Pieejama Eiropas Sociālā fonda nauda jauniem sociālajiem pakalpojumiem

Īpaši pievilcīga šī ideja varētu šķist tādēļ, ka sociālo pakalpojumu īstenotājam nebūs jāiegulda līdzfinansējums – projekta īstenošanas izmaksas 100 procentu apmērā segs Eiropas Sociālais fonds (ESF). Jāņem gan vērā, ka viena projekta īstenošanai varēs saņemt ne vairāk kā 100 tūkstošus latu.

Par nosacījumiem iespējams uzzināt 12. aprīlī valdībā pieņemtajos noteikumos "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.4.1.2.4. apakšaktivitātes "Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos" otrās kārtas otro apakškārtu", kas stājās spēkā 2011. gada 30. aprīlī.

Jūnijā notiek Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētie bezmaksas reģionālie semināri par projektu iesniegumu sagatavošanu: 6. jūnijā – Jelgavā, 7. jūnijā - Gulbenē, 8. jūnijā – Rēzeknē, 10. jūnijā – Ventspilī un 21. jūnijā - Rīgā.  Dalību semināros aicina pieteikt elektroniski, e-pasta adrese: baiba.jakovleva@nva.gov.lv.

"Izstrādāt, pilnveidot un ieviest alternatīvus sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumus vistuvāk cilvēka dzīvesvietai varēs pašvaldības, pašvaldību institūcijas, valsts pārvaldes iestādes, sabiedriskās organizācijas un uzņēmumi. Tie ir sociālie pakalpojumi, kas pietuvināti ģimenes videi un veicina iespējamu cilvēku iekļaušanu darba tirgū un sabiedrībā, līdz ar to mazinot sociālās atstumtības risku," stāsta Labklājības ministrijas (LM) atbildīgā speciāliste Kristīne Lasmane.

Ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti

Kā norāda NVA pārstāve Baiba Jakovļeva, atbalstu dažādu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidā varēs saņemt vairāk nekā 3000 cilvēku, kas ir pakļauti sociālās atstumtības riskam, tai skaitā cilvēki ar invaliditāti, bezpajumtnieki, cilvēki, kas atbrīvoti no ieslodzījuma, no vardarbības cietušie, cilvēki ar prognozējamu invaliditāti, jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes un cilvēki, kuri kopj slimu ģimenes locekli.

Projektu ar fondu atbalstu varēs īstenot 24 mēnešus. K. Lasmane gan norāda, ka iesniegtā projekta vērtēšanas laikā papildu punktus piešķirs tām institūcijām, kas pēc projekta beigām plānos alternatīvos sociālos pakalpojumu turpināt sniegt, piemēram, privāts uzņēmums sadarbībā ar vietējo pašvaldību.

"Projekti jāsagatavo, pamatojoties uz alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmām, kuras pērn izstrādāja Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales plānošanas reģioni."

Lai gan sociālo pakalpojumu attīstībā plānots ieguldīt miljonus, katrs reģions var pretendēt tikai uz noteiktu summu. B. Jakovļeva informē, ka kopumā šobrīd sociālo pakalpojumu īstenošanai ir pieejami 5 618 221 lats, no kuriem Rīgas plānošanas reģionam iedalīti 1 838 843,73 lati, Latgalei – 1 376 464,15 latu, Zemgalei – 930 939,22 lati, Kurzemei – 790 483,69 lati, bet Vidzemei – 681 490,21 lats.  Nauda  tika dalīta, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu reģionā un nabadzības indeksu.

Jāattīsta visvairāk nepieciešamie pakalpojumi

"Jāņem vērā, ka interesentiem projekti jāsagatavo, pamatojoties uz alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmām, kuras pērn izstrādāja Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales plānošanas reģioni un šobrīd ir pieejamas pašvaldībās. Programmas ir katra reģiona politikas plānošanas dokuments, un tajās ir paredzēta konkrētā reģiona iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu attīstība," skaidro K. Lasmane. Līdz ar to, izstrādājot projektus ESF atbalsta saņemšanai, to īstenotājiem jāņem vērā minētajās programmās plānotie sociālie pakalpojumi.

Tā, piemēram, ja sociālo pakalpojumu sniedzējs vēlēsies ieviest noteiktus pakalpojumus Siguldā, tad projekts būs jāizstrādā saskaņā ar Rīgas plānošanas reģiona izstrādāto programmu un tajā plānotajiem sociālajiem pakalpojumiem. Tas nepieciešams, lai tiktu attīstīti tieši tie pakalpojumi, kas iedzīvotājiem ir visvairāk nepieciešami konkrētajā pilsētā vai novadā. Minētās programmas iespējams atrast arī plānošanas reģionu interneta mājaslapās.

Sociālo pakalpojumu reģistrs

Viens no galvenajiem finansējuma saņemšanas nosacījumiem – projekta iesniedzējam vai tā sadarbības partnerim ir jābūt reģistrētam sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Tie, kuri vēlas tomēr pretendēt uz ESF atbalstu un nav atrodami šajā reģistrā, var to izdarīt Labklājības ministrijā.

"Tām iestādēm, kas kā iespējamie pakalpojumu sniedzēji iesniedz projektus alternatīvo sociālo pakalpojumu īstenošanai, ir atvieglota reģistrācijas kārtība. Būtiskākais, ka projekta pieteicējiem ir jāiesniedz tikai plānotais speciālistu saraksts, kas sniegs sociālos pakalpojumus. Tāpat var iesniegt tikai nodomu protokolu par telpu īri, kurā tiks sniegti sociālie pakalpojumi, noteikti jābūt telpu plāna kopijai ar telpu aprakstu klientu izmitināšanai vai pakalpojuma sniegšanai," skaidro K. Lasmane.

"Projekta iesniedzējam vai tā sadarbības partnerim ir jābūt reģistrētam sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā."

Svarīgi ir zināt, kurā reģionā atradīsies faktiskā pakalpojumu sniegšanas vieta. Ja institūcijas juridiskā adrese ir Rīgā, bet faktiskā pakalpojumu sniegšanas vieta, piemēram, būs Liepājā, tad jāsaņem Kurzemes plānošanas reģiona atzinums par projekta atbilstību plānošanas reģiona programmā paredzētajiem alternatīvajiem pakalpojumiem. Pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrējuši plānoto pakalpojumu, mēnesi pirms pakalpojuma uzsākšanas jāinformē LM par pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu un jāiesniedz pilnībā aizpildīts iesniegums, akcentē K. Lasmane.

Iespēja mācīties no kļūdām

Gan Nodarbinātības valsts aģentūra, gan LM prognozē, ka šajā projektu atlases kārtā sagaidāma lielāka interese nekā pirmajā reizē. K. Lasmane norāda, ka sākotnējā konkursā, kas tika izsludināts pērn, atsevišķi projektu pieteikumi dažādu iemeslu dēļ bija jānoraida. Kā būtiskākie iemesli minēti laika trūkums un plānoto pakalpojumu neatbilstība reģionos izstrādātajām alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstīšanas programmām.

"Domājam, ka šoreiz projektu sagatavotāji būs labāk informēti un rūpīgi sekos līdzi pieteikumu kvalitātei. Turklāt šī ir tuvākajā laikā pēdējā iespēja, lai saņemtu naudu sociālo pakalpojumu īstenošanai, turklāt neieguldot savu finansējumu," uzsver K. Lasmane.

Idejas pieredzei un iedvesmai

Pērn minētās ESF aktivitātes ietvaros atbalstu 3,5 milj. latu apmērā saņēma 38 projektu īstenotāji visā Latvijā. Kā informēja B. Jakovļeva, lielākā daļa jeb 18 atbalstīto projektu tiks īstenoti Rīgas plānošanas reģionā – Rīgā, Jūrmalā, Lielvārdes un Siguldas novados, Ikšķilē, Salaspilī un Salas pagastā. Astoņos projektos plānota sociālo pakalpojumu attīstība Kurzemes plānošanas reģionā, piecos projektos - Latgales reģionā. Vidzemnieku sociālai rehabilitācijai un sociālai aprūpei apstiprināti četri projekti. Savukārt Zemgales plānošanas reģiona teritorijā lielākie ieguvēji būs Dobeles novada, Jēkabpils pilsētas un Skrīveru novada sociālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji.

Rīgā galvenokārt paredzēts ieviest tādus pakalpojumus, kas ir vērsti uz bērnu un ģimeņu sociālo rehabilitāciju un aprūpi - bērniem un jauniešiem ar uzvedības traucējumiem, bērniem ar kustību un attīstības traucējumiem, ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana. Īpašu sociālās rehabilitācijas programmu iecerēts izstrādāt un īstenot Bērnu slimnīcas Vecāku mājas iemītniekiem.

Jūrmalā tiks veidoti dienas centri bērniem un pieaugušajiem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī čigānu (romu) tautības iedzīvotājiem. Plānots atvērt arī Jauno māmiņu māju. Tāpat tiks piedāvāti pavadoņa pakalpojumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un pensijas, pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem.

Siguldas novadā tiks uzsākts jauns pakalpojums – aprūpe mājās. Savukārt Ikšķiles novada Dienas centrā iecerēts veidot Mobilo brigādi. Divu Rīgas plānošanas reģionā atbalstīto projektu aktivitātes ietvers no ieslodzījuma vietām atbrīvotu cilvēku sociālo rehabilitāciju. Rīgas plānošanas reģionam kopumā piešķirtais atbalsts pakalpojumu īstenošanai ir aptuveni 1,7 milj. latu.  

Savukārt Liepājas Sociālais dienests plāno ieviest jaunu sociālo pakalpojumu - asistenti cilvēkiem ar invaliditāti. Saldus novadā iecerēts izveidot četrus jaunus dienas centrus - Saldus pilsētā, kā arī Saldus, Jaunlutriņu un Lutriņu pagastā. Kuldīgas novadā tiks īstenoti divi projekti - sociālā rehabilitācija novada iedzīvotājiem ar garīga rakstura traucējumiem un kompleksi resocializācijas pakalpojumi no ieslodzījuma vietām atbrīvotiem cilvēkiem un novada iedzīvotājiem, kas nonākuši psihoaktīvo vielu atkarībā. Talsu novada Krīžu centrs krīzes situācijās nonākušām personām piedāvās konsultācijas, izmitināšanas pakalpojumu un atbalsta personas palīdzību pēckrīzes periodā.

"Šī ir tuvākajā laikā pēdējā iespēja, lai saņemtu naudu sociālo pakalpojumu īstenošanai, turklāt neieguldot savu finansējumu."

Valsts sociālās aprūpes centrs "Kurzeme" savās sešās filiālēs paralēli esošo sociālo pakalpojumu pilnveidošanai plāno uzsākt arī jaunu - "atelpas brīža pakalpojumu ģimenēm, kuru aprūpē ir personas ar garīga rakstura traucējumiem". Divi projekti tiks īstenoti Ventspils pilsētā. Viens no tiem būs vērsts uz ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana, otra projekta īstenotāji īpašu uzmanību pievērsīs Ventspils vakara vidusskolas audzēkņu sociālajai rehabilitācijai.  Kurzemes plānošanas reģionam kopumā piešķirtais atbalsts pakalpojumu īstenošanai ir aptuveni 720 tūkst. latu.

Preiļu novada Sociālais dienests pilnveidos novada Krīzes centra sniegtos pakalpojumus, kā arī izstrādās un īstenos motivācijas un dzīves pamatprasmju apguves un pilnveides programmas. Aglonas novada dome iecerējusi izveidot bērnu sociālā atbalsta centru "Somerseta" un pilnveidot pakalpojumu "Aprūpe mājās". Līvānu slimnīca plāno attīstīt jaunus un pilnveidot esošos sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumus dažāda vecuma cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Vairāki projektu īstenotāji plāno atbalstīt ģimenes -  Krāslavas novada dome izstrādās un īstenos sociālās rehabilitācijas programmu krīzē nonākušām ģimenēm, savukārt biedrība kristīgai paaudžu kopībai "Tilts" īpašu uzmanību vērsīs uz nepilnajām ģimenēm. Latgales plānošanas reģionam kopumā  piešķirtais atbalsts pakalpojumu īstenošanai ir aptuveni 500 tūkst. latu.

Cēsu novada Sociālais dienests veidos Invalīdu rehabilitācijas dienas centru personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, savukārt SIA "Pirmais Patronāžas Serviss" Vidzemē plāno izstrādāt un ieviest starpnovadu prioritāro sociālo pakalpojumu sistēmu, kā arī nodrošināt trīs sociālo pakalpojumu – aprūpe mājās, mobilās aprūpes vienība un asistents-pavadonis – sniegšanu.

Rūpes par savu novadu sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem izrādījušas arī Kocēnu un Apes novada domes. Kocēnu novada iedzīvotājiem tiks izstrādātas vairākas motivācijas programmas, sniegti psihologa pakalpojumi, izveidots krīzes dzīvoklis krīzes situācijā nonākušām personām, bet Apes novadā plānots veidot dažādas atbalsta un motivācijas grupas sociālā riska ģimenēm. Vidzemes plānošanas reģionam kopumā piešķirtais atbalsts pakalpojumu īstenošanai ir aptuveni 300 tūkst. latu.

Zemgalē lielākie ieguvēji būs Dobeles novada, Jēkabpils pilsētas un Skrīveru novada sociālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji. Jēkabpilī darbu uzsāks Dienas centrs, personas ar funkcionāliem traucējumiem saņems asistenta pakalpojumu, kā arī tiks izveidots higiēnas centrs pašaprūpes iemaņu attīstīšanai.

Dobeles novadā plānots paplašināt novada ģimeņu atbalsta centru un pilnveidot tā sniegtos pakalpojumus - organizēt apmācību nodarbības ģimenēm un mazgadīgajām māmiņām, centram piesaistīt sociālo darbinieku. Savukārt Skrīveru novadā projekta īstenošana tiks uzsākta 2012. gadā, kad visplašākajām sociāli atstumtajām iedzīvotāju grupām paredzēts izstrādāt un ieviest 14 sociālās rehabilitācijas, motivācijas un sociālās aprūpes programmas. Zemgales plānošanas reģionam kopumā  piešķirtais atbalsts pakalpojumu īstenošanai ir aptuveni 260 tūkst. latu.