Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Uzturlīdzekļi ir bērna uzturēšanas izdevumi, kas ir domāti, lai īstenotu bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Nodrošināt bērnam uzturlīdzekļus katru mēnesi ir abu vecāku pienākums.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Pašlaik Civillikumā ir noteikts, ka abu vecāku pienākums ir uzturēt bērnu samērā ar vecāku mantas stāvokli. Tas nozīmē, ka tiesā tiek ņemts vērā tikai viens kritērijs, kas jāizvērtē, nosakot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru. Paredzētie grozījumi Civillikumā paredz, ka vērā tiks ņemts ne tikai šis viens kritērijs, bet arī spējas uzturēt bērnu.
Šādu kritēriju Civillikuma 179. pantā plāno ieviest, jo, nosakot uzturlīdzekļu apmēru tikai pēc personas mantiskā stāvokļa, daudzos gadījumos tas nav samērīgi un taisnīgi (gadījumos, kad cilvēks, būdams darbspējīgs, necenšas gūt ienākumus no darba, lai uzlabotu savu mantisko stāvokli un varētu dot lielāku pienesumu citas personas uzturēšanā, vai arī tad, kad apzināti slēpj savu patieso mantisko stāvokli, lai maksātu mazākus uzturlīdzekļus un piespiestu no otras puses lielākus uzturlīdzekļus).
Plānotie grozījumi Civillikumā arī noteiks, ka visus strīda gadījumus par uzturlīdzekļiem (uzturēšanas līdzekļiem) bērnam izšķirs tiesa.
Minimālo uzturlīdzekļu apmērs bērnam
Sakarā ar paredzētajiem grozījumiem Civillikumā tiek plānots izdot jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus „Par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”. Tas tiek darīts tāpēc, ka grozījumos tiek mainīta Civillikuma 179. panta piektā daļa, kas nosaka, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam ir pienākums nodrošināt katram no vecākiem neatkarībā no viņa spējām uzturēt bērnu vai mantas stāvokļa. To nosaka MK, ievērojot valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Tieslietu ministrijas (TM) Civiltiesību departamenta direktora vietnieks Sandris Rāgs informē, ka visus MK noteikumu projektus, kurus pieprasa izdot grozījumi Civillikumā, paredzēts izstrādāt triju mēnešu laikā no likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" pieņemšanas Saeimā otrajā lasījumā. „Ņemot vērā, ka nav zināmi šā gada 23. jūlija tautas nobalsošanas rezultāti par Valsts prezidenta izsludināto Saeimas atlaišanu, grūti prognozēt, kad un kura Saeima varētu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā,” atzīst S. Rāgs.
Pagaidām MK noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam nosaka, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļu šādā apmērā:
"Uzturlīdzekļu parādam pret valsti nav noilguma."
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1096 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi" minimālā mēneša alga normāla darba laika ietvaros pirms nodokļu nomaksas šobrīd ir Ls 200. Sanāk, ka bērnam līdz septiņu gadu vecumam vecākiem ir jānodrošina Ls 50 lieli uzturlīdzekļi un bērnam no septiņu gadu vecuma – Ls 60.
Kā rīkoties, ja uzturlīdzekļus bērnam nevar pieprasīt
Civillikumā noteiktais abu vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu. Dažreiz abiem vecākiem izdodas sarunu ceļā vienoties par uzturlīdzekļu apmēru abu kopīgajam bērnam, tomēr pastāv gadījumi, kad bērna tēvs atsakās rūpēties par savu bērnu un nepalīdz to uzturēt. Vienīgais veids, kā bērnam iegūt uzturlīdzekļus, ir vērsties tiesā.
Uzturlīdzekļus caur tiesu nevar pieprasīt, ja bērna dzimšanas apliecībā nav norādīts tēvs. Lai bērns saņemtu uzturlīdzekļus, bērna dzimšanas apliecībā ir jābūt ierakstam par bērna tēvu.
Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā referente Kristīne Venta-Kittele skaidro: “Ja bērna dzimšanas apliecībā nav ieraksta par bērna tēvu (nav noteikta paternitāte), viennozīmīgi bērna interesēs, tai skaitā materiālās atbalstīšanas nolūkā ir būtiski noteikt bērnam paternitāti. Paternitāti var noteikt, atzīstot labprātīgi vai konstatējot tiesas ceļā.”
Vienlaikus ar prasību paternitātes noteikšanai ir iespējams celt prasību par uzturlīdzekļu piedziņu. Abas prasības var apvienot vienā prasības pieteikumā. K. Venta-Kittele informē, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajam prasītāji uzturlīdzekļu piedziņu lietās ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas.
Tiesas sprieduma izpildi veic tiesu izpildītājs, kurš pārbauda parādnieka materiālo stāvokli un piedzen tiesas spriedumā noteikto uzturlīdzekļu summu. Gadījumos, kad tiesas spriedums atzīst, ka uzturlīdzekļu piedziņa no bērna vecāka nav iespējama un to apliecina tiesu izpildītāja izsniegta izziņa par uzturlīdzekļu neiespējamību, vecāks, kuram par labu ir tiesas spriedums, var vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā.
Uzturlīdzekļu garantiju fonds
Ja uzturlīdzekļus bērnam no vecāka nav iespējams iegūt, tos izmaksā TM pakļautībā esoša pārvaldes iestāde – Uzturlīdzekļu garantiju fonds (UGF). Fonda administrācijas mājaslapā pieejamā statistika vēsta, ka šā gada maijā fonds saņēma 337 iesniegumus ar lūgumu uzsākt uzturlīdzekļu izmaksu bērniem, kuriem viens no vecākiem izvairās no uzturlīdzekļu došanas. Maijā uzturlīdzekļi tika maksāti 23 192 bērniem, savukārt reģistrēti 22 360 uzturlīdzekļu parādnieki.
Likums „Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” nosaka, ka UGF ir valsts budžetā paredzētais līdzekļu kopums bērna nodrošināšanai ar uzturlīdzekļiem, ja tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpilde Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par neiespējamu vai parādnieks tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda, bet nenodrošina to minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179. panta piekto daļu, noteicis MK (3. pants).
"Bērnam līdz septiņu gadu vecumam vecākiem ir jānodrošina Ls 50 lieli uzturlīdzekļi un bērnam no septiņu gadu vecuma – Ls 60."
Lai saņemtu līdzekļus no fonda, ir jāiesniedz UGF administrācijai iesniegums par uzturlīdzekļu izmaksu, tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu un tiesu izpildītāja izziņa par to, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama vai arī nenodrošina minimālo uzturlīdzekļu apmēru.
UGF administrācijas Juridiskās nodaļas vadītāja Kristīne Vīksne norāda, ka fonda administrācija iesniedzējam izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru aprēķina, skaitot no dienas, kad iesniegums iesniegts, un uzturlīdzekļu izmaksu sāk ne vēlāk kā nākamajā kalendāra mēnesī pēc lēmuma par uzturlīdzekļu izmaksāšanu pieņemšanas dienas. Ja konkrēts izmaksas datums uzturlīdzekļu izmaksāšanai nav noteikts, šis maksājums tiek veikts mēneša laikā.
UGF administrācijas mājaslapā ir norādīti kritēriji, kuriem ir jāatbilst, lai varētu saņemt uzturlīdzekļus bērnam no UGF: iesniedzējam ir jābūt fiziskai personai, kuras aprūpē ir bērns, kura UGF administrācijai ir iesniegusi iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu, deklarētā un patstāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika (LR). Bērnam ir jābūt nepilngadīgai personai, kurai ir LR piešķirts personas kods, deklarētā un patstāvīgā dzīvesvieta ir LR.
Uzturlīdzekļu summas apmērs, ko izmaksā UGF laika periodā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim, ir:
Summa, ko izmaksā no fonda līdzekļiem, nedrīkst būt lielāka par tiesas nolēmumā noteikto, kā arī nedrīkst pārsniegt apmēru, ko noteicis MK atbilstoši Civillikuma 179. panta piektajai daļai.
UGF izmaksātos uzturlīdzekļus bērnam piedzen no tā bērna vecāka, kas to pats nav darījis. Fondam ir visas Civilprocesa likumā noteiktās piedzinēja tiesības un pienākumi. K. Vīksne brīdina, ka uzturlīdzekļu parādam pret valsti nav noilguma. „Lai atgūtu no UGF izmaksātos uzturlīdzekļus un likumiskos procentus, piedziņa tiek vērsta uz jebkuru parādnieka mantu un ienākumiem – tai skaitā darba samaksu, stipendijām, pabalstiem, mantojumu un pensiju,” uzsver K. Vīksne.
Ne tikai bērna tiesības, bet arī pienākumi
Iespējams, daudzi bērni nemaz nezina, ka Civillikumā ir noteiktas ne tikai viņu tiesības, bet arī pienākumi attiecībā pret vecākiem un vecvecākiem. Šie pienākumi attiecas uz visiem bērniem neatkarībā no viņu vecuma vai dzimuma.
Civillikuma 183. pants vēsta, ka vēl līdz pilngadības sasniegšanai, kamēr vecāki nodrošina bērna uzturēšanos, bērniem jāstrādā vecāku mājas darbi bez tiesības prasīt par to kādu atlīdzību, ja vien tā viņiem nav noteikti apsolīta. Un, ja bērns neklausa savus vecākus un nepakļaujas viņu audzināšanai, tad vecāki var griezties pēc palīdzības bāriņtiesā. Tas nozīmē: ja Anniņa neklausa vecākus, nepilda savus pienākumus un diktē tikai savas tiesības, vecāki var vērsties pēc palīdzības, nevis tikai noplātīt rokas un atmest cerības.
"Maijā uzturlīdzekļi no UGF tika maksāti 23 192 bērniem, savukārt reģistrēti 22 360 uzturlīdzekļu parādnieki."
Pašreiz Civillikuma Ģimenes tiesību daļā ir skaidri formulēts bērnu pienākums pret saviem vecākiem, tomēr neskaidrs ir bērnu pienākums pret vecvecākiem, jo bērnu var atbrīvot no pienākuma uzturēt vecākus, ja tiek konstatēts, ka viņi bez dibināmiem iemesliem izvairījušies pildīt vecāku pienākumus, savukārt mazbērniem šobrīd nav paredzētas tiesības neuzturēt savus vecvecākus, ja viņi nav pildījuši savus pienākumus pret mazbērniem.
Plānotie grozījumi Civillikumā paredz, ka pienākums pret vecākiem un vecvecākiem gulstas uz visiem bērniem samērā ar viņu spējām uzturēt vecākus vai vecvecākus un mantas stāvokli. No pienākuma pret vecākiem vai vecvecākiem bērni tiek atbrīvoti, ja tiek konstatēts, ka vecāki vai vecvecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt savus pienākumus pret bērnu.
Tieši tāpat kā strīdus par uzturlīdzekļiem bērniem izšķir tiesa, arī strīda gadījumus par uzturlīdzekļiem vecākiem vai vecvecākiem izšķir tiesa.
Plānotā grozījuma pašreizējā virzība
Grozījumus Civillikuma Ģimenes tiesību daļā 7. jūnijā atbalstīja MK, 16. jūnija Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā tika iekļauts likumprojekts par grozījumiem Civillikumā, konkrētais likumprojekts tika nodots izskatīšanai Juridiskajai komisijai. 21.jūnijā Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" virzīšanu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē pirmajā lasījumā un noteica, ka likumprojekta pirmajā lasījumā pieņemšanas gadījumā priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam būs šā gada 1. septembris.
Grozījumi Civillikuma Ģimenes tiesību daļā stāsies spēkā tikai pēc tam, kad tiks pieņemti Saeimas trešajā lasījumā.
