Saskaņā ar vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem 11.Saeimā iekļūst "Saskaņas centrs" (31 vieta), Zatlera reformu partija (22 vietas), "Vienotība" (20 vietas), "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (14 vietas) un Zaļo un zemnieku savienība (13 vietas).
Politisko partiju un apvienību 11.Saeimas pirmsvēlēšanu programmas vērtēja "Ekonomistu apvienības 2010" izveidota ekspertu grupa – ekonomisti Mārtiņš Bondars, Juris Cebulis, Olga Ertuganova, Ojārs Kehris, Edmunds Krastiņš, kā arī pieaicinātie eksperti – politologs Filips Rajevskis un tieslietu eksperts Lauris Liepa.
Partijām uzdotie 13 jautājumi bija sadalīti četrās grupās – sabiedrības attīstība (uzticība valsts varai, izglītība un demogrāfija), valsts budžets un finanses (valsts budžeta sabalansēšana, eiro ieviešana, nodokļu politika), tautsaimniecības attīstība (uzņēmējdarbības veicināšana, Latvijas eksporta struktūra, motivācija darboties legālajā biznesā, aktīvu atgriešanās tautsaimniecībā) un tiesiskas valsts veidošana (normatīvie tiesību akti, tiesu sistēma un korupcija, tiesu pieejamība).
Uz jautājumiem gan atbildējuši tikai četru politisko spēku pārstāvji – Zatlera Reformu partija (ZRP), "Vienotība", LSDSP un partija "Par prezidentālu republiku (PPR), taču eksperti vērtējuši arī partijas, kuru reitingi liecināja par pārliecinošu iespēju pārvarēt piecu procentu barjeru iekļūšanai Saeimā, – "Saskaņas centru"(SC), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"‒"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (VL–TB/LNNK).
"Programmas tika vērtētas pēc diviem kritērijiem – partijas izpratne par valsts ilgtspēju un saturīgums," skaidroja vērtēšanas metodikas izstrādātājs ekonomists J.Cebulis. "Tas nenozīmē, ka uz vienu jautājumu var būt tikai viena pareiza atbilde. Ir iespējami vairāki attīstības scenāriji, vairāki veiksmes scenāriji." Proti, ilgtspēja nozīmē, ka Latvijas attīstība tiek nodrošināta ilgtermiņā, savukārt ar saturīguma kritēriju vērtēts, vai piedāvātie risinājumi ir pietiekami detalizēti apskatīti, vai būs iespējams tos realizēt un – vai šie risinājumi nav pretrunā ar kādiem citiem tajā pašā programmā, kas savukārt liecinātu par to, ka kādu no tiem nebūs iespējams izpildīt.
Pēc programmas ilgtspējas un saturīguma ZRP ieguva 77 no iespējamajiem 100 punktiem, "Vienotība" – 73,2 punktus, VL–TB/LNNK – 62,3 punktus, partija "Par Prezidentālu Republiku" – 60,9 punktus, LSDSP – 56,6 punktus, "Saskaņas centrs" – 50,4 un Zaļo un zemnieku savienība – 45 punktus.
Visus labumus vienā pīrāgā nesalikt
Ekonomiste Olga Ertuganova kā aktuālāko pēcvēlēšanu jautājumu minēja budžeta konsolidāciju, taču vairums politisko spēku šo jautājumu savās programmās nav aplūkojuši.
Makroekonomikā politiskajiem spēkiem ir bijuši spēcīgi solījumi – uzturēt strauju ekonomisko izaugsmi 4–6% un vairāk procentu līmenī, vienlaikus nodrošinot mazu budžeta deficītu, mazu valsts parādu (zem 60 procentiem) un zemu inflāciju. Taču – vai ir iespējams savienot tādu izaugsmi ar zemu inflāciju, retoriski vaicā ekonomiste, norādot, ka vērtēšanā ir bijis ļoti svarīgi, vai ir iespējami visi solījumi. Programmās ir bijis maz atbilžu par budžeta deficīta samazināšanu, turklāt, lai to novērtētu, būtu nepieciešami konkrēti skaitļi un risinājumi. Jo, ja politiskie spēki pauž atbalstu ģimenēm, pensijām, runā par sociālās sistēmas uzlabošanu un vienlaikus sola, ka nepieaugs nodokļu slogs un daži nodokļi pat tiks samazināti, jautājums ir – kā to plānots kompensēt? Vai, piemēram, pensiju indeksāciju pēc vēlēšanām nepavadīs sāpīgs izdevumu samazinājums citās pozīcijās? Šādus pārmetumus ekonomiste neattiecināja uz ZRP, kura piedāvā samazināt nodokli darbaspēkam, kas tad būtu obligāti jākompensē, tāpēc plāno PVN samazināto likmju atcelšanu un citus papildu ieņēmumus.
"Partijas koncentrējas uz kvantitāti."
Savukārt, vērtējot politiķu uzstādījumu eiro ieviešanai Latvijā, ekonomisti par svarīgāko uzskatījuši, vai politiskajam spēkam ir stingra nostāja, kā ieviest eiro 2014.gadā, vai arī, ja partija uzskata, ka šāds mērķis nav sasniedzams, ir alternatīvs piedāvājums. Pirms vēlēšanām apņēmību ieviest eiro 2014.gadā izteica trīs partijas – "Vienotība", ZRP un VL–TB/LNNK, un tikai nacionālā apvienība piedāvājusi scenāriju, ko darīt, ja konkrētajā gadā tas neizdosies, – tad būtu jāmaina makroekonomikas scenārijs un lata piesaistes kurss.
Uzņēmējiem – atbalstu, nodokļu ignorētājiem – sodus
Vērtējot tautsaimniecības sadaļu, J.Cebulis uzsvēra, ka bija arī jānoskaidro, kādi būs pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai, kā veicinās eksportu, kurā pagaidām dominē produkti ar mazu pievienoto vērtību. Partijas programmās ierakstījušas dažādus pasākumus – samazināt nodokļu slogu darbaspēkam (Vienotība, ZRP), uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides par reinvestēto peļņu, izveidot attīstības banku (gandrīz visās programmās), attīstīt ražošanai nepieciešamo infrastruktūru (Vienotība). Daudzas partijas uzskata, ka jānosaka prioritārās nozares, taču, kā norāda J.Cebulis, nevar būt runas par prioritārām nozarēm un vienlaikus nodokļu atvieglojumiem, jo no prioritārām nozarēm nepieciešams nodokļu pienesums. Programmās minēta kompetences centru izveide, tehnoloģijas pārneses programmas (Vienotība, PPR), inovāciju un vaučeru programma gan pētījumiem, gan inovāciju ieviesējiem.
Gandrīz visi paredzējuši samazināt ēnu ekonomiku, taču tikai dažās programmās runāts par motivāciju uzņēmējiem atgriezties legālajā biznesā. Vairākās programmās minēts, ka Valsts ieņēmumu dienestam jākļūst draudzīgam pret nodokļu maksātājiem, bet nedraudzīgiem pret nemaksātājiem. Taču – kas traucēja to darīt iepriekš, kad tika izdarīts pretējais – samazināts finansējums VID, norāda J. Cebulis.
Ar dažiem latiem dzimstību neatjaunos
Politologs F.Rajevskis norādīja, ka sadaļā par sabiedrības attīstību politiķu redzējumā par izglītību dominē līdzīgi piedāvājumi kā pirms iepriekšējām vēlēšanām, izņemot jaunpienācējus – ZRP, kura piedāvā radikāli citu pieeju problēmas risināšanai – Austrālijas modeli (augstāko izglītību finansējot ar valsts ilgtermiņa kredītiem, kuru atmaksa būs piesaistīta pie augstskolu beidzēju ienākumiem).
Taču kopējā iezīme ir tā, ka lielākās partijas koncentrējas uz kvantitāti – studentu skaitu, finanšu ieguldījumiem. Bet ļoti maz ieskicēti problemātiskie izglītības kvalitātes jautājumi.
Savukārt demogrāfijas sadaļu eksperts vērtēja kā garlaicīgu un tā gada laikā nav mainījusies, jo visas partijas koncentrējušās uz finansiālajiem stimuliem, vienkāršotiem risinājumiem.
"Diez vai dažu latu piemaksa cilvēkiem ar bērniem mainīs dzimstību Latvijā."
E.Krastiņš atgādināja, ka demogrāfijas problēma nav jauna. Jau deviņdesmitajos gados atbilstoši attiecīgajiem rādītājiem tika prognozēts, ka Latvijas iedzīvotāju skaits strauji mazināsies, 2030.gadā saruks zem diviem miljoniem, un tolaik vēl netika ņemts vērā faktors, ka cilvēki aizbrauks no Latvijas. Visi šo draudīgo depopulācijas tendenci zināja, taču nekas darīts netika, izņemot "dažus uzplaiksnījumus" kā māmiņu algu ieviešana. Tas, ka Latvijā katru gadu dzimis divreiz mazāk bērnu nekā iepriekšējos gados, nosaka, ka pamazām tuvojamies valstij, kurā dzīvo divreiz mazāk iedzīvotāju nekā deviņdesmito gadu sākumā, respektīvi vienam miljonam iedzīvotāju pēc 30–40 gadiem. Tas nenotiks vienā dienā, bet pakāpeniski, divreiz samazinoties skolēnu skaitam, kas jau ir noticis, sekos studentu skaita līdzīga samazināšanās, pēc tam dubultā samazināsies strādājošo skaits un dubultā pieaugs pieaugot pensionāru skaits pret strādājošo skaitu. Lai problēmas risinātu, var rīkoties dažādi – pielāgoties, iedzīvotāju skaita samazināšanos apturēt ar iebraucēju skaita pieaugumu vai ar radikāliem risinājumiem veicināt dabisko pieaugumu. Taču partiju piedāvāto ekonomists vērtēja kā nožēlojamu, jo "diez vai dažu latu piemaksa cilvēkiem ar bērniem mainīs dzimstību Latvijā". Vienīgi nacionālā apvienība ierosinājusi jaunus stimulus – balsošanas tiesības vecākiem par viņu mazgadīgiem bērniem, piemaksas pensionāriem par viņu bērniem, kas maksā sociālās iemaksas. Taču tādu priekšlikumu vajadzētu desmitiem.
Par tiesisku valsti
Tiesiskums valstī bijis viens no pēdējā gada politiskās pretim stāvēšanas akcentiem. L.Liepa vērsa uzmanību uz to, ka pirmsvēlēšanu programmās tieslietu jautājumi aplūkoti SC, VL–TB/LNNK un "Vienotības" dokumentos. ZPR detalizēti izklāstījusi politiskās sistēmas un vēlēšanu kārtības izmaiņas (tostarp vēlēšanu sistēmas pilnveidošana, Latviju sadalot vairākos mazos, balsstiesīgo skaitam atbilstošos vēlēšanu apgabalos, tādējādi nodrošinot proporcionalitātes principu, kā arī ievēlēto deputātu piesaisti konkrētam reģionam un atbildību pret saviem vēlētājiem).
Politiķi vēlas tieslietu sistēmas efektīvu darbu un tiesas procesu paātrināšanu, sola arī aktuālu un daudziem iedzīvotājiem sasāpējušu jautājumu risināšanu, piemēram, par piespiedu nomas problēmām (Saskaņas centrs).
Kā inovatīvu L.Liepa uzteica ZRP ieteikumu – atņemt iespējas valsts un pašvaldību iestādēm pārsūdzēt lēmumus administratīvajā procesā.
Par pirmajiem iespējamajiem likumiem jau domāts
Eksperti politiķiem arī uzdeva jautājumu par likumdošanas iecerēm: "Kādus trīs normatīvos tiesību aktus jūs kā pirmos pieņemsit/grozīsit, ja vēlētāji piešķirs jums pienācīgu balsu skaitu darbam Saeimā? Kāpēc?"
"Vienotība" nosaukusi Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu (sākumdeklarēšana ļaus saskaitīt visus iedzīvotāju aktīvus, tādējādi ierobežojot pelēko ekonomiku, kas traucē normālai uzņēmumu konkurencei un korupcijas ierobežošanai), Fiskālās disciplīnas likumu (projekts jau ir, tas paredz stingri ierobežot valsts parāda pieaugumu, kā arī liegt ar budžeta grozījumiem tērēt virsplāna ieņēmumus, nepieļaut, ka valstī tiek tērēts vairāk kā tiek nopelnīts), kā arī ar tiesiskumu saistītus likumus (Saeimas kārtības ruļļa grozījumi saistībā ar atklātajiem balsojumiem Saeimā par amatpersonām, Grozījumi krimināllikumā kas paredz kriminālatbildību par politisko partiju finanšu pārkāpumiem, Satversmes grozījumi saistībā ar deputātu imunitātes institūta ierobežošanu).
"4000 zīmju programma ir novecojis formāts."
Zatlera Reformu partija, pirmkārt, rosinās grozījumus Satversmē, kas ļautu tautai ievēlēt Valsts prezidentu ar paplašinātām pilnvarām, nodrošinot varas līdzsvaru starp Saeimu, Ministru kabinetu, Valsts prezidentu. Otrkārt, sekmīgas valsts ekonomiskās politikas īstenošanai un budžeta sabalansēšanai būtiski likumdošanā paredzēt fiskālo disciplīnu. Treškārt, rosinās izmaiņas normatīvajos aktos, lai iespējami drīzākā laikā varētu ieviest ZRP augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas nodrošinās kvalitatīvāku izglītību un kalpos kā pamats jaunas industriālās politikas attīstībā un uzņēmējdarbības veicināšanā.
Programmas pārāk lakoniskas
Ekonomistu apvienības prezidents O.Kehris uzskata: ZRP un "Vienotība", kuras vērtējumā saņēmušas virs 70 no iespējamiem 100 punktiem, ja iegūs varu, ir cilvēkiem parādījušas, ko ar šo varu darīs. Tām, kuras vērtējumā nesalasīja 50 punktus, pirms vēlēšanām neparādīja, ko darīs ar varu, kas neesot labi.
O.Kehris arī uzskata, ka Saeimas vēlēšanu likumā noteiktā 4000 zīmju programma ir novecojis formāts: "Ja partijām nav ilgtermiņa programmas, mēģināsim ierosināt, ka [pirmsvēlēšanu] programmas varētu būt 20 000 zīmes, tad cilvēkiem varēs pateikt vairāk, ko partija darīs nākamos četrus gadus.
Ekonomists arī pievērsa uzmanību statistikai un datiem, ar kuriem strādā valsts pārvaldes iestādes. Tautas skaitīšana parādīja, ka iedzīvotāju skaits ir ievērojami sarucis (un statistiķi vēl nav ziņojuši, ka "atrasti" trūkstošie 300 tūkstoši iedzīvotāju). Līdz ar to: ja tiek vērtēta, piemēram, produktivitāte, arī iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, ko salīdzina ar citām valstīm, Latvija tiekot parādīta sliktākā gaismā nekā objektīvi ir. Arī valsts iestādes plānojot līdz ar to pieļauj lielas kļūdas. Turklāt aizbraucēji ir vecumā starp 20 un 50 gadiem, līdz ar to arī kļūda, kā tiek vērtēta Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūra, ir lielāka.
Ekonomistu apvienības vadītājs kā pārsteigumu minēja to, ka programmās nav bijis redzējuma par labu pārvaldību.
