Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Grāmatvedības normatīvo aktu izstrādātājiem viens no uzstādījumiem ir samazināt administratīvo slogu un izmaksas uzņēmējiem.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
2011. gada 1. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumi Nr.481 "Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību" un noteikumi Nr.488 "Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi".
Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību ir izdoti saskaņā ar Gada pārskatu likuma 5. panta sesto daļu jaunajā redakcijā, kas arī stājās spēkā 1. jūlijā, un Konsolidēto gada pārskatu likuma 13. panta trešo daļu jaunajā redakcijā (stājās spēkā 1. jūlijā). Šie noteikumi nosaka naudas plūsmas pārskatu un konsolidētā naudas plūsmas pārskata saturu un sagatavošanas kārtību, kā arī pašu kapitāla izmaiņu pārskata un konsolidētā pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību.
Savukārt Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi ir izdoti saskaņā ar Gada pārskatu likuma 4. panta 2.1 daļu (stājās spēkā 1. jūlijā). Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā finanšu pārskatos atspoguļo notikumus pēc bilances datuma, grāmatvedības politikas maiņu, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdu labojumus; nosaka kārtību, kādā uzskaita un novērtē ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus.
Noteikumi arī regulē pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un ar tiem saistīto izmaksu atspoguļošanas kārtību; uzkrājumu, uzkrāto ieņēmumu, uzkrāto saistību, iespējamo saistību un iespējamo aktīvu novērtēšanas kritērijus un metodes, kā arī kārtību, kādā sabiedrība, kura ir būvlīguma darbuzņēmējs vai cita ilgtermiņa līguma darbu izpildītājs, uzskaita un novērtē ar būvlīgumu vai citu ilgtermiņa līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus.
Noteikumi Nr.481 un Nr.488 attiecas uz Gada pārskatu likuma subjektiem, un tie ir: komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, kā arī individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuras savu gada pārskatu sagatavo saskaņā ar Gada pārskatu likuma prasībām.
Šie abi noteikumi neattiecas uz bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas komercsabiedrībām, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, komercsabiedrībām, kuras veic pārapdrošināšanu, un tām komercsabiedrībām, kam saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu ir pienākums sagatavot gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr.16062002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu.
Jaunpieņemtos noteikumus konsolidētā gada pārskata sagatavošanā var nepiemērot tās koncerna mātessabiedrības, kuras ir izvēlējušās konsolidēto gada pārskatu sagatavot saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.
Latvijas grāmatvedības standarti pārcelti noteikumos
Abos noteikumos minētie nosacījumi pamatojas uz bijušajos obligāti piemērojamajos Latvijas grāmatvedības standartos iekļauto finanšu pārskata sagatavošanai nepieciešamo regulējumu un attiecīgo starptautisko grāmatvedības standartu norādījumiem. Ir dažas nelielas atšķirības, kas izriet no Gada pārskatu likuma prasībām.
Atšķirībā no Latvijas grāmatvedības standartiem MK noteikumu saturā ir mazāk piemēru un tajos nav arī paraugu un labākās prakses aprakstu. Tādēļ, kā Finanšu ministrija jau ir skaidrojusi arī grāmatvežiem un uzņēmējiem, papildus abiem pieņemtajiem noteikumiem komercsabiedrība brīvprātīgi var izmantot Latvijas grāmatvedības standartus.
"Grāmatvedības politikas veidošanā jaunas prasības nav ieviestas. "
Grāmatvedības padomes izdotie Latvijas grāmatvedības standarti neatbilst Latvijā noteiktās juridiskās tehnikas prasībām, proti, tie ir normatīvi tehniskie dokumenti, kas pēc savas formas un satura bija saskaņoti ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskata standartiem.
Tātad līdz ar noteikumu spēkā stāšanos Latvijas grāmatvedības standarti vairs nav obligāti piemērojami. Turpmāk tos var izmantot kā norādījumus. Noteikumos ir definētas pamattēzes, taču grāmatvedis kā rokasgrāmatu var izmantot Latvijas grāmatvedības standartus.
Jāatgādina, ka saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" Grāmatvedības padome līdz šim izdeva Latvijas grāmatvedības standartus un arī tagad Padome var izveidot darba grupas vai tehniskās komitejas Latvijas grāmatvedības standartu un to grozījumu projektu izstrādāšanai. Saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" Latvijas grāmatvedības standarti ir ar grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesībām grāmatvedības un tās pārskatu jomā un Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem saskaņoti vispārīgi un daudzkārt piemērojami norādījumi finanšu pārskatu posteņu atzīšanai, novērtēšanai un skaidrojumu sniegšanai par tiem.
Vēl jāpievērš uzmanība tam, ka vienlaikus 2011. gada 1. jūlijā spēku zaudēja MK noteikumi Nr.201 "Noteikumi par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem", jo zuda šo noteikumu izdošanas pamats – ar 2011. gada 1. jūliju no likuma "Par grāmatvedību" 15. panta pirmās daļas tika izslēgts uzdevums Ministru kabinetam noteikt obligāti piemērojamos Latvijas grāmatvedības standartus. Spēku zaudēja līdzšinējā Gada pārskatu likuma 5. panta sestās daļas redakcija un līdzšinējā Konsolidēto gada pārskatu likuma 13. panta trešās daļas redakcija, kur bija dots uzdevums Ministru kabinetam noteikt obligāti piemērojamos Latvijas grāmatvedības standartus saistībā ar naudas plūsmas pārskatu (konsolidētā naudas plūsmas pārskata) un pašu kapitāla izmaiņu pārskata (konsolidētā pašu kapitāla izmaiņu pārskata) sagatavošanu.
Grāmatvedības politikas veidošanas un citi nosacījumi netiek mainīti
Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumos 3.1. sadaļa "Grāmatvedības politika un tās maiņa" raksturo grāmatvedības politikas veidošanas nosacījumus. Tie grāmatvežiem nav jaunums, jo kritēriji ir tādi paši, kādi tie bija definēti Latvijas grāmatvedības standartos, nekādas jaunas prasības noteikumos nav ieviestas.
Tāpat arī pārējās prasības pamatojas uz bijušajiem obligāti piemērojamo Latvijas grāmatvedības standartu nosacījumiem. Grāmatvežiem, kas līdz šim vadījušies pēc grāmatvedības standartiem, prasībās nekas nav izmainījies. Tas, kas bija grāmatvedības standartos, ir juridiski korekti noformulēts un transformēts noteikumos.
Noteikumi stājās spēkā 1. jūlijā. Tas nozīmē, ka gada pārskats par 2011. gadu jāsastāda, vadoties jau no šiem noteikumiem.
Administratīvais slogs mazinās
Grāmatvedības normatīvo aktu izstrādātājiem viens no uzstādījumiem ir samazināt administratīvo slogu un izmaksas uzņēmējiem. Tāpēc arī tika veikti grozījumi likumā "Par grāmatvedību", precizējot prasības par grāmatvedības attaisnojuma dokumenta noformēšanu. Kā zināms, grozījumi stājās spēkā šā gada 11. maijā. Likums tika papildināts arī ar normām, kas atļauj grāmatvedībā iegrāmatot dokumentu bez autora paraksta, uzskatot to par attaisnojuma dokumentu.
Daudzi uzņēmumi sākotnēji to uztvēra kā "revolūciju", jo uzskatīja, ka ir notikusi atkāpšanās no obligātā rekvizīta – paraksta. Taču Grāmatvedības likuma 7.1. prim pantā ir uzskaitīti nosacījumi, kādiem jābūt izpildītiem, lai šādu dokumentu varētu uzskatīt par attaisnojuma dokumentu.
"Vienkāršāk ir orientēties vienā normatīvajā aktā nekā daudzajos Latvijas grāmatvedības standartos."
Arī grozījumi jau minētajos divos noteikumos (Nr.481 un Nr.488) veikti, lai vienkāršotu grāmatvedības kārtošanu. To piemērošana nepalielinās uzņēmumu administratīvo slogu, jo uzņēmējiem un grāmatvežiem būs vieglāk un vienkāršāk orientēties vienā normatīvajā aktā nekā daudzajos Latvijas grāmatvedības standartos.
Saistībā ar grozījumiem likumā "Par grāmatvedību" ir sagatavoti arī nepieciešamie MK noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju. Tie ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 5. maijā un ir iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā. Noteikumu projekts paredz precizēt līdzšinējo regulējumu uzņēmumiem papīra vai elektroniskā formā sagatavota attaisnojuma dokumenta vai grāmatvedības reģistra izstrādāšanai, noformēšanai un glabāšanai un noteikt jaunu regulējumu papīra formā sagatavota attaisnojuma dokumenta vai grāmatvedības reģistra elektroniskās kopijas sagatavošanai, saglabāšanai vai tās pareizības apliecināšanai. Noteikumu projekts paredz papildu prasības no valsts vai pašvaldību budžeta finansētu institūciju īpašumā vai valdījumā esošu nekustamā īpašuma objektu inventarizācijai.
Saistībā ar Zemnieku saimniecību likumu pārcelts noteikumu ieviešanas laiks
Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma spēkā stāšanās ir atlikta uz diviem gadiem (no šā gada 1. jūlija uz 2013. gada 1. jūliju), tāpēc vienlaikus par diviem gadiem uz priekšu ir pārcelts iepriekš uz šā gada 1. jūliju noliktais spēkā stāšanās termiņš MK 2009. gada 13. oktobra noteikumiem Nr.1160 "Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā".
Šis termiņa pagarinājuma laiks ir nostiprināts Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumos Nr.193 "Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 13. oktobra noteikumos Nr.1160 "Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā"".
Noteikumi Nr.1160 ir jauni noteikumi, kas ar laiku aizstās pašreiz spēku saglabājušos MK 2007. gada 20. marta noteikumus Nr.188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā".
Tātad arī turpmāk jāvadās pēc noteikumiem Nr.188. Šo noteikumu piemērošanai plašs informatīvais materiāls "Grāmatvedības kārtošana vienkāršā ieraksta sistēmā" atrodams Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā.
