Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
1941.gada 14.februārī 15 424 Latvijas iedzīvotāji tika izsūtīti uz gulaga nometnēm un uz speciālām nometinājuma vietām Sibīrijā.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Nakts. Bez brīdinājuma uztrūcinātie mājinieki, skaļas balsis, steidzīga mantu krāmēšana un garš ceļš lopu vagonos uz PSRS – tā īsumā varētu raksturot 14.jūnija nakts notikumus.
Oficiālā laikraksta „Latvijas Vēstnesis” 2001.gada 15.jūnija publikācijā vēsturnieks Jānis Riekstiņš raksta: „Izsūtīšana notika galvenokārt pēc "šķiriskām pazīmēm" - arestēja tos, par kuriem bija savāktas ziņas par "kontrrevolucionāru" darbību un "pretpadomju aģitāciju", kā arī bijušos Latvijas Republikas turīgākos pilsoņus. Arestēto vidū daudz bija lauku iedzīvotāju, kurus represēja galvenokārt kā Latvijas aizsargu organizācijas biedrus. Sieviešu, bērnu, gados veco cilvēku izsūtīšanu pamatoja ar ģimenes galvas arestu.”
1941.gada 14.jūnija nakts notikumus no deportēto un Latvijā palikušo cilvēku atmiņām izdzēst nespēs nekas, tomēr piemiņas un atceres brīži apliecina, ka līdzcilvēki pārdzīvo līdz ar viņiem.
Tiesības garantē valsts
Ne tikai 1941.gada 14.jūnija deportācijas laikā, bet arī citu gadu izsūtījumu upuri ir pārcietuši citiem neiedomājamu un nesaprotamu attieksmi – bez tiesas notiesāti, izturējuši badu, aukstumu, pazemojumus, slimības, necilvēcīgu darbu un bailes. Tiem, kas izsūtījumu pārdzīvoja un atgriezās dzimtenē, morālo un emocionālo pāridarījumu mīkstināt nespēs nekas, tomēr zināmu atbildību un atbalstu šo cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanā ir uzņēmusies valsts.
Visām represētajām personām, kas par tādām atzītas, ir izsniegta represētas personas apliecība un ar īpašiem tiesību aktiem noteiktas tiesības un zināmi atvieglojumi.
1995.gada 12.aprīļa likuma „Par politiski represētas personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 6.pants noteic, ka politiski represēto personu tiesības garantē valsts, kā arī valsts nodrošina politiski represēto personu tiesību atjaunošanu civilo, ekonomisko un sociālo tiesību sfērā atbilstoši likumam.
"No Latvijas tika deportēti 15 424 cilvēki."
Līdztekus likums paredz, ka ne visi var pretendēt uz politiski represētas personas statusu: uz minēto statusu var pretendēt tie cilvēki, kas ir cietuši komunistiskajā vai nacistiskajā režīmā. Šādas tiesības ir Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Somijas esošajiem un bijušajiem pilsoņiem un līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušajiem un pastāvīgi dzīvojošajiem iedzīvotājiem, kā arī šo personu pēcnācējiem (tiem, kas dzimuši izsūtījumā vai ne vēlāk kā gadu no dienas, kad vecāki saņēma atļauju atgriezties dzimtenē), kuri tika represēti (apcietināti, ieslodzīti, izsūtīti, nometināti vai pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas) Latvijas teritorijā vai ārpus tās.
Lai saņemtu politiski represētas personas apliecību, ir jāvēršas kādā no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajām nodaļām neatkarīgi no dzīvesvietas. Līdzi ir jāņem personu apliecinošs dokuments un fotogrāfija (35x45mm). Pagājušajā gadā politiski represētas personas statusu ieguvuši 114 cilvēki.
Represētām personām pienākas atvieglojumi
Politiski represētām personām valsts paredz un nodrošina vairākus atvieglojumus, kas noteikti likuma „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 9.pantā. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem politiski represētajām personām pienākas šādi atvieglojumi:
Iedzīvotāju reģistra dati liecina, ka šā gada 1.janvārī komunistiskā režīmā cietušo personu skaits ir 16 678 un nacistiskā režīmā cietušo skaits ir 1896 personas.
Totalitārā režīma nosodījums ES
Totalitārā režīma laikā cieta tūkstošiem cilvēku, tomēr starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par notikušo vēl arvien nav panākta vienprātība. Joprojām 20.gadsimta vēsture tiek vērtēta pretrunīgi. Lai to mainītu, līdz šim ir izstrādāti vairāki starptautiski dokumenti un rīkotas konferences, kuru mērķis ir ES valstu dažādo vēstures interpretāciju konsolidēt vienotā Eiropas vēsturē.
"Politiski represēto personu tiesības garantē valsts."
Vēl nesen, šā gada 5.jūnijā, Eiropas Parlamentā Briselē notika starptautiska konference „Komunistu noziegumu tiesiskais novērtējums”, kurā piedalījās dažādu valstu Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, tiesību jomas eksperti un vēsturnieki. EP deputāte, EP Vēstures izlīguma grupas priekšsēdētāja un Eiropas vēstures skolotāju asociācijas atbalsta fonda prezidente Sandra Kalniete savā mājaslapā raksta: „Konference tika rīkota, lai analizētu pastāvošās ES likumdošanas normas un apspriestu, kas nepieciešams, lai panāktu totalitāro režīmu noziegumu starptautiski tiesisku vērtējumu un nosodījumu, bet vainīgie par noziegumu pastrādāšanu tiktu saukti pie atbildības un saņemtu sodu.”
Starptautiskajā konferencē eksperti analizēja ES likumdošanu un vērtēja, kā panākt totalitārā (tostarp arī komunisma) režīma nosodījumu ES līmenī.
Atmiņu stāsti
Vēsturiskās atmiņu liecības par to gadu šaušalīgajiem notikumiem Sibīrijā šodien glabā un cilvēcei tālāk nodod viens no pašu un ārvalstu tūristu iecienītākajiem apskates objektiem – Okupācijas muzejs. Šobrīd ir pieejamas ne tikai filmas, grāmatas, fotogrāfijas, audio un video faili, kas liecina par 1941.gadā deportēto cilvēku likteņiem, bet ik gadu piemiņas dienās tiek uzklausīti arī pašu cilvēku atmiņu stāsti.
Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds „Sibīrijas bērni” savu darbību sāka 2000.gadā un iesāka vākt to personu dzīvesstāstus, kuri no Latvijas tika izsūtīti bērna vecumā. Fonda pārstāve Dzintra Geka stāsta, ka pirmā doma, kāpēc tika intervēti cilvēki, bija iecere veidot filmu. Bet cilvēku lielā un nepārejošā atsaucība un vēlēšanās stāstīt lika domāt arī par grāmatu izdošanu. Kopumā šajos gados fonds ir apkopojis vairāk nekā 740 dzīvesstāstu, kas šobrīd apkopoti grāmatas „Sibīrijas bērni” vienā sējumā (otrs tiks publicēts šogad novembrī).
Fonds „Sibīrijas bērni” kopš 2006.gada katru gadu organizē ekspedīcijas uz Sibīriju, kuru laikā ne tikai intervē cilvēkus, bet arī uzstāda piemiņas plāksnes 1941. un 1949.gada deportāciju upuriem.
Atceres pasākumi
Jau vairāk nekā divdesmit gadus ik gadu visā Latvijā norisinās piemiņas un atceres pasākumi, godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu. Latvijā ir izveidoti piemiņas memoriāli un plāksnes Sibīrijā bojā gājušajiem tautiešiem. Abos piemiņas datumos pie pieminekļiem pulcējas valsts augstākās un pašvaldību amatpersonas un tūkstošiem cilvēku. Latvijas Okupācijas muzejā šogad no 14.jūnija līdz 21.jūnijam būs apskatāma Sibīrijas braucienu un Sibīrijas bērnu bērnības fotogrāfiju izstāde. Līdztekus Latvijas televīzija demonstrēs filmu „Sibīrijas bilance”.
