Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Likuma „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” grozījumi nodos politiski represētās personas statusa jautājumu risināšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kompetencē. Vizuāli politiski represētas personas apliecība nemainīsies.
FOTO: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Līdz šim par politiski represētās personas statusa piešķiršanu lēma katrā novadā šim nolūkam īpaši izveidota komisija vai Tieslietu ministrija (TM), ja Latvijas pilsoņa pastāvīgā dzīvesvieta ir ārzemēs. Turpmāk šo procesu veiks centralizēti Iekšlietu ministrijas (IeM) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Tātad – personām, kas vēlēsies iegūt politiski represētās personas statusu, turpmāk būs jāvēršas IeM PMLP.
Pamatojoties uz veiktajām izmaiņām likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”, Ministru kabinets (MK) izstrādāja noteikumu projektu „Politiski represēto personu apliecību izsniegšanas, uzskaites un izmantošanas kārtība”. 28. jūnijā MK pieņēma Politiski represēto personu apliecību izsniegšanas, uzskaites un izmantošanas kārtību. Noteikumi stājās spēkā kopā ar grozījumiem likumā 1. jūlijā.
Centralizācija bija nepieciešama
Iepriekšējā kārtība, kurā politiski represētās personas statusu piešķīra vietējā pašvaldība atbilstoši personu reģistrētajai dzīvesvietai, pastāvēja jau vairāk nekā 20 gadus. Šajā laikā Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA) vairākkārt pauda savu viedokli, ka politiski represētās personas statusa piešķiršanu ir nepieciešams centralizēt vai pārtraukt statusa piešķiršanu un apliecību izdošanu. Kā argumentu LPRA norādīja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta sniegto informāciju, ka ir bijuši vairāki gadījumi, kad atsevišķas pašvaldības nelikumīgi piešķīra politiski represētās personas statusu un izsniedza apliecību.
"Likuma grozījumu galvenais mērķis ir centralizēti veikt politiski represētās personas statusa piešķiršanu un nodot tās noteikšanas kompetenci PMLP."
Likuma „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” grozījumu galvenais mērķis ir politiski represētās personas statusa piešķirt centralizēti un statusa noteikšanas kompetenci nodot PMLP. Tas palīdzēs turpmāk nodrošināt kvalitatīvu un ērtu statusa piešķiršanas procedūru, jo personām, kas vēlēsies iegūt represētās personas statusu, nebūs vairs jāraksta iesniegums konkrētajai pašvaldībai, kura to vēlāk nosūtītu uz PMLP, bet varēs vērsties tieši jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā. Tas arī palīdzēs izvairīties no gadījumiem, kad politiski represētās personas statuss tiek piešķirts nepamatoti. Rīgas politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš atklāj, ka ir zināmi daudzi gadījumi, kad politiski represētās personas apliecība tiek piešķirta nepamatoti, un ne visi šie gadījumi tiek izskatīti attiecīgajās institūcijās.
Veiktie grozījumi likumā
Līdz šim politiski represētās personas statusa piešķiršanas un apliecības izsniegšanas process nenotika vienas iestādes ietvaros, līdz ar to procedūra nebija pietiekami ātra un efektīva. Plānots, ka lielāka efektivitāte tiks panākta statusa piešķiršanas centralizācijas rezultātā, kad atbildīgā būs tikai viena institūcija – PMLP.
Pēc 1. jūlija iesniegumu par politiski represētās personas statusa noteikšanu un apliecības izsniegšanu varēs iesniegt jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā, neatkarīgi no personas deklarētās dzīvesvietas Latvijā, vai nosūtīt pa pastu PMLP. Ja persona atrodas ārzemēs, tad iesniegumu PMLP un nepieciešamos dokumentus varēs iesniegt tuvākajā Latvijas vēstniecībā vai arī nosūtīt pa pastu PMLP.
Likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” paredzētie dokumenti, kas apliecina represijas faktu un ir jāiesniedz kopā ar iesniegumu, ja persona vēlas pretendēt uz politiski represētās personas statusu, likumā ir palikuši nemainīgi. Grozījumu rezultātā ir mainījies tikai tas, ka turpmāk apliecību izsniegs, pamatojoties uz Latvijas Nacionālajā arhīvā pieejamajiem dokumentiem, nevis, kā iepriekš bija noteikts, – uz dokumentiem visos Latvijas valsts arhīvos (3. panta otrā daļa un 5. panta otrā daļa).
Grozījumos iekļauta arī likuma 5. nodaļas izteikšana citādā redakcijā. Tiek noteikts, ka turpmāk politiski represētās personas statusu piešķirs tikai PMLP amatpersona. Un nav tā, ka lēmums par politiski represētās personas statusa piešķiršanu vai atņemšanu tiek pieņemts vienbalsīgi. PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs norāda, ka „saskaņā ar likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" nosacījumiem pirms katra lēmuma pieņemšanas PMLP pieprasa Konsultatīvās padomes viedokli”. Konsultatīvās padomes viedoklis tiek uztverts kā ieteikums. Šī padome sastāv no trīs politiski represēto personu biedrību pārstāvjiem, kas, pēc J. Lapiņa vārdiem, jau ir izvēlēti (konsultatīvā padome jau ir izveidota). Lēmumu par represētās personas statusa piešķiršanu vai atņemšanu var apstrīdēt PMLP priekšniekam un pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā.
"Represētās personas statusa piešķiršanas procedūra netiek mainīta, tiek mainīta tikai kompetentā iestāde."
Mainās arī kārtība, kā ziņot par nozaudētu, atņemtu, iznīcinātu vai bojātu apliecību. Līdz šim vajadzēja izmantot politiski represēto personu apliecību uzskaites žurnālus un iestādei, kas izsniedz apliecības, bija jāsniedz laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” paziņojums par nozaudētās, prettiesiski atņemtās, iznīcinātās vai bojātās apliecības atzīšanu par nederīgu. Turpmāk personām, kurām ir piešķirts politiski represētās personas statuss, bet kuras ir nozaudējušas savu apliecību, vai arī tā ir kļuvusi nederīga, būs jāvēršas jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no dzīvesvietas. Andrejs Rjabcevs atgādina: lai pieprasītu jaunu apliecību, līdzi ir jāņem personu apliecinoši dokumenti un viena fotogrāfija.
Der zināt
Visas administratīvās lietas par statusa piešķiršanu vai statusa piešķiršanas atcelšanu, kas pašvaldībās vai TM uzsāktas līdz 2011. gada 30. jūnijam, izskata konkrētā pašvaldība vai attiecīgi TM.
A. Rjabcevs skaidro, ka „tādējādi visu lietu par statusa piešķiršanu vai lēmuma par statusa piešķiršanu atcelšanu, kuras pašvaldībā uzsāktas vai kurās ierosināta tiesvedība līdz 2011. gada 1. jūlijam, izskatīšana vai piedalīšanās tiesvedībā arī pēc minētā datuma būs attiecīgi pašvaldību vai Tieslietu ministrijas kompetencē”.
Papildu finansējums PMLP
PMLP tiek uzticētas jaunas funkcijas – nodrošināt politiski represētās personas statusa noteikšanu, kas ietver dokumentu un iesnieguma pieņemšanu un izskatīšanu par politiski represētā statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu, informācijas iegūšanu arhīvos par personas atbilstību represētā statusam, apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanu un pārstāvniecību tiesvedībās. Līdz ar jaunu funkciju uzticēšanu ir nepieciešams arī papildu finansējums 2011. gadā un turpmāk, kas ir Ls 16 999. Šajā summā ir iekļauti izdevumi par precēm un pakalpojumiem (Ls 2703) un atalgojumu divām amata vietām ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, sociāla rakstura pabalstiem un kompensācijām (Ls 14 296).
Politiski represētās personas statuss
Būtībā politiski represētās personas statusa piešķiršanas procedūra netiek mainīta, tiek mainīta tikai kompetentā iestāde. Likums „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” nosaka, ka uz politiski represētās personas statusu var pretendēt cilvēki, kas ir cietuši komunistiskajā vai nacistiskajā režīmā. Šādas tiesības ir Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Somijas esošajiem un bijušajiem pilsoņiem un līdz 1940. gada 17. jūnijam Latvijā legāli iebraukušajiem un pastāvīgi dzīvojošajiem iedzīvotājiem, kā arī šo personu pēcnācējiem (tiem, kas dzimuši izsūtījumā vai ne vēlāk kā gadu no dienas, kad vecāki saņēma atļauju atgriezties dzimtenē), kuri tika represēti (apcietināti, ieslodzīti, izsūtīti, nometināti vai pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas) Latvijas teritorijā vai ārpus tās.
"No 1. jūlija iesniegumu par politiski represētās personas statusa noteikšanu un apliecības izsniegšanu varēs iesniegt jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā vai nosūtīt pa pastu."
Atvieglojumi represētajām personām
Politiski represētajām personām valsts nodrošina vairākus atvieglojumus, kas vilina cilvēkus, kam šis statuss nemaz nepienākas. Ar likuma „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 9. pantu politiski represētajām personām pienākas šādi atvieglojumi:
Latvijā pašlaik ir aptuveni 18 000 politiski represēto personu, kas saņem sev pienākošos atvieglojumus.
