SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
27. jūnijā, 2011
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Labklājība
3
7
3
7

Civillikumā gaidāmi grozījumi paternitātes jautājumos

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Paredzētie grozījumi Civillikuma Ģimenes tiesību daļā paredz iespēju, kad paternitātes pieņēmums nebūs spēkā. Līdz ar to bērna vecāki varēs iztikt bez tiesas, ietaupīt naudu un laiku.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Pašlaik Latvijā paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt tikai tiesā. Paredzētie grozījumi Civillikumā noteiks gadījumus, kad paternitātes pieņēmums nebūs spēkā un bērna vecāki varēs iztikt bez tiesas. Grozījumus Civillikuma Ģimenes tiesību daļā 7. jūnijā atbalstīja Ministru kabinets (MK). Lai tie stātos spēkā, grozījumi vēl jāakceptē Saeimā.

Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotie grozījumi Civillikumā paredz ģimenes tiesību modernizāciju un atsevišķu Civillikuma normu piemērotāju, tajā skaitā tiesu praksē, konstatēto tiesiskā regulējuma nepilnību novēršanu. Likumprojekts "Grozījumi Civillikumā" paredz izdarīt vairākus būtiskus grozījumus Civillikuma Ģimenes tiesību daļā, tai skaitā izmaiņas paternitātes atzīšanā.

TM Civiltiesību departamenta direktora vietnieks Sandris Rāgs skaidro, ka Civillikuma grozījumi ir nepieciešami tā modernizācijai. "Civillikums ir spēkā kopš 1937. gada. Tas ir viens no retajiem likumiem, kas ir saglabājies mūsu tiesību sistēmā vēl no iepriekšējiem Latvijas laikiem. Protams, laikam ritot, parādās arvien jaunas lietas, daudzi tiesību institūti un termini, līdz ar to ir nepieciešama atbilstoša modernizēšana. Tieši tāpēc šobrīd Tieslietu ministrija strādā pie trīs Civillikuma daļu – Lietu tiesību, Mantojuma tiesību un Ģimenes tiesību – modernizācijas."

Latvijā bērna izcelšanās noteikšanu regulē Civillikuma 146.–161. pants, Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 21.–22. pants, Civilstāvokļa aktu likuma 22.–23. pants un Civilprocesa likuma 30. nodaļa.

Plānoto Civillikuma grozījumu mērķis ir atslogot tiesas sarežģītāku un apjomīgāku lietu izspriešanai, mazinot ar paternitātes noteikšanu saistīto lietu skaitu tiesā.

Paternitātes pieņēmums, paternitātes atzīšana un noteikšana

Paternitātes noteikšana bērnam ir nepieciešama, lai aizsargātu bērna tiesības - būtu iespējams bērnam no bērna tēva prasīt uzturlīdzekļus, bērnam būtu tiesības saņemt mantojumu no sava tēva un satikties ar to, bet tēvs varētu realizēt savas aizgādības un saskarsmes tiesības ar bērnu.

Civillikums saistībā ar paternitāti šobrīd nosaka trīs lietas:

Pirmā ir paternitātes pieņēmums (Civillikuma 146. pants), kas nosaka, ka par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs. Šo paternitātes pieņēmumu šobrīd var apstrīdēt tikai tiesā bērna māte, bērna mātes vīrs vai bijušais vīrs vai viņa vecāki pēc viņa nāves un bērns pats. Tiesā apstrīdēt paternitātes pieņēmumu nevar jebkurā laikā, tas ir jāizdara divu gadu laikā no dienas, kad ir uzzināti apstākļi, kas ir par pamatu apstrīdēšanai. To var izdarīt arī bērns divu gadu laikā pēc savas pilngadības sasniegšanas.

Iecerētie Civillikuma grozījumi paredzēs iespēju brīvprātīgi atzīt paternitāti bērnam, kas dzimis laulībā vai 306 dienu laikā pēc laulības izbeigšanas, dzimtsarakstu nodaļā iesniedzot bērna mātes, bērna mātes vīra vai bijušā vīra un bērna miesīgā tēva kopīgu iesniegumu, kurā lūdz par bērna tēvu dzimšanas reģistrā ierakstīt bērna miesīgo tēvu. Tādējādi gadījumos, kad starp bērna māti, viņas vīru vai bijušo vīru un bērna bioloģisko tēvu nebūs strīdu par bērna izcelšanos, varēs iztikt bez tiesas un papildu izdevumiem.

"Paternitātes noteikšana bērnam ir nepieciešama, lai aizsargātu bērna tiesības."

Otrā ir paternitātes atzīšana, kad bērna tēvs un māte personiski iesniedz kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā. Iesniedzot visiem kopā iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā, iesniedzēju paraksti nav notariāli jāapliecina, lai gan ir gadījumi, kad tas ir jādara, piemēram, ja iesniegums tiek sūtīts pa pastu.

Iesniegumu paternitātes atzīšanai var iesniegt pirms bērna dzimšanas, reģistrējot bērna dzimšanu vai arī pēc dzimšanas reģistrēšanas. Uz dzimtsarakstu nodaļu ar iesniegumu ir jādodas arī gadījumos, kad tiesa ir atzinusi, ka bērns nav no mātes vīra un īstais bērna tēvs grib atzīt to par savu. Apstrīdēt paternitātes atzīšanu var tajos gadījumos, kad paternitāte ir atzīta brīvprātīgi. Savukārt paternitāti, kas noteikta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, nevar apstrīdēt.

Trešā ir paternitātes noteikšana. Gadījumos kad nav piemērojami nosacījumi par paternitātes pieņēmumu, kā arī ja bērna tēvs paternitāti brīvprātīgi neatzīst, pēc bērna dzimšanas bērna māte var vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par paternitātes noteikšanu. Prasību paternitātes noteikšanai tiesā var iesniegt arī bērna aizbildnis, bērns pēc pilngadības sasniegšanas un persona, kas sevi uzskata par bērna tēvu.

Paredzētā grozījuma izdevīgums

Sakarā ar to, ka, bērna mātei, bērna mātes vīram vai bērna mātes bijušajam vīram un bērna miesīgajam tēvam iesniedzot personiski kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā, nebūs tiesā jāceļ prasība par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu līdz ar to nebūs jāmaksā valsts nodeva 50 latu apmērā par attiecīgā prasības pieteikuma iesniegšanu, kā arī nebūs jāveic DNS tests paternitātes noteikšanai.

DNS tests ir viens no paternitātes pierādīšanas līdzekļiem – drošākais, bet arī pats dārgākais. Parasti tiesas DNS testu liek veikt, ja ir strīds par bērna miesīgo tēvu. Gadījumos kad bērna mātes vīrs vai bērna mātes bijušais vīrs atsakās no bērna un bērna miesīgais tēvs atzīst sevi par bērna tēvu, iespējams var iztikt bez DNS pārbaudēm.

"Ja Saeima galīgajā lasījumā pieņems MK atbalstītos grozījumus, tad, iztiekot bez tiesas un DNS pārbaudēm, tiks ietaupīti aptuveni 300 latu."

DNS testu Latvijā var veikt divās vietās – Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē vai Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā. Saskaņā ar maksas pakalpojuma cenrādi Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē maksa par klasisko paternitātes/ maternitātes noteikšanu ar DNS gēnu analīzes metodi trīs cilvēkiem ir Ls 270,55 (ar PVN). Savukārt Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra pakalpojumu cenrādī maksa par paternitātes un parentitātes noteikšanas ekspertīzi ar DNS izmeklēšanas metodi trijiem cilvēkiem ir Ls 278,78 (ar PVN).

Dzimtsarakstu nodaļai paredzētajā iesniegumā ir jābūt notariāli apliecinātam iesniedzēju paraksta īstumam. Maksa par šo pakalpojumu ir 2 lati, bet vēl ir jārēķinās ar to, ka notāram būs jāpārbauda parakstītāja identitāte, ieskatoties Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā, kas izmaksās aptuveni 6 latus.

Ja Saeima galīgajā lasījumā pieņems MK atbalstītos grozījumus, tad gadījumos, kad strīda nav starp bērna māti, bērna mātes vīru vai bērna mātes bijušo vīru un bērna miesīgo tēvu, iztiekot bez tiesas un DNS pārbaudēm, tiks ietaupīti aptuveni 300 latu.

Grozījumos nav paredzēts

Civillikuma 146. pantā paternitātes pieņēmumā ir noteikts dienu skaits, līdz kuram bērna mātes vīrs vai bērna mātes bijušais vīrs tiek uzskatīts par īsto bērna tēvu. Šīs 306 dienas izraisa nelielu nesaprašanu, jo 10 mēnešu ilga grūtniecība var būt reti kurai sievietei. Ir grūti saistīt bērna izcelšanos ar bērna mātes bijušo vīru 10 mēnešus pēc šķiršanās vai vīra nāves.

2008. gadā Ineses Lībiņas–Egner veiktajā darbā "Pētījums Ģimenes tiesībās Civillikuma Ģimenes tiesību daļas modernizācijai" autore min, ka "kā vienīgo minētās situācijas loģiskāko skaidrojumu varētu uzskaitīt dažādu izpratni par desmit mēnešu periodu no juridiskā un medicīniskā viedokļa. Ko apstiprina fakts, ka par grūtniecības vidējā ilguma raksturotājlielumu medicīnā tiek atzītas 280 dienas jeb desmit mēneši. Šeit arī konstatējama būtiskā nianse atšķirībā starp medicīnisko grūtniecības ilgumu un likumdevēja paredzēto – medicīnā viena mēneša garums sievietes grūtniecības laikā ir 28 dienas, savukārt likumdevējs ar vienu mēnesi ir sapratis kalendāro mēnesi, tas ir, 31 dienu".

Savukārt Sandris Rāgs atklāj, ka 306 dienu periods ir izvēlēts, jo, salīdzinot ar citu valstu praksi, šis ir vidējais termiņš – ir valstis, kur šis termiņš ir garāks vai īsāks. "Tas tā vēsturiski un medicīniski ir iegājies, ka rēķina ar rezervi vidēji 10 mēnešus, tāpēc ir paredzētas 306 dienas," skaidro S. Rāgs.

Bērna miesīgais tēvs var iesniegt tiesā prasību par bērna paternitātes noteikšanu, bet ne apstrīdēt jau pieņemto paternitātes pieņēmumu. Civillikums šobrīd neparedz un arī turpmāk nav plānots paredzēt, ka paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt bērna bioloģiskais tēvs. Gadījumos kad sieviete, atrodoties laulībā, ir palikusi stāvoklī no cita vīrieša, bet bērns tiek reģistrēts kā viņas vīra bērns, īstajam tēvam pēc likuma netiek dotas tiesības sniegt tiesā prasību par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu. Viens no variantiem ir gaidīt, līdz bērns sasniegs pilngadību un cerēt, ka paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu rosinās viņš pats.

Spēkā stāšanās laiks vēl nav zināms

16. jūnija Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā tika iekļauts likumprojekts par grozījumiem Civillikumā. Konkrētais likumprojekts tika nodots izskatīšanai Juridiskajai komisijai. Grozījumi Civillikuma Ģimenes tiesību daļā tiks pieņemti tikai pēc Saeimas trešā lasījuma.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU