu komisijas zīmogu apzīmogota aploksne.
Sabojātu vēlēšanu aploksni var apmainīt pret jaunu, taču tikai tajā gadījumā, ja aploksne jau nav aizlīmēta. Ja bojājums pamanīts savlaicīgi, jālūdz vēlēšanu iecirkņa komisijas darbiniekam izsniegt jaunu vēlēšanu aploksni. Sabojātā aploksne paliek vēlēšanu komisijai.
Sabojātās vai nepareizi aizpildītas vēlēšanu zīmes vietā ir iespējams saņemt jaunu vēlēšanu zīmju komplektu, taču tāda iespēja būs tikai tad, ja vēlēšanu zīme nav ielikta aploksnē un aploksne jau aizlīmēta. Par cita vēlēšanu zīmju komplekta saņemšanu saņēmējam jāparakstās vēlētāju sarakstā.
Vēlētājiem ir tiesības lūgt vēlēšanu komisijas locekļiem sniegt paskaidrojumus par vēlēšanu kārtību, iepazīstināt ar vēlēšanu oficiālajiem materiāliem, reģistrēt iesniegumus balsošanai vēlētāja dzīvesvietā.
Balsojuma aizklātumu iecirknī nodrošina kabīnes vai kartona sastatnes. Izvēle un vēlēšanu zīmes aizpildīšana nav jāizdara momentā – vēlētājs ir tiesīgs iecirknī uzkavēties.
"Tukšas aploksnes iemešana urnā, vienalga, nozīmē to, ka cilvēks ir piedalījies vēlēšanās."
Lai novērstu iespējamu vēlētāja iespaidošanu par viņa izdarīto izvēli, turpat iecirknī ir jābūt galdam ar visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmēm. Tādējādi vēlētājam ir pilns vēlēšanu zīmju komplekts, un neviens nevar uzzināt, par ko viņš ir nobalsojis. Šī ir arī iespēja, kā vēlētāji var nepakļauties negodīgu politiķu vai darba devēju prasībai pārdot savu balsi.
Vēlēšanu iecirknī nav atļauts aģitēt ne vēlētājiem, ne komisijai, ne novērotājiem.
Iereibušus vēlētājus vēlēšanu komisijas locekļiem ir tiesības no iecirkņa izraidīt.
Ko ieskaita, ko - ne
Pats svarīgākais ir – pirms iemešanas urnā vēlēšanu zīmi ielikt aploksnē ar vēlēšanu iecirkņa zīmogu un aizlīmēt. Zīme, kas nebūs aploksnē, kopējā vēlēšanu rezultātā netiks ieskaitīta, un vēlētāja balss paliks nerealizēta, uzsver K. Bērziņa.
Vēlētājiem ir iespēja paust savu attieksmi pret deputātu kandidātiem un tos gan atbalstīt, liekot plusiņu tukšajā rombā iepretim kandidāta vārdam un uzvārdam, gan noraidīt, kandidāta vārdu un uzvārdu pilnībā pārsvītrojot.
Ja rombā iepretim kandidāta vārdam un uzvārdam būs ielikta mīnusa zīme, tā netiks ņemta vērā. Savukārt, ja plusa vietā būs ielikts ķeksītis vai tamlīdzīgs apzīmējums, katru konkrēto gadījumu vērtēs vēlēšanu komisija, skaidro K. Bērziņa. Tas pats attiecas uz visiem vēlētāja izdarītajiem labojumiem vēlēšanu zīmē vai saplēstām zīmēm – katru gadījumu atsevišķi vērtē komisija, nosakot, vai ir izprotama konkrētā vēlētāja griba.
Ja visi viena saraksta kandidātu vārdi un uzvārdi ir izsvītroti vai tiem visiem pielikts pluss, nekas nemainās – par sarakstu ir nobalsots un kandidātu pozīcijas saglabājas tādas, kādas tās jau ir sarakstā, norāda CVK pārstāve. Svarīgi atcerēties – vēlētājam ir tiesības izsvītrot vai likt plusu tik lielam kandidātu skaitam, cik viņš vēlas.
Lai piedalītos vēlēšanās
Tiesības piedalīties 11. Saeimas vēlēšanās ir visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā būs sasnieguši 18 gadu vecumu. Lai nobalsotu, nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase. Lai nodrošinātu, ka katram vēlētājam ir tikai viena balss, pasē tiks izdarīta atzīme par dalību vēlēšanās. Autovadītāja apliecība kā personu apliecinošs dokuments vēlēšanās Latvijā nav derīga.
Ja pasei beidzies derīguma termiņš, pasi līdz vēlēšanu dienai ir iespējams apmainīt dzīvesvietai tuvākajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, ātrākais divu līdz četru darba dienu laikā.
11. Saeimas vēlēšanas notiks 2011. gada 17. septembrī, pamatojoties uz 23. jūlija tautas nobalsošanas par 10. Saeimas atlaišanu rezultātiem.
"Jo lielāks nobalsojušo skaits, jo vairāk balsu jāsavāc partijām, lai tās pārvarētu 5% barjeru, kas nodrošina iekļūšanu Saeimā."
Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi vēlētājiem būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00. Taču, pamatojoties uz Saeimas 8. septembrī pieņemtajiem grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, 17. septembrī katrā republikas pilsētā, izņemot Rīgu, Daugavpili un Liepāju, kā arī katrā novadā vietējā vēlēšanu komisija nosaka vienu vēlēšanu iecirkni, kurā vēlēšanas notiek līdz pulksten 22 vakarā.
Rīgā būs atvērti četri šādi iecirkņi:
Daugavpilī līdz pulksten 22 varēs nobalsot:
Liepājā līdz pulksten 22 varēs nobalsot:
Informācija par vēlēšanu iecirkņiem ar pagarinātu darba laiku citās pašvaldībās pieejama CVK, vietējās vēlēšanu komisijās vai vietējās pašvaldībās.
Vēlētājam nav tiesības balsot kāda cita pilsoņa vietā pat tad, ja viņam ir iedota šī pilsoņa pase.
Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī, kā arī šo vēlētāju aprūpētājiem ir iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Pieteikt balsošanu vēlētāja atrašanās vietā var arī vēlēšanu dienā, 17. septembrī. Tomēr jāņem vērā, ka šajā gadījumā obligāti izpildāmi ir tie iesniegumi, ko vēlēšanu komisija saņēmusi līdz pulksten 12.00. Savukārt iesniegumi, kas saņemti vēlēšanu dienā pēc pulksten 12.00, jāizpilda, ja vēlēšanu iecirkņa komisijas darbiniekiem ir iespējams ierasties vēlētāju atrašanās vietā līdz pulksten 20.00.
Iesniegumu par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā drīkst rakstīt un iesniegt jebkura persona, kurai vēlētājs to uzticējis. Iesnieguma veidlapa ir pieejama vēlēšanu komisijā, taču tiek pieņemti arī brīvā formā rakstīti iesniegumi. Iesniegumā jānorāda vēlētāja, pie kura paredzēts ierasties mājās, vārds, uzvārds, personas kods un atrašanās vietas adrese. Iesniegumā ieteicams norādīt arī ēkas ārdurvju kodu, ja tāds ir, un telefona numuru, pa kuru vēlēšanu komisija var sazināties ar vēlētāju problēmsituācijās.
Vēlētāja uzticības persona iesniegumu ar vēlētāja lūgumu organizēt balsošanu mājās var uzrakstīt arī iecirknī. Šajā gadījumā iesniegumā papildus norāda arī vēlētāja uzticības personas vārdu un uzvārdu. Balsošanas kārtība vēlētāja atrašanās vietā ir tāda pati kā vēlēšanu iecirknī. Balsojot jānodrošina aizklātums, kā arī nav pieļaujama aģitācija.
Balsošana tiks organizēta arī vēlētājiem ieslodzījuma vietās. Balsošanai ieslodzījuma vietā jāpiesakās līdz 2011. gada 15. septembrim pie ieslodzījuma vietas administrācijas.
11. Saeimas vēlēšanas tiks organizētas arī ārvalstīs, kur izveidoti 77 vēlēšanu iecirkņi 39 valstīs.
