Politiski represētās personas statusa piešķiršana

Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) valdes priekšsēdētājs Gunārs Resnais skaidro: „Lēmums centralizēt ir pareizs. Apvienība iestājas par to, lai politiski represēto statusa piešķiršanu centralizētu, jo tad būs patstāvīgi vieni un tie paši cilvēki, kā arī cilvēki no apvienības, kuriem izveidosies vienota nostāja.”

 Savukārt 18. janvārī Tieslietu ministrijai (TM) un IeM tika uzdots pilnveidot sagatavotos grozījumus likumā, kas regulē politiski represētās personas statusa piešķiršanu. Šobrīd ir paredzēts, ka grozījumiem ir jāstājas spēkā 2012. gada 1. janvārī, tomēr Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti uzskata, ka tam ir jānotiek ātrāk. Komisija rosina līdztekus šīs funkcijas deleģēšanai PMLP paredzēt konsultatīvu lomu arī LPRA.

Pretendēt uz statusu nevar visi

Likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” ir noteikts, ka uz politiski represētās personas statusu var pretendēt tie cilvēki, kas ir cietuši komunistiskā vai nacistiskā režīma laikā. Šādas tiesības ir Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Somijas esošajiem un bijušajiem pilsoņiem un līdz 1940. gada 17. jūnijam Latvijā legāli iebraukušajiem un patstāvīgi dzīvojošajiem iedzīvotājiem, kā arī šo personu pēcnācējiem (tiem, kas dzimuši ne vēlāk kā gadu no dienas, kad vecāki saņēma atļauju atgriezties dzimtenē), kuri tika represēti (apcietināti, ieslodzīti, izsūtīti, nometināti vai pārvietoti no patstāvīgās dzīvesvietas) Latvijas teritorijā vai ārpus tās.

"Centralizēšana palīdzēs novērst gadījumus, kad politiski represētās personas statuss tiek piešķirts nepamatoti. "

Politiski represētās personas statuss netiek piešķirts personām, kas iebraukušas Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 1939. gada 5. oktobra Savstarpējās palīdzības paktu.

Politiski represētās personas apliecību izsniedz

Jāvēršas vietējā pašvaldībā vai Tieslietu ministrijā

Šobrīd politiski represētās personas statusu piešķir vietējā pašvaldība, kas veikusi attiecīgās personas reģistrāciju dzīvesvietā vai TM, ja Latvijas pilsoņa patstāvīgā dzīvesvieta ir ārzemēs. Pašvaldībām ir jāizveido komisija, kas izskata iesniegtos materiālus un kuras sastāvā ir jāiekļauj politiski represēto personu sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Ar plānotajiem grozījumiem normatīvajos aktos tiks centralizēta represētās personas statusa piešķiršana, tas palīdzēs turpmāk nodrošināt kvalitatīvu statusa piešķiršanas procedūru. Gada laikā politiski represētās personas statusu vidēji iegūst 100 personas, tomēr LPRA prognozē, ka 2011. gadā to skaits varētu sarukt uz pusi. Pēc LPRA valdes priekšsēdētāja G. Resnā informācijas, šobrīd Latvijā ir aptuveni 18 000 represēto personu. Precīzi dati būs pieejami no 1. februāra.

Personai, kas vēlas saņemt politiski represētās personas apliecību, ir jāiesniedz iesniegums savā pašvaldībā (to var izdarīt persona pati vai ar pilnvarotas personas starpniecību) vai TM, ja iesniedzēja patstāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs. Iesniegumam klāt jāpievieno divas fotokartītes 3x4 cm un bērniem, kas dzimuši ieslodzījumā, nometinājumā vai izsūtījumā, jāiesniedz dzimšanas apliecības kopija un vecāku (vai viena no viņiem) reabilitācijas dokumenta kopija. Tad pašvaldība vai TM paziņo, vai politiski represētās personas statuss tiek piešķirts vai ne. Personai par to paziņo, izsniedzot pieņemtā lēmuma norakstu. Jebkuru institūciju vai amatpersonu atteikumu piešķirt politiski represētās personas statusu var pārsūdzēt tiesā.

"Uz politiski represētās personas statusu var pretendēt tie cilvēki, kas ir cietuši komunistiskā vai nacistiskā režīma laikā."

Pamatojoties uz pašvaldības vai TM lēmumu par politiski represētās personas statusa piešķiršanu, atbildīgā amatpersona to kopā ar fotokartītēm iesniedz PMLP. Pārvalde izgatavo apliecību, veic pārbaudi un 10 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas apliecību nodod pašvaldībai vai TM. Tad apliecību var izsniegt iesniedzējam vai viņa pilnvarotajai personai (lai to saņemtu, līdzi jāņem pase vai cits personu apliecinošs dokuments, kurā ir Latvijas iedzīvotāja personas kods, un iepriekš izsniegta politiski represētās personas apliecība, ja tāda ir).

Apliecība ir izmantojama Latvijas Republikas teritorijā un ir jāuzrāda, ja politiski represētā persona vēlas izmantot normatīvajos aktos noteiktās politiski represētās personas tiesības.

Politiski represēto personu garantijas

Politiski represētām personām pienākas vairāki atvieglojumi. Valsts nodrošina politiski represēto personu tiesību atjaunošanu civilo, ekonomisko un sociālo tiesību jomā atbilstoši likumam. Politiski represētajām personām saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek garantēti atvieglojumi nodokļu un nodevu maksāšanā – nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 50% apmērā (pašvaldībai ir tiesības to samazināt līdz pat 90%) un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli papildu neapliekamā summa mēnesī 108 lati.

"Valsts nodrošina politiski represēto personu tiesību atjaunošanu civilo, ekonomisko un sociālo tiesību sfērā atbilstoši likumam."

Politiski represētajām personām noteikti arī šādi atvieglojumi:

• pensijā drīkst doties piecus gadus ātrāk;
• bezmaksas medicīniskā aprūpe – nav jāmaksā pacienta iemaksa, par gultas dienu, par manipulācijām, atskaitot par laboratoriskai izmeklēšanai ņemto asins analīzi;
• sociālā rehabilitācija – reizi trijos gados pienākas bezmaksas sociālā rehabilitācija Jaundubultu sanatorijā;
• bez maksas var braukt tālsatiksmes un vietējās nozīmes vilcienos, starppilsētu un tālsatiksmes autobusos.

Politiski represētajām personām, kuras reabilitētas, ir tiesības saņemt kompensāciju, dzēšot par atņemto mantu piešķirtos īpašuma kompensācijas sertifikātus.