Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Apcietināto personu konvojēšanu uz visām 42 tiesām valsts teritorijā nodrošina Valsts policija. 2010. gadā uz tām tika nogādātas 14 445 personas.
FOTO: Boriss Koļesņikovs
Saeimas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti iesaka risinājumus problēmai par apsūdzēto personu konvojēšanu uz tiesas sēdēm: jāizmanto videokonferenču sistēmas un jāievieš piemaksas par darbu konvojēšanā iesaistītajiem policistiem.
Pēdējā laikā būtiski pieaudzis tiesas sēžu skaits, kuras tiek kavētas vai atliktas tādēļ, ka tiesas zālē netiek laikus nogādāta apsūdzētā persona. Par šo problēmu Saeimas Juridiskajai komisijai, Iekšlietu ministrijai, tieslietu ministram, Valsts policijas priekšniekam un Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšniekam savā 26. aprīļa vēstulē informē Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča.
Viņa raksta: "Rīgas rajona tiesā, tāpat kā citās pirmās instances tiesās, tiek skatītas krimināllietas, tai skaitā ar apsūdzētajiem, cietušajiem un lieciniekiem, kuri atrodas apcietinājumā, kā arī tiek lemti jautājumi par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu un kontroli un skatītas civillietas, kurās lietas dalībnieks var būt apcietinājumā esoša persona. Pēdējo gadu laikā ir novērojama tendence, ka apcietinājumā esošās personas netiek laikus konvojētas uz tiesu, kā arī uz tiesas sēžu zāli, tādēļ kavējas tiesas sēdes sākums vai pat atsevišķos gadījumos lietas iztiesāšana tiek atlikta sakarā ar apsūdzētā nenogādāšanu tiesas sēžu zālē."
Tiesas priekšsēdētāja uzsver, ka tas ne tikai dezorganizē tiesas darbu un ietekmē tiesneša darba slodzi, bet arī sadārdzina tiesas procesu – nevajadzīgi tiek tērēti valsts līdzekļi, apmaksājot izdevumus par advokātu, ekspertu atrašanos tiesā, gaidot tiesas procesa sākumu, rodas papildu tēriņi liecinieku, cietušo ceļa izdevumu apmaksai. "Konvoja problēmu dēļ nedrīkstētu tikt kavēta vai atcelta neviena tiesas sēde," uzskata I. Siliņeviča, zinot, cik bieži tiesas sēdes tiek atliktas dažādu citu iemeslu dēļ. Katrā ziņā vajadzētu darīt visu, lai tiesas netiktu kavētas vai atliktas valsts radītu šķēršu dēļ.
Diemžēl Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja I. Siliņevičas vēstules tapšanas datums – 26. aprīlis – nav nejaušība. Todien uz nezināmu laiku Rīgas rajona tiesā nācās atlikt trīs tiesas sēdes, un tikai tāpēc, ka konvojs nevarēja nodrošināt apcietināto personu nogādāšanu uz tiesas sēžu zāli.
Pavisam šī gada pirmajos trīs mēnešos Rīgā dažādu iemeslu dēļ atliktas vairāk nekā 350 lietas, uz kurām konvojētas apcietinātās personas. Apakškomisijas deputāte Ilma Čepāne uzsver: procesuālo termiņu neievērošana var novest pie pamatotām sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas valstij izmaksās dārgāk nekā konvojēšanas sistēmas sakārtošana.
Apcietināto personu konvojēšanu uz visām 42 tiesām valsts teritorijā nodrošina Valsts policija. 2010. gadā uz tām tika nogādātas 14 445 personas. Salīdzinoši vienkāršāk apcietinātos nogādāt uz tiesu ir pilsētās, kur atrodas izmeklēšanas cietumi vai izmeklēšanas cietumu nodaļas, – Rīgā, Liepājā, Valmierā un Daugavpilī. Te policisti noliktajā tiesas dienā ierodas cietumā, paņem tiesājamās personas, nogādā uz tiesu, bet pēc tam konvojē atpakaļ uz cietumu. Savukārt pilsētās, kur šādas iespējas nav, tiesājamos laikus plānotā starppilsētu konvojēšanas maršruta ietvaros no cietuma pārved uz Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu un pēc tam – tiesas dienā – ved uz tiesu. Pēc tiesas tiek gaidīta nākamā starppilsētu konvojēšana, lai personu nogādātu atpakaļ uz cietumu.
Lielākā slodze ir Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei, kuras ziņā ir 14 tiesas Rīgā un tās reģionā – arī Augstākā tiesa, Rīgas apgabaltiesa, Ogres rajona tiesa, Jūrmalas pilsētas tiesa, Siguldas tiesa u.c. 2010. gadā Rīgas reģiona pārvaldes darbinieki uz tiesām konvojēja 7697 personas jeb 53% no visām uz tiesu konvojētajām personām Latvijā. Likumsakarīgi: lielākās problēmas ar konvojēšanu uz tiesas sēdēm ir tieši Rīgā.
"26. aprīlī uz nezināmu laiku Rīgas rajona tiesā nācās atlikt trīs tiesas sēdes, un tikai tāpēc, ka konvojs nevarēja nodrošināt apcietināto personu nogādāšanu uz tiesas sēžu zāli. "
Apcietinātos uz Rīgas tiesām nogādā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas Patruļpolicijas pārvaldes Konvoja bataljona darbinieki. Viņi darbdienās jau no septiņiem rītā ir iesaistīti konvojēšanas procesā. Kā Saeimas deputātiem skaidro policija, nogādāšana uz tiesām notiek savlaikus, bet problēmas rodas tajās dienās, kad visās tiesās Rīgas pilsētā un reģionā tiesu procesi sākas vienlaikus no pulksten 10 līdz 12. Ir pieredzēti gadījumi, kad vienlaikus sākas pat 25 līdz 30 tiesu procesi. Turklāt mēdz gadīties, ka uz tiesas procesiem jānogādā ne tikai atsevišķas personas, bet arī personu grupas, kas apsūdzētas par sevišķi smagiem noziegumiem. Līdz ar to konvojā jāiesaista vairāk policijas darbinieku, kā arī jāpiesaista darbinieki no citiem dienestiem. Vēl problēmu saasina tas, ka ne vienmēr iespējams prognozēt tiesu procesu ilgumu – nereti tiesas sēdes ieilgst, līdz ar to kavējas arī konvoja darbs: laikā, kad policijas darbiniekiem jāved apcietinātie uz nākamo tiesas sēdi, nav beigusies vēl iepriekšējā.
Kā deputātiem atzina Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis, Valsts policijas struktūrvienībā, kas nodrošina konvojēšanu, patlaban trūkst apmēram trešā daļa darbinieku. Atsevišķos laikos, kad notiek vairākas tiesas sēdes vienlaikus, konvojēšanā iesaistīto policistu skaits būtiski jāpalielina, un to patlaban var izdarīt, vienīgi atraujot kolēģus no tiešo uzdevumu veikšanas patrulēšanā un noziedzības apkarošanā.
Būtiskākais iemesls darbinieku trūkumam Konvoja bataljonā ir tieši zemais atalgojums: darbinieki pēc nodokļu nomaksas saņem 230 latus. Protams, ka par šādu naudu atrast izglītotus darbiniekus ir grūti. I. Ķuzis stāsta, ka savulaik viņi darbam Konvoja bataljonā piesaistījuši "cilvēkus no ielas" - tādus, kas gatavi strādāt, bet bez attiecīgas izglītības. Tomēr tā vairs darīt nedrīkst, jo policijā jāstrādā tikai darbiniekiem ar atbilstošu izglītību.
Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija vienojās, ka aicinās tieslietu ministru un iekšlietu ministra pienākumu izpildītāju Aigaru Štokenbergu nenodot apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas funkcijas no Iekšlietu ministrijas Tieslietu ministrijai, jo tas nebūtu lietderīgi. Vienlaikus gan tiek minēts: tā kā pašlaik iekšlietu un tieslietu sistēmas ir viena ministra pārraudzībā, ir piemērotākais laiks izvērtēt līdzšinējo policijas un tiesu sadarbību un meklēt iespējas to optimizēt.
Konvojēšanas funkcijas nodrošināšana valstij izmaksā aptuveni 1,6 miljonus latu gadā. Pirms tam bija izskanējusi ideja, ka konvojēšanas funkcija no Iekšlietu ministrijas pakļautības jānodod Tieslietu ministrijai, jo galu galā tā ir tieslietu sistēmas funkciju nodrošināšana – notiesāto personu pārvietošana starp cietumiem sakarā ar notiesāto režīma maiņu; apcietināto personu pārvietošana starp cietumiem, lai tālāk tās konvojētu uz tiesām; apcietināto personu nogādāšana no cietumiem uz Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietām, lai tās pēc tam konvojētu uz tiesām, kā arī notiesāto nogādāšana uz Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietām, lai pēc tam tās konvojētu uz tiesām sakarā ar apstrīdētajiem cietumu administrācijas lēmumiem par atteikšanos notiesātajiem atvieglot režīmu.
"Procesuālo termiņu neievērošana var novest pie pamatotām sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas valstij izmaksās dārgāk nekā konvojēšanas sistēmas."
Tomēr pēc Saeimas Tiesu politikas apakškomisijas deputātu tikšanās ar visām iesaistītajām pusēm kļuva skaidrs: šāda funkciju nodošana neko nemainītu. "Konvojēšanas funkcijas nodošana no Iekšlietu ministrijas tieslietu resoram neko neatrisinātu un, iespējams, radītu vēl vairāk problēmu," uzskata apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Gan iekšlietu, gan tieslietu sistēmas pārstāvji deputātiem apliecina, ka funkcijas nodošana no vienas valsts maka kabatas uz citu nebūtu īstais risinājums, jo problēma pamatā ir gan transporta, gan darbinieku trūkumā. Šāda reorganizācija varētu nozīmēt vēl lielāku darbinieku aizplūšanu, jo daļa policistu nepārietu uz jauno darbu tieslietu sistēmā, uzsver I. Ķuzis. Viņa pieredze liecina: jebkura reorganizācija ir saistīta ar darbinieku zaudēšanu – cilvēki pārmaiņas bieži vien uztver kā apdraudējumu, tādēļ izvēlas drošāku darbavietu.
Saeimas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti atbalsta vairākus citus priekšlikumus, kas vismaz daļēji varētu risināt sasāpējušās konvojēšanas problēmas. Šogad visās tiesās un cietumos tiks ieviestas videokonferenču sistēmas. Tās racionāli izmantojot, varētu mazināties nepieciešamība pēc konvojēšanas. Tiesu politikas apakškomisijas sekretārs Gaidis Bērziņš rosina pilnvērtīgi izmantot videotiesu sniegtās iespējas, aicinot nepieļaut situāciju, ka kādā tiesu namā videokonferenču sistēma tiek izmantota tikai retu reizi, kamēr citviet konvoja kavēšanās dēļ jāatliek tiesas sēde.
"Ja būtu tiesisks pamats, policija būtu gatava piemaksāt konvoja darbiniekiem līdz 50 latiem mēnesī."
Vēl viens risinājums būtu piemaksu ieviešana konvojēšanā iesaistītajiem policistiem, kas ļautu papildināt patlaban ļoti izretinātās Konvoja bataljona rindas. I. Ķuzis uzsver, ka šoreiz situācijas risinājums neprasa papildu finanšu līdzekļus, bet vienkārši vajag darbiniekus. Pretējā gadījumā policija esot spiesta konsolidēt savus iekšējos spēkus, kas nozīmē, ka par labu konvojēšanas funkcijas nodrošināšanai no tiešajiem darba pienākumiem tiek atrauti patruļpolicisti un darbinieki no reaģēšanas vienībām, un tas nav labi.
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Guntars Marķitāns uzsver, ka Konvoja bataljona vakantās vietas, iespējams, visātrāk varētu nokomplektēt, finansiāli motivējot darbiniekus, kuri konvojē notiesātos. Viņš atzīmē, ka, piemēram, Ieslodzījumu vietu pārvaldes sistēmā šādas piemaksas esot darbiniekiem, kuri apsargā notiesātos. Policija atzīst: problēmu ar naudu viņiem šobrīd nebūtu, jo algu fonds ir pietiekams. Galu galā šobrīd policijā kopumā trūkst ap 700 darbinieku. Ja būtu tiesisks pamats, policija būtu gatava piemaksāt konvoja darbiniekiem līdz 50 latiem mēnesī. Deputātiem šāds risinājums šķiet pieņemams, tāpēc viņi vienojās formulēt savus priekšlikumus un iesniegt šo ideju tieslietu/iekšlietu ministram, lai jau tuvākajā nākotnē varētu rast juridisko pamatu piemaksu izmaksāšanai.
