Mamma un divi vīrieši: kurš tētis?

Uz tēvu attiecas paternitātes pieņēmums

„Vecāku un bērnu tiesības un pienākumus regulē Civillikums, Civilstāvokļa aktu likums (turpmāk tekstā – likums) un 29.11.2005. Ministru kabineta noteikumi Nr. 904 „Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, civilstāvokļa aktu reģistru paraugiem, reģistru glabāšanas kārtību un termiņiem, kā arī to dokumentu paraugiem, kurus izsniedz, pamatojoties uz reģistru ierakstiem” (turpmāk tekstā - MK noteikumi),” skaidro Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Ārija Iklāva.

Kā nosaka Civillikuma 146. pants, par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība beigusies sakarā ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs – tas tad arī ir paternitātes pieņēmums. Tātad Civillikums nosaka valsts attieksmi pret ģimeni un laulības principiem: ja bērns dzimst laulātiem vecākiem vai brīdi pēc tam, tiek pieņemts, ka mātes vīrs ir arī bērna tēvs.

Daudz jautājumu rodas par Civillikumā noteiktajām 306 dienām. Vidēji grūtniecība ilgst 280 dienas. Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe Dace Rezeberga apšauba, vai vispār iespējama tik ilga grūtniecība – tas varētu būt ārkārtīgi rets gadījums. Tomēr juristi uzsver, ka 306 dienas paredzētas bērna interesēs gadījumos, kad laulība tiek šķirta vai vīrs iet bojā, bet sieviete tomēr pēdējā brīdī ir palikusi stāvoklī.

"Likums nosaka: par bērna tēvu jāreģistrē vīrs, un nelīdzēs atrunas, ka jau simts gadus nedzīvojat kopā un ka bērna tēvs ir kāds cits."

Ja mazulis piedzimst ģimenē, kur tētis un mamma ir vīrs un sieva, nav nekādu problēmu: vecāki reģistrē savu mazuli un dzīvo laimīgi. Dzimtsarakstu nodaļā reģistrējot bērna dzimšanas faktu, kopā ar vecāku personu apliecinošiem dokumentiem uzrāda viņu laulības apliecību un ārstniecības iestādes vai ārsta izdotu medicīnas apliecību, kas apliecina bērna dzimšanas faktu un maternitāti – bērna dzimšanu konkrētai sievietei konkrētā laikā un vietā. Laulība ir reģistrēta, bērns ir piedzimis – ar to arī apsveicam!

Ja ir vīrs, tad viņš ir bērna tēvs

Tomēr ne vienmēr viss ir tik vienkārši. Problēmas rodas, ja sieviete atrodas likumīgā laulībā vai arī nesen ir šķīrusies un bērna tēvs nav sievietes vīrs. Likums nosaka: par bērna tēvu jāreģistrē vīrs, un nelīdzēs atrunas, ka jau simts gadus nedzīvojat kopā, ka bērna tēvs ir kāds cits u.tml. Laulībā esoša vai senāk nekā pirms 306 dienām šķīrusies sieviete bērna dzimšanas reģistrā tēva vārdam atvēlētajā ailītē nevar atstāt tukšumu vai ievilkt svītru – to likums neparedz. Laulībā esošas sievietes bērnam ir zināms tēvs. 

Prātīgākais risinājums šajā gadījumā jau ir nokavēts. Laulība bija jāšķir laikus un tikai tad jādomā par jaunām attiecībām un nopietno lēmumu – mazuļa ieņemšanu.

Ja sieviete gaida bērniņu, zinot, ka bērna tētis nav viņas laulātais vīrs, ātrākais situācijas risinājums ir esošās laulības šķiršana un jaunas reģistrēšana. Ja bērna māte ne vēlāk kā 306. dienā pēc laulības izbeigšanās ir stājusies jaunā laulībā, par bērna tēvu atzīstams mātes jaunais vīrs. Tātad – ar ko bērna dzimšanas brīdī sieviete ir laulībā, tas arī ir bērna tēvs. Šajā gadījumā gan bijušajam vīram vai viņa vecākiem ir tiesības apstrīdēt bērna izcelšanos un paternitāti. Tomēr normālā situācijā, kad visām trim pusēm ir skaidrs, kas ir mazuļa tētis, lai izvairītos no tiesu lietām par paternitātes apstrīdēšanu un atzīšanu, jauna laulība ir īsākais un labākais ceļš prātīgam risinājumam.

Īstais tētis un neīstais tētis

Kā likumā noteikts, mazo reģistrē kā vīra un sievas bērnu, lai gan visi trīs pieaugušie zina, ka mazulis ir sievas un otrā vīrieša bērns. Šādā gadījumā, ja vien ir vēlme, paternitātes pieņēmums kādam jāapstrīd.

Prasības pieteikumu par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu tiesā drīkst iesniegt divu gadu laikā no dienas, kad noskaidrojies fakts – dzimšanas reģistrā ierakstītā persona nav bērna bioloģiskais tēvs (Latvijas Civillikuma 149. pantā noteiktais termiņš). Tātad – nevis divu gadu laikā pēc bērna dzimšanas, bet gan divu gadu laikā kopš fakta uzzināšanas.

"Ja bērna māte ne vēlāk kā 306. dienā pēc laulības izbeigšanās ir stājusies jaunā laulībā, par bērna tēvu atzīstams mātes jaunais vīrs."

Prasību, apstrīdot bērna dzimšanu laulībā, var iesniegt bērna māte vai viņas aizgādnis; bērna mātes vīrs vai viņa aizgādnis; bērns pats divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas vai bāriņtiesa. Tāpat prasību var celt vīra vecāki, ja viņš līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu. Paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt arī bijušais vīrs vai viņa vecāki, ja bērna māte ne vēlāk kā 306. dienā pēc laulības izbeigšanās ir stājusies jaunā laulībā un par bērna tēvu atzīts viņas jaunais vīrs. Savukārt bērna bioloģiskais tēvs nevar apstrīdēt paternitātes pieņēmumu, ja sieviete – viņa bērna māte – turpina dzīvot laulībā ar savu vīru un pieņem mazuli kā abu kopīgo bērnu. Bioloģiskais tēvs var gaidīt sava bērna pilngadību un cerēt, ka viņš pats divu gadu laikā pēc tās sasniegšanas apstrīdēs paternitātes pieņēmumu.

Paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt tiesā prasības kārtībā. Lai lemtu par tēva ieraksta anulēšanu, tiesā jāpierāda, ka bērna dzimšanas reģistrā minētais vīrietis nav bērna bioloģiskais tēvs. Nepietiek, ja par bērna tēvu ierakstītais vīrietis paskaidros, ka viņš prasību atzīst – tas nav viņa bērns, bet bērna māte apstiprinās, ka bērna tētis nav dzimšanas reģistrā ierakstītais vīrietis. Pušu paskaidrojumi jāprecizē – tiesai jāiegūst pierādījumi par to, ka bērna mātes laulātais nav viņas dzimušā bērna tēvs. Tiesa ņem vērā arī lietā kā trešās personas pieaicinātā vīrieša paskaidrojumu, ka viņš atzīst sevi par bērna bioloģisko tēvu un vēlas, lai tas tiktu ierakstīts bērna dzimšanas reģistrā.

Jāielāgo, ka prasījumu par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu var apvienot ar prasījumu par paternitātes noteikšanu, un šajā gadījumā jābūt diviem atbildētājiem. Pirmais ir vīrietis, kas nav bērna tēvs un no paternitātes atsakās. Otrais ir vīrietis, kas atzīst sevi par bērna tēvu. Tā sakot – divi vīrieši apmainās ar tēva nosaukumu.

Ja tiesa apmierina prasību, ar kuru apstrīdēts paternitātes pieņēmums, ieraksts par tēvu dzimšanas reģistrā atzīstams par neesošu no tā izdarīšanas dienas.

Jāpiesakās pašam uz savu bērnu

Joprojām Latvijā daudz mazuļu dzimst nereģistrētā laulībā, tomēr tas nenozīmē, ka bērnam nav tēva. Ja bērns nav dzimis laulībā, paternitāti var atzīt brīvprātīgi.

Paternitāti atzīst tēvs un māte, personiski iesniedzot kopīgu publiski apliecinātu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļai. Paternitātes atzīšana noformējama ar ierakstu dzimšanas reģistrā. Iesniegumu paternitātes atzīšanai var iesniegt pirms mazuļa dzimšanas, reģistrējot bērna dzimšanu, kā arī pēc dzimšanas reģistrēšanas.

"Ja bērns nav dzimis laulībā, paternitāti var atzīt brīvprātīgi."

Abu vecāku parakstīts paternitātes atzīšanas iesniegums adresējams dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrē vai jau ir reģistrēts bērna dzimšanas fakts. Parakstu īstumu paternitātes atzīšanas iesniegumā, kā arī dokumentos par bērna un citu Civillikumā paredzēto personu piekrišanu paternitātes atzīšanai var apliecināt notārs vai dzimtsarakstu nodaļas darbinieks.

Tāpat jārīkojas arī tad, ja tiesa atzinusi, ka bērns nav cēlies no viņa mātes vīra un nu īstais tētis grib bērna izcelsmi atzīt arī dokumentāri. Mamma, kuras bērnam ar tiesas lēmumu anulēts ieraksts ar ziņām par bērna tēvu, kopā ar vīrieti, kas mazo atzīst par savu bērnu, dodas uz dzimtsarakstu nodaļu, kārto dokumentus un bērnam atkal ir gan mamma, gan tētis. Paternitāti, kas noteikta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, apstrīdēt nedrīkst.