2010. gada 15. jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja likumprojektus: "Grozījums Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā", "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā", "Grozījumi Civilprocesa likumā". 2011. gada 12. aprīlī tos pieņēma valdībā, un nu jau likumu grozījumi uzsākuši virzību Saeimā. Likumprojekti "Grozījums Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā" un "Grozījumi Civilprocesa likumā" ir Saeimas Juridiskās komisijas, bet "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārziņā. Šo likumprojektu mērķis ir nodrošināt to, ka Latvijā tiks piemērota Eiropas Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr.4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās.
"Katrā ES valstī būs noteikta iestāde, kurp doties pēc juridiskas palīdzības, lai piedzītu uzturlīdzekļus no vecāka, kas dzīvo citā ES valstī."
Šī regula attiecas uz visām uzturēšanas saistību lietām, kas izriet no ģimenes attiecībām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Piemēram, kad viens no bērna vecākiem vēlas piedzīt uzturlīdzekļus bērnam no citā ES dalībvalstī dzīvojoša otra bērna vecāka, kad viens no bijušiem laulātiem vēlas piedzīt līdzekļus uzturam no otra laulātā, kas dzīvo citā ES dalībvalstī u.c. gadījumos. Regula piemērojama tikai pārrobežu lietās - tad, ja uzturēšanas saistību lietā iesaistītajām personām dzīvesvietas ir dažādās valstīs vai viņiem ir dažādu valstu pilsonības.
Būtisks ieguvums izmaiņām likumos un Regulas Nr.4/2009 piemērošanai būs vecākiem, kas vēlas piedzīt uzturlīdzekļus bērnam. Kā stāsta Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) Juridiskās nodaļas vadītāja Kristīne Vīksne, ik mēnesi fonda administrācijā par iespēju piedzīt uzturlīdzekļus bērnam no ārvalstīs dzīvojoša vecāka interesējas trīs līdz seši vecāki.
Vienota kārtība visā Eiropā
Latvijā apmēram 97% uzturlīdzekļu nemaksātāju ir vīrieši. Tātad - lielākā daļa valsts garantēto uzturlīdzekļu saņēmējas ir sievietes. Līdz ar regulas piemērošanas uzsākšanu un pēc izmaiņām attiecīgajos likumos uzturlīdzekļus daudz vienkāršāk saviem bērniem varēs piedzīt arī tās mammas, kuru bērnu tēvi dzīvo vai strādā ārzemēs. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene uzsver: "Tomēr jāsaprot, ka likumi spēs palīdzēt vienīgi tad, ja vecākam, no kura jāpiedzen uzturlīdzekļi, ārzemēs būs reģistrēti ienākumi vai īpašumi. No cilvēka, kas bez jebkādiem līgumiem ārzemēs lasa gliemežus, kaut ko piedzīt ir daudz sarežģītāk."
Tā kā regula attieksies uz visām ES dalībvalstīm, uzturlīdzekļus vienkāršāk varēs pieprasīt ne tikai Latvijā dzīvojošie vecāki no citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem vecākiem, bet arī otrādi. Regula ļaus daudz ērtāk uzturlīdzekļus piedzīt arī no tiem vecākiem, kas dzīvo Latvijā, bet kuru bērni dzīvo citur. Piemēram, bērna tētis dzīvo Latvijā, bet viņa bērns un mamma – Īrijā. Visā Eiropā būs vienota kārtība ar vienlīdzīgām iespējām un tiesībām, neatkarīgi no tā, cik vecākiem ir naudas vai juridisku zināšanu.
Vecākiem palīdzēs bez maksas
Arī pašlaik var likumīgi piedzīt uzturlīdzekļus gan no Latvijā, gan citās ES
dalībvalstīs dzīvojošiem vecākiem, tomēr atsevišķos gadījumos rodas grūtības
panākt, lai Latvijas tiesu pieņemtos nolēmumus izpildītu ārvalstīs. Lai panāktu
Latvijas tiesas nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņu izpildi, līdz šim
mammām pašām bija jāvēršas tās ārvalsts kompetentajās tiesās/institūcijās, kur
dzīvo tēvs, kas piemirsis par savu bērnu. Tomēr ne visos gadījumos cilvēks bez
attiecīgas juridiskās palīdzības spēj izpildīt visus konkrētās valsts prasītos
nosacījumus. Turklāt, lai tiesātos ārvalstīs, vajadzīga nauda, kaut lai ierastos
uz tiesas sēdi vai algotu pārstāvi, kas nodrošinātu uzturēšanas līdzekļu
piedziņu.
No 2011. gada 18. jūnija atbilstoši Regulai Nr.4/2009 vienā ES dalībvalstī
uzturēšanas saistību lietā pieņemtam nolēmumam citā ES dalībvalstī lielākoties
būs tāds pats spēks kā tā pieņemšanas dalībvalstī, jo to būs iespējams brīvi
izpildīt jebkurā citā dalībvalstī – tur, kur parādniekam ir manta un kurā ir
iespējams vērst piedziņu. Katrā ES valstī būs noteikta iestāde, uz kurieni
vecākiem doties pēc juridiskas palīdzības, lai piedzītu uzturlīdzekļus no otra
bērna vecāka, kas dzīvo citā valstī.
"Regula ļaus daudz vienkāršāk uzturlīdzekļus piedzīt arī no tiem vecākiem, kas dzīvo Latvijā, bet kuru bērni dzīvo citur."
Latvijā dzīvojošie vecāki varēs vērsties UGF administrācijā, kas veiks
nepieciešamās darbības, lai personas pieteikumu par nolēmuma izpildi ārvalstī
pārsūtītu konkrētās ārvalsts centrālajai iestādei, kas savukārt veiks
nepieciešamās darbības, lai panāktu Latvijas tiesu nolēmuma izpildi. Precīzu
kārtību un apjomu, kādā UGF administrācija īstenos centrālās iestādes funkcijas
un pildīs noteiktos uzdevumus, noteiks Ministru kabineta noteikumi, kas pašlaik
ir izstrādes stadijā.
Attiecībā uz pārstāvību tiesā Regula Nr.4/2009 paredz, ka uzturlīdzekļu bērnam
piedziņas lietās ES dalībvalstīm ir pienākums sniegt bezmaksas juridisko
palīdzību par visiem uzturlīdzekļu bērnam kreditora pieteikumiem, kas no
ārvalstīm saņemti Regulas Nr.4/2009 centrālajā iestādē. Juridiskā palīdzība
ietver arī bezmaksas pārstāvību tiesā. Līdz ar to visiem vecākiem, kas vēlēsies
piedzīt no otra – citā valstī dzīvojoša - vecāka uzturlīdzekļus kopīgajam
bērnam, tiks nodrošināta bezmaksas juridiskā palīdzība, ievērojami samazinot
pašreizējos izdevumus.
"Ik mēnesi fonda administrācijā par iespēju piedzīt uzturlīdzekļus bērnam no ārvalstīs dzīvojoša vecāka interesējas 3-6 vecāki."
Pašlaik nav iespējams noteikt, cik daudz vecāku un viņu bērnu skars Regula Nr.4/2009 un tai pielāgotie grozījumi likumos. Statiskas par to, cik no lietās par uzturlīdzekļu bērnam piedziņu pieņemtajiem nolēmumiem ir bijis nepieciešams izpildīt citā ES dalībvalstī, nav. Tas tādēļ, ka šobrīd vecāki paši vēršas konkrētās ārvalsts kompetentajās institūcijās/tiesās, lai panāktu Latvijā pieņemta nolēmuma par uzturlīdzekļu bērnam piedziņu atzīšanu un izpildi.
Statistikas ir pārāk maz
Tāpat nav precīzas statistikas par to, cik ārzemnieku vērsušies Latvijas tiesās, lai panāktu ārvalstīs pieņemtu nolēmumu par uzturēšanas līdzekļu piedziņu atzīšanu un izpildāmības pasludināšanu. Kopumā Latvijas tiesās pirmajā instancē 2009. gadā ir saņemti 56 pieteikumi par ārvalsts tiesu nolēmumu atzīšanu. Aptuvena informācijas atlase liecina, ka no tiem četras lietas ir bijušas par ārvalstīs pieņemtu nolēmumu par uzturēšanas līdzekļu piedziņu atzīšanu un izpildāmības pasludināšanu.
